Kā pareizi šķirot atkritumus
foto: Rojs Maizītis
“Pirmā lieta ir gribēt šķirot, tas jau ir labi,” uzsver "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Tomēr šo to der zināt.
Viena Vide Visiem

Kā pareizi šķirot atkritumus

Alekss Pjats

Kas Jauns Avīze

Uz pareizu atkritumu šķirošanu un otrreizēju pārstrādi tiek likts arvien lielāks uzsvars, tomēr bieži mēdz būt neskaidrības, ko var šķirot un ko ne. Ierindas konteinera lietotājiem parasti nav padziļinātu zināšanu ķīmijā un prasmes atšķirt vienu plastmasas veidu no cita. Lai tiktu skaidrībā, "Kas Jauns Avīze" devās uz "Eco Baltia vide" cehu Getliņos.

“Pirmā lieta ir gribēt šķirot, tas jau ir labi,” uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Viņš aicina šķirot, par tālāko tiks skaidrībā "Eco Baltia vide" darbinieki. Šķirošanas konteineros samesto nogādā pāršķirošanas cehā, kur atkritumus sadala divas grupās – vienus var izmantot otrreizējā pārstrādē, otrus sadedzinās enerģijas iegūšanai.

Apmēram 70 līdz 80% no sašķirotā pārveido jaunos materiālos. Otrreiz pārstrādātā plastmasa pārtop granulās, kuras pērk citi ražotāji, lai ražotu atkritumu maisus un konteinerus, dārza mēbeles, citas preces.

foto: Rojs Maizītis
 “Pirmā lieta ir gribēt šķirot, tas jau ir labi,” uzsver "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Tomēr šo to der zināt.
“Pirmā lieta ir gribēt šķirot, tas jau ir labi,” uzsver "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Tomēr šo to der zināt.

“Galvenais ir saprast, kas ir iepakojums, jo lielākā daļa šķirojas. Tomēr, ja tā ir vienreizlietojamā krūze, jāsaprot, ka tas īsti nav iepakojums un līdz ar to jāmet sadzīves atkritumos,” skaidro Aizbalts.

Uz produktu iepakojumiem ir kodi, kuri apzīmē, no kāda materiāla tie taisīti. Aizbalts gan saka, ka ikdienā tam nav tik būtiskas nozīmes, galvenais, lai pareizais iepakojuma veids nonāk pareizajā konteinerā: “Piebāzt galvu ar tādām problēmām nevajag, galvenais ir šīs sadaļas – stikls, plastmasa, kartons, papīrs. Ar to jau ir gana labi.”

Pārsteidzoši, bet viena no kļūdām, ko šķirotāji mēdz pieļaut, labu gribot, ir izmetamos iepakojumus pārlieku daudz tīrīt. Protams, nevajag izmest ar vecu majonēzi pilnu burku un tamlīdzīgi, bet neesot arī jāpārcenšas, spodri mazgājot krējuma bundžas.

“Tādā gadījumā jūs esat iztērējuši daudz vairāk ūdens un enerģiju par to, ko mēs atgūsim. Ja gribam būt zaļi, notīrām tā, lai iepakojums nebūtu saķepis, lai tas nenosmērē pārējo, bet visu notīrīt līdz galam ir lieka enerģijas tērēšana,” pamāca Aizbalts.

foto: Rojs Maizītis
Pāršķirošanas cehā Getliņos atkritumus sadala divas grupās – lielāko daļu var izmantot pārstrādē, atlikušo sadedzinās enerģijas iegūšanai.
Pāršķirošanas cehā Getliņos atkritumus sadala divas grupās – lielāko daļu var izmantot pārstrādē, atlikušo sadedzinās enerģijas iegūšanai.

“Protams, galvenais, lai tie nebūtu pilni ar dzērienu, ēdienu vai piebāzti ar citiem atkritumiem, kā to mēdz darīt ar pudelēm,” turot rokās limonādes PET pudeli, rāda Aizbalts. “Šī ir pavisam slikta rīcība, piemēram, tas maisiņš, kas ir iekšā pudelē, ir ļoti laba, pārstrādājama lieta.”

Un, kas svarīgākais – šķirošanā pirmais solis sākas ar izvēli, atgādina Aizbalts.

PET pudeles

foto: Rojs Maizītis
Kad saturs izlietots, atliek saplacināt un izmest plastmasas konteinerā.
Kad saturs izlietots, atliek saplacināt un izmest plastmasas konteinerā.

Šampūna iepakojums
 

foto: Rojs Maizītis
Ja izlietots viss, kas pudelē bijis iekšā, un vēl arī izskalots, var izmest plastmasas konteinerā.
Ja izlietots viss, kas pudelē bijis iekšā, un vēl arī izskalots, var izmest plastmasas konteinerā.

Tetrapakas

foto: Shutterstock
Vieni atkritumu apsaimniekotāji tās nešķiro, citi šķiro. Neziņu raisa tetrapaku sastāvs, tās veidotas no kartona un alumīnija. Aizbalts norāda: “Eiropā ir vairākas rūpnīcas, kur šādus iepakojumus pārstrādā, tātad tos mēs mierīgi varam šķirot. Droši to arī darām un pie sadzīves atkritumiem nemetam.” Latvijā nav nevienas rūpnīcas tetrapaku pārstrādei, tās ved uz citām valstīm. Tuvākā ir Polijā, kur drīzumā plāno celt vēl vienu šādu pārstrādes rūpnīcu, kas apkalpos arī Baltijas valstis un Somiju.
Vieni atkritumu apsaimniekotāji tās nešķiro, citi šķiro. Neziņu raisa tetrapaku sastāvs, tās veidotas no kartona un alumīnija. Aizbalts norāda: “Eiropā ir vairākas rūpnīcas, kur šādus iepakojumus pārstrādā, tātad tos mēs mierīgi varam šķirot. Droši to arī darām un pie sadzīves atkritumiem nemetam.” Latvijā nav nevienas rūpnīcas tetrapaku pārstrādei, tās ved uz citām valstīm. Tuvākā ir Polijā, kur drīzumā plāno celt vēl vienu šādu pārstrādes rūpnīcu, kas apkalpos arī Baltijas valstis un Somiju.

Čeki

foto: Elīna Kunga/LETA
Par tintes daudzumu uz papīra uztraukties nevajagot, to visu mierīgi var šķirot. Šādi atkritumi un arī glancētie žurnāli visbiežāk pārtop olu bretēs vai tualetes papīrā.
Par tintes daudzumu uz papīra uztraukties nevajagot, to visu mierīgi var šķirot. Šādi atkritumi un arī glancētie žurnāli visbiežāk pārtop olu bretēs vai tualetes papīrā.

Kartona kastes

foto: Shutterstock
Ja tās nevēlaties vairs izmantot, pirms izmest, salokiet un saplaciniet, lai aizņem pēc iespējas mazāk vietas. “Citreiz gadās, ka izmet trīs kartona kastes, un konteiners ir pilns. Mums tās jāsavāc, kaut arī nekāda svara tur nav. Viss zaļums ir pazudis,” teic Aizbalts.
Ja tās nevēlaties vairs izmantot, pirms izmest, salokiet un saplaciniet, lai aizņem pēc iespējas mazāk vietas. “Citreiz gadās, ka izmet trīs kartona kastes, un konteiners ir pilns. Mums tās jāsavāc, kaut arī nekāda svara tur nav. Viss zaļums ir pazudis,” teic Aizbalts.

Stikla pudeles

foto: Rojs Maizītis
atkritumu šķirošanaTās vienkārši jāizmet pareizajā konteinerā. Arī par korķi nav jāuztraucas, tos var atstāt virsū, šķirošanas rūpnīcā to no pudeles atdalīs. Jautājums arī, ko izvēlamies pirkt. Piemēram, bērnu šampanieša pudele ar piekausētu plastmasas plēvi – stikla konteinerā tādu drīkst mest, bet pārstrādāt to ir sarežģītāk, jo augstā temperatūrā pielipināto plēvi noņemt būs grūti.
atkritumu šķirošanaTās vienkārši jāizmet pareizajā konteinerā. Arī par korķi nav jāuztraucas, tos var atstāt virsū, šķirošanas rūpnīcā to no pudeles atdalīs. Jautājums arī, ko izvēlamies pirkt. Piemēram, bērnu šampanieša pudele ar piekausētu plastmasas plēvi – stikla konteinerā tādu drīkst mest, bet pārstrādāt to ir sarežģītāk, jo augstā temperatūrā pielipināto plēvi noņemt būs grūti.

Plastmasas iepakojumi

foto: Rojs Maizītis
Ja ir tīri, var šķirot. Kaut arī ne viss ir izmantojams otrreizējā ražošanā, daļu sadedzinās enerģijas ieguvei. “Ja čaukst, tad pie labās plastmasas to neliekam. Šeit atkal ir jautājums, ko mēs izvēlamies pirkt,” saka Aizbalts. Pārtikas plēves, kuras bieži izmanto, iepakojot konditorejas izstrādājumus, gan esot ļoti labas, tās nečaukst un der pārstrādei.
Ja ir tīri, var šķirot. Kaut arī ne viss ir izmantojams otrreizējā ražošanā, daļu sadedzinās enerģijas ieguvei. “Ja čaukst, tad pie labās plastmasas to neliekam. Šeit atkal ir jautājums, ko mēs izvēlamies pirkt,” saka Aizbalts. Pārtikas plēves, kuras bieži izmanto, iepakojot konditorejas izstrādājumus, gan esot ļoti labas, tās nečaukst un der pārstrādei.

Čipsu pakas
 

foto: Publicitātes foto
Tās ir veidotas no alumīnija un papīra un ir šķirojamas, tomēr vislabākās ir no papīra ražotās.
Tās ir veidotas no alumīnija un papīra un ir šķirojamas, tomēr vislabākās ir no papīra ražotās.

Olu bretes

foto: Rojs Maizītis
Līdzīgi papīra maisiem tās var izmantot atkal un atkal, dodoties uz zemnieku tirgu pēc olām. Tā dara pats Aizbalts, gan atzīstot: “Man ar tādām ir pilna māja.” Ir trīs olu iepakojuma veidi – kartona, plastmasas un putuplasta, visas bretes pārsvarā jau ražotas no otrreizējiem materiāliem. Daudzus kartona iepakojumus ražo arī Valmierā. Kartona un plastmasas bretes ir šķirojamas, videi visnedraudzīgākās ir putuplasta kastes. Tās Eiropas Savienība no jūlija ir aizliegusi tāpat kā vienreizlietojamos trauciņus.
Līdzīgi papīra maisiem tās var izmantot atkal un atkal, dodoties uz zemnieku tirgu pēc olām. Tā dara pats Aizbalts, gan atzīstot: “Man ar tādām ir pilna māja.” Ir trīs olu iepakojuma veidi – kartona, plastmasas un putuplasta, visas bretes pārsvarā jau ražotas no otrreizējiem materiāliem. Daudzus kartona iepakojumus ražo arī Valmierā. Kartona un plastmasas bretes ir šķirojamas, videi visnedraudzīgākās ir putuplasta kastes. Tās Eiropas Savienība no jūlija ir aizliegusi tāpat kā vienreizlietojamos trauciņus.

Skārdenes un bundžas

foto: Rojs Maizītis
Pavisam vienkārši – noteikti jāšķiro. Pats vērtīgākais no šķirojamajiem materiāliem ir alumīnijs, norāda Aizbalts: “Šis ir vienīgais, kas maksā vairākus simtus eiro par tonnu. Parasti saka, ka visi šie atkritumi ir zelta vērtē, bet īstenībā tas ir tikai alumīnijs.” Turklāt pēc depozītsistēmas ieviešanas no nākamā gada dzērienu skārdenes varēs nodot par naudu – desmit centu par vienu. Svarīgi gan, lai uz iepakojuma ir depozīta svītrkods, tam jāpaliek neskartam.
Pavisam vienkārši – noteikti jāšķiro. Pats vērtīgākais no šķirojamajiem materiāliem ir alumīnijs, norāda Aizbalts: “Šis ir vienīgais, kas maksā vairākus simtus eiro par tonnu. Parasti saka, ka visi šie atkritumi ir zelta vērtē, bet īstenībā tas ir tikai alumīnijs.” Turklāt pēc depozītsistēmas ieviešanas no nākamā gada dzērienu skārdenes varēs nodot par naudu – desmit centu par vienu. Svarīgi gan, lai uz iepakojuma ir depozīta svītrkods, tam jāpaliek neskartam.

Nešķirojamie atkritumi

foto: Shutterstock
Kaut arī speciālists iedrošina šķirot ļoti daudz ko, tomēr ir lietas, kuras otro reizi izmantot nevarēs, un tās jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Pie šādiem atkritumiem pieskaita dažādas rotaļlietas, vienreizlietojamos traukus un krūzītes.
Kaut arī speciālists iedrošina šķirot ļoti daudz ko, tomēr ir lietas, kuras otro reizi izmantot nevarēs, un tās jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Pie šādiem atkritumiem pieskaita dažādas rotaļlietas, vienreizlietojamos traukus un krūzītes.
foto: Shutterstock
Kaut arī speciālists iedrošina šķirot ļoti daudz ko, tomēr ir lietas, kuras otro reizi izmantot nevarēs, un tās jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Pie šādiem atkritumiem pieskaita dažādas rotaļlietas, vienreizlietojamos traukus un krūzītes.
Kaut arī speciālists iedrošina šķirot ļoti daudz ko, tomēr ir lietas, kuras otro reizi izmantot nevarēs, un tās jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Pie šādiem atkritumiem pieskaita dažādas rotaļlietas, vienreizlietojamos traukus un krūzītes.

Sasisti trauki
 

foto: Shutterstock
Ne traukus, ne vāzes, ne spoguļu un logu stiklus nedrīkst mest šķirojamos atkritumos.
Ne traukus, ne vāzes, ne spoguļu un logu stiklus nedrīkst mest šķirojamos atkritumos.

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.