Pašvaldības izgāž ministrijas prasību atkritumu vākšanai
No janvāra Rīgas un Pierīgas pašvaldībām bija jānodrošina mizu un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana. Tomēr tikai aptuveni puse ir gatava to darīt noteiktajos termiņos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteikumu projektu izstrādāja jau pirms pāris gadiem un sākumā paredzēja, ka šāda iespēja jānodrošina visām pašvaldībām, sākot no 2021. gada 1. janvāra, taču tagad termiņš pagarināts vēl uz diviem gadiem.
Gatava tikai puse
Ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola "Kas Jauns Avīzei" stāsta, ka pērn oktobrī rīkota attālināta sapulce ar pašvaldībām, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas tik tiešām ieviest atkritumu dalītu vākšanu. “Pēc sarunas rezultātiem izklausījās, ka apmēram pusei jau ir sistēma kā to nodrošināt, atlikušajiem tāda ir tapšanas procesā vai vēl nav,” teic Ozola.
Sākts ir tieši ar Pierīgas pašvaldībām tāpēc, ka to atkritumus ved uz Getliņiem, kur nonāk liela daļa visas valsts atkritumu un šobrīd ir vienīgā iespēja bioloģiskos atkritumus izmantot atkārtoti, proti, pārvērst siltuma un elektroenerģijā, arī kompostā.
Ozola min dažādus iemeslus, kāpēc ne visas pašvaldības iekļāvušās termiņos un sagatavojušās, lai šo pakalpojumu spētu sniegt. Parasti tā esot neziņa, kā šo problēmu risināt, bet arī vienaldzība un neieinteresētība.
Tomēr ministrija papildu palīdzību nesniedz. “Ir jāpārskata kopējā maksa par atkritumu apsaimniekošanu, ko pašvaldība jau reizi gadā arī dara. Papildu atbalsta instrumentu nav, faktiski jāuzstāda papildu konteiners, kur šos atkritumus vākt,” saka Ozola.
Rīgā formāli var, tikai jāprasa
Kaut arī ne visās pašvaldībās pašlaik ir iespēja bioloģiski noārdāmos atkritumus vākt dalīti, tomēr ir vietas, kur šāda iespēja ir vai pastāv vismaz daļēji.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Gulbe klāsta: “Kopš 2020. gada 20. maija Rīgā ir jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība. Visi apsaimniekotāji – "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus vide" – norādīja gatavību uzsākt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu ar pakalpojuma uzsākšanas spēkā stāšanās brīdi, līdz ar to ikvienam Rīgas iedzīvotājam kopš minētā datuma ir iespēja pieteikties dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus.”
Rīdziniekiem ir iespēja savās teritorijās veidot kompostu ar nosacījumu, ka tas ir ārpus dzīvojamām telpām, neapdraud vidi, cilvēku dzīvību un veselību. Tas gan reāli paveicams tikai individuālo māju iemītniekiem savā dārzā, nevis Purvciema vai Imantas daudzdzīvokļu namā. Padomju laikus pieredzējušie atceras, ka kāpņutelpās bija spaiņi pārtikas atkritumiem – tas nebija ne estētiski, ne higiēniski.
Tagad var vērsties pie uzņēmuma, kas apsaimnieko atkritumus konkrētās personas mājvietas zonā, un lūgt uzstādīt speciālus konteinerus vai izmantot speciālus šim nolūkam paredzētus maisus. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja.
Tas pats jādara arī juridiskām personām. Tomēr, ja ir vēlme dalīti vākt 3. kategorijas bioloģiskos atkritumus – gaļas un zivju ēdienu pārpalikumus, arī pārtikas eļļas, sākumā jānoskaidro, vai konkrētajam atkritumu apsaimniekotājam ir vajadzīgās atļaujas. Iespējams arī bioloģiskos atkritumus nogādāt uz vienu no diviem šķirošanas laukumiem Rīgā – Spilves ielā 8e vai Vietalvas ielā 5.
Gulbe skaidro: “Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem bioloģisko atkritumu izvešana vasaras sezonā – aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī – jānodrošina vismaz divas reizes nedēļā jeb vienu reizi 72 stundās, ziemas periodā – janvārī, februārī, martā, oktobrī, novembrī un decembrī – vismaz reizi nedēļā jeb reizi 168 stundās. Bioloģisko atkritumu izvešana Ministru kabineta noteikumos minētajā kārtībā jāveic neatkarīgi no konteinera satura apmēra.”
Ropažos var nodot tikai daļu
Ropažu novadā iedzīvotājiem šo pakalpojumu piedāvā SIA "Vilkme". Tomēr uzņēmums nenodrošina visu bioloģisko atkritumu izvešanu, un pašvaldība meklē risinājumu, lai spētu to nodrošināt pilnībā.
Novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Koleča informē: “Šobrīd SIA "Vilkme" nodrošina iespēju nodot daļu no bioloģiskajiem atkritumiem – lapas, zarus un tamlīdzīgi. Iedzīvotāji bioloģiski šķirotos atkritumus tāpat kā citus šķirojamos atkritumu veidus var nogādāt SIA "Vilkme" laukumā konkrētos darba laikos. Procesā ir jautājums par bioloģiskiem atkritumiem paredzētu konteineru izvietošanu atkritumu savākšanas vietās.”
No 1. februāra pašvaldības sadarbības līgums ar pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju beidzas, tāpēc pērn novembrī Ropažu dome uzdeva iepirkumu komisijai organizēt jaunu iepirkumu.
Atkritumi maksā dārgāk
Līdz ar jaunajām prasībām pašvaldībām ir izmaiņas arī Dabas resursu nodokļa likumā. Tās paredzētas, lai iedrošinātu iedzīvotājus un pašvaldības šķirot bioloģiskos atkritumus. Ikvienam nešķiroto atkritumu apsaimniekošana kļūst dārgāka, bet šķiroto bioloģisko atkritumu izvešana – lētāka par nešķirotajiem.
Koleča raksturo, ko tas nozīmē ropažniekiem: “Attiecībā uz jau paaugstināto dabas resursu nodokļa likmi un no tā izrietošo atkritumu nodošanas tarifa paaugstināšanu poligonā Getliņi, novada dome jau pieņēmusi lēmumu par izmaiņām sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.”
No 1. janvāra maksa par kubikmetra nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir 17,57 eiro bez PVN agrāko 14,43 eiro vietā. Privātmāju īpašniekiem par ierasto 0,24 kubikmetru konteinera izvešanas reizi jāmaksā 4,22 eiro bez PVN iepriekšējo 3,46 eiro. Getliņos par tonnu atkritumu jāmaksā 66,55 eiro līdzšinējo 60,81 eiro vietā.
Rīgā atšķirība starp šķiroto un nešķiroto atkritumu izvešanu ir vērā ņemama. Precīza cena ir atkarīga no atkritumu apsaimniekotāja konkrētajā rajonā, bet starpība starp šķiroto un nešķiroto atkritumu izvešanu būs aptuveni pieci eiro par kubikmetru.
Nešķiroto atkritumu izvešana visdārgākā kļuvusi Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā – 17,22 eiro par kubikmetru. Lētākā ir Zemgales priekšpilsētā – 12,72. Salīdzīnājumam, bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešana izmaksās attiecīgi 12,57 eiro un 7,26 eiro par kubikmetru.
Atkritumi skaitļos: apjoms turpina augt
• Pēc "Eurostat" datiem, 2017. gadā kopējais Latvijas mājsaimēs radīto atkritumu apjoms bijis aptuveni 851 000 tonnu.
• Salīdzinājumam – 2013. gadā bija 704 00 tonnu.
• Gandrīz pusi no visiem sadzīves atkritumiem veido tieši bioloģiski noārdāmie – mizas, serdes, olu čaumalas u.tml.
• Pēdējo gadu laikā kopējais radītais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Latvijā pieaudzis par 25 procentiem.
• Vidēji Eiropas Savienībā pārstrādē nonāk nedaudz vairāk par 46% no visiem sadzīves atkritumiem. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz virs 23 procentiem.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
