Iesēj dārzā naktssveci: augu pazinēji teic, ka tas ir vērtīgāk nekā pirkt eļļu kapsulās
Naktssveces (Oenothera biennis) eļļa ir modes preparāts; agrāk to audzēja sakņu dārzā, jo sārtā gaļīgā sakne (tāpēc to dēvē arī par šķiņķa sakni) pirmajā gadā izaug ļoti garšīga, otrajā gan kļūst kokaina.
Garšas ziņā tā nedaudz atgādina melnsakni, un pirms pārsimt gadiem pat uzskatīja, ka šķiņķa sakne dod cilvēkam vairāk spēka nekā vērša gaļa.
Arī jaunās lapas agrāk bija iecienīts produkts – tās lika zupās un sautējumos, bet skaistos dzeltenos ziediņus maisīja kopā ar krešu, gurķumētras un mārpuķīšu ziediņiem un gatavoja salātus.
Mūsdienās uzsver naktssveces ārstniecisko iedarbību: tā pazemina asinsspiedienu, labvēlīgi ietekmē endokrīno sistēmu, stiprina imunitāti, nāk par labu aknām un ādai. Taču augu pazinēji teic, ka lielai daļai kapsulu, ko pārdod aptiekās, iedarbība ir visai ierobežota un vērtīgāk būtu pašiem audzēt naktssveces savā puķudobē.
Kur un kā audzēt naktssveci?
Savvaļā naktssvece aug gar dzelzceļa uzbērumiem (tāpēc vietumis to dēvē arī par dzelzceļa puķi), gar ceļmalām un pļavās. Ziedi ir ļoti smaržīgi un atveras, kad sāk krēslot. Katrs ziediņš paliek atvēries visu nakti un vēl nākamo dienu, tad aizveras un novīst. Pēc noziedēšanas veidojas pūkaina pāksts ar daudzām sīkām sēkliņām – vienā pākstī mēdz būt 200–300 sēkliņu, un no tām iegūst vērtīgo eļļu.
Naktssveces audzēšana un kopšana ir vienkārša. Tai patīk silta un saulaina vieta, diezgan liesa smilšmāla augsne, kurā neuzkrājas lieks slapjums. Sēj, sākot no aprīļa līdz pat Jāņiem, sēkliņas iestrādā 2 cm dziļumā. Kad stādiņi uzdīguši (pēc 3–4 nedēļām), tos izretina un atstāj ik pa 20–25 centimetriem. Ja grib audzēt ēdamās saknes dēļ, tad labāk sēt, sākot no maija vidus. Kad naktssvece ieaugusi, pēc tam pati ļoti labi izsējas.
Naktssvece ir cēlusies no Ziemeļamerikas, 17. gadsimtā atvesta uz Eiropu kā dekoratīvais augs un ieviesta dārzos un parkos. 18. un 19. gadsimtā tā jau bija ieņēmusi stabilu vietu arī zemnieku dārzos, pēc tam no turienes izplatījās savvaļā un tagad aug gandrīz visā Eiropā. Tā kā savā dzimtenē naktssvece ģenētiski pieradusi pie kontrastainiem un diezgan skarbiem apstākļiem, tad arī pie mums jūtas labi kā ziemā, tā vasarā.
Lapas var sakaltēt un izmantot tējai – tā palīdz pret caureju, gremošanas traucējumiem un noregulē kuņģa un zarnu trakta darbību. Savukārt, kad nobriedīs sēklas, tās var vienkārši iecept cepumos vai samalt un pārkaisīt salātiem un sausajiem brokastu maisījumiem.
