Kad sniegs augiem palīdz un kad traucē?

■ Sniegs lēnām sasilst un lēnām atdziest, tāpēc tas lieliski pasargā augus no liela sala. Tomēr, ja sasnieg bieza sniega sega uz nesasalušas zemes, augiem var kļūt par karstu – tie var izsust. Tāpēc jāseko līdzi laika prognozēm. Ja laiks ir silts, sniegs no augiem jāpatīra nost un jāsablietē ap koku stumbriem.

■ Īpašu uzmanību pievērs arī augiem, kas aug gar taciņu malām vai netālu no iebraucamā ceļa, kurp bieži vien tīrot tiek samests sniegs, izveidojot vaļņus. Augi vai zāle zem tiem var izsust, un pavasarī, nokūstot sniega vaļņiem, zaļojošu augu vietā būs kaila zeme. 

■ Ja uzsnieg ļoti daudz sniega, jāsteidz to nopurināt no koku un krūmu zariem. Tiklīdz gaiss kļūs siltāks, sniegs būs blīvāks, smagāks un var nolauzt zarus. Jāpurina ļoti uzmanīgi, maigām kustībām. Nekādā gadījumā zarus nedrīkst raustīt un no sirds purināt, jo sasaluši zari ir ļoti trausli – pārcenšoties var tikai kaitēt, ne palīdzēt.

■ Īpaši bīstama ir liela snigšana, kad gaisa temperatūra ir līdz -3 grādiem. Koki un krūmi vēl nav sasaluši, un, uzkrītot sniegam, tas izkūst no auga siltuma. Savukārt nākamās sniegpārslas ar savu aukstumu sasaldē radušos mitrumu, un starp sniegu un koka zaru (skujām, mūžzaļajām lapām, mizu) veidojas ledus kārtiņa, uz kuras krājas arvien lielāka sniega kārta. Tādai  krītot, līdzi tiks parautas arī koka mizas daļiņas vai skujas, vai mūžzaļais lapojums. Tāpēc kokus un krūmus no sniega segas vajadzētu atbrīvot, tiklīdz pamani sniega krāšanos zaros.

Kāds labums dārzam no sniega?

Nav jau tā, ka sniegs rada tikai rūpes. Jo vairāk sniega, jo vairāk, tam kūstot, zeme tiek piesūcināta ar ūdeni. Ja ziema ir bijusi bagātīga ar sniegu un tas ir kusis lēnām, izkusušie ūdeņi piesūcina augsni līdz pat metra dziļumam. Tāpēc droši veido sniega krājumus dārzā vasaras puķu dobju vietās – ja augsne būs labi samitrināta no izkusušā sniegūdens, pie laistīšanas darbiem varēsi ķeries tikai vasaras vidū. Tikai nekrauj sniegu vienā lielā kaudzē, bet liec izklaidus pa visu atvēlēto teritoriju.