Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vienreizējie plastmasas trauki paliks vēstures mēslainē
Aplēses liecina, ka līdz 2036. gadam plastmasas izstrādājumu apjoms divkāršosies. (Foto: Shutterstock)

Vienreizējie plastmasas trauki paliks vēstures mēslainē 1

Zaļās dzīves ABC
2020. gada 28. decembrī 05:33 2020. gada 28. decembrī 05:33
  Alekss Pjats | Kas Jauns Avīze
Pēc Eiropas Parlamenta datiem, aptuveni 80 līdz 85% no visa piesārņojuma pludmalēs ir tieši plastmasa. Tikai Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikai tas nodara zaudējumus 259 līdz 695 miljonu eiro apmērā, bet pasaules mērogā šī problēma ir vēl milzīgāka.

Lai šo piesārņojumu mazinātu, Eiropas Parlaments pērn beidzot izšķīrās par aizliegumu pārdot no plastmasas ražotus vates kociņus, salmiņus, ēdamrīkus, traukus, polistirola glāžu vākus.

Karš pieteikts arī plastmasas balonu kociņiem, pamestiem zvejas tīkliem un cigarešu izsmēķiem. Izņēmums būs parastās plastmasas glāzes, jo tām nav atrasta alternatīva. Lēmumam jāstājas spēkā nākamgad, Latvijā plānots, ka nepieciešamie likumprojekti sāks darboties 3. jūlijā.

Jaunā direktīva paredz arī kopēju plastmasas produktu ražošanas un izmantošanas mazināšanu, kaut arī aplēses liecina, ka līdz 2036. gadam plastmasas izstrādājumu apjoms divkāršosies. Vairākiem ražojumiem vajadzēs speciālu marķējumu, kas nosaka, kā labāk pārstrādāt un kādas sekas ir videi. Tāpat tiek noteikts, ka līdz 2025. gadam visām dalībvalstīm jāsavāc 90% savu PET pudeļu. Viens no ieteikumiem ir arī Latvijā ieviešamā depozīta sistēma.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiks stiprināts ražotājs maksā princips – ražotājiem un izplatītājiem jāuzņemas atbildība, kas notiek ar preci pēc tam, kad patērētājam tā vairs nav vajadzīga. Šajā gadījumā runa ir par pamestajiem zvejas tīkliem un izsmēķiem. Līdzīgi kā plānots ar tekstilizstrādājumiem, iecerēts, ka preces savākšanas un pārstrādes vai izmešanas izmaksas tiek iekļautas cenā.

Sporta preces no okeānos savāktās plastmasas

Okeānos jau nokļuvuši vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas, un katru gadu nāk klāt 4,8 līdz 12,7 miljoni tonnu. Ir uzņēmumi, kas cenšas šīs drazas ne tikai savākt, bet arī radīt jaunas, pircējiem pievilcīgas preces.

Kalifornijas firma "Bureo" piedāvā sporta apģērbus, skrituļdēļus, sērfotāju dēļus un saulesbrilles no pārstrādātas zvejas tīklu plastmasas. Kopš 2018. gada "Bureo" jau pārstrādājis vairāk nekā 350 tonnu šo okeānu iemītniekiem bīstamo atkritumu.

Šis Kalifornijas firmas "Bureo" skrituļdēlis ražots no pamestiem zvejas tīkliem. (Foto: Bureo )

Pirms pieciem gadiem dibinātais Losandželosas uzņēmums "Norton Point" specializējas saulesbriļļu ražošanā no plastmasas atkritumiem, kas savākti Haiti piekrastē un kanālos.

Apģērbu un apavu ražošanas gigants "Adidas" kopš 2015. gada sadarbojas ar organizāciju "Parley", lai kopīgiem spēkiem mazinātu piesārņojumu pasaules ūdeņos. Šajā sadarbībā radīti apavi un peldkostīmi no pludmalēs savāktiem plastmasas atkritumiem.

Iespēja plastmasai uzziedēt

Arī Latvijā ir cilvēki, kuri plastmasu vērtē ne tikai kā atkritumu, bet gan resursu.

Madara Jurgelāne, skatoties uz plastmasas pudelēm, kuras izlieto ikdienā, iedomājās, ka mest tās ārā nav prāta darbs un var izmantot kur citur. Tā radās viņas uzņēmuma "PETit" idejas pirmie asni – auskari un citas rotas.

“Es ļauju plastmasai uzziedēt,” par savu "PETit" zīmolu saka Madara Jurgelāne. (Foto: no Madaras Jurgelānes arhīva)

Atsaucība jau pirmajā tirdziņā

“Es ļauju plastmasai uzziedēt,” romantizējot saka Madara. "PETit" aizsākās visumā nejauši, kā darbs projektu vadības kursu noslēgumā: “Domāju, ka izskatās pievilcīgi, parādīju arī plašākai publikai, un pirmajā tirdziņā guvu ļoti lielu atsaucību. Turklāt šī rotaslieta ir ne tikai skaista, bet arī ar ideju un stāstu. Katram klientam ir nedaudz tīrāka sirdsapziņa, ka plastmasa netiek izsviesta ārā, bet iegūst vēl vienu izmantojumu.”

Tas gan Madarai ir vairāk kā hobijs, ikdienā viņa strādā Centrā Dardedze, psihologu, sociālo darbinieku un citu speciālistu veidotā komandā, kas cenšas novērst vardarbību pret bērniem. “Es teiktu, ka tas visu caurvij. Man ir vēlme uzlabot vidi ap sevi ne tikai materiālā, bet arī domāšanas ziņā,” viņa skaidro darba un blakus nodarbes līdzīgos principus.

Rokassprādzei divas pudeles

Rotaslietu tapšana nav pārāk sarežģīta, bet tas viss ir pašas Madaras roku darbs. Viņa piemeklē vajadzīgās pudeles, tās sagriež un karsē, lai plastmasas gabaliņi iegūtu vēlamo formu. Piemēram, vienai rokassprādzei vajadzīgas vismaz divas pusotra litra pudeles.

Arī ikdienas dzīvē Madara ar ģimeni cenšas piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu: “Es neteiktu, ka ejam galējībās, bet atkritumu daudzumu samazināt cenšamies. Uz veikalu vai tirgu dodamies ar saviem maisiņiem un traukiem, šķirojam un mācām to darīt arī meitiņai, tā ka viņa arī zina. Pērkot pārtiku, cenšamies izvēlēties vietējos produktus.”

“Es ļauju plastmasai uzziedēt,” par savu "PETit" zīmolu saka Madara Jurgelāne. (Foto: no Madaras Jurgelānes arhīva)

Interesants ir arī Ievas Sulutauras uzņēmuma "Bee in" piedāvājums – tara un plēves, kas veidotas no kokvilnas un bišu vaska, tādējādi sniedzot iespēju aizvietot plastmasas pārtikas plēvi.

Ievas vecāki nodarbojas ar biškopību, un viņa pēc studijām Dānijā nolēma palīdzēt attīstīt dravniecību. Tā pirms pieciem gadiem radās "Bee in". No vaska veidotie iepakojumi palīdz saglabāt ēdienu svaigu, ir viegli mazgājami un lietojami vairākas reizes.

Aptiekas soma no PET

Arī lielāki uzņēmumi nāk talkā cīņā ar plastmasas piesārņojumu – "BENU aptieku" klientiem ir iespēja tikt pie somiņām, kas ražotas no pārstrādātām PET pudelēm.

Vienai šādai somai nepieciešamas apmēram piecas pudeles. Lai no tām izveidotu somām derīgu materiālu, tās sasmalcina un pārvērš šķiedrās, kuras pēc tam pārtop izturīgās somās. Šobrīd plānots pārstrādāt līdz pat 50 000 pudeļu, līdz ar to aptieku apmeklētājiem būs pieejamas 10 000 somiņas.

“Tas nozīmē, ka, dodoties pēc nelieliem pirkumiem uz veikalu vai kādu no mūsu aptiekām, iepirkumu maisiņš nebūs jāpērk atkārtoti,” teic "BENU Aptieka Latvija" direktore Anete Rožkalna.

Plastmasa skaitļos

Havaju salu krastā izskalotais bruņrupucis nosmacis, sapinoties plastmasas maisā, ko noturējis par medūzu... (Foto: FLPA/Shutterstock/ Vida Press)
  • Kopš 1950. gada plastmasas ražošana pasaulē ir palielinājusies no 1,5 miljoniem tonnu līdz 322 miljoniem tonnu gadā.
  • Eiropas Savienības dalībvalstīs pārstrādā tikai aptuveni 30% no visiem plastmasas atkritumiem.
  • Latvijā uz vienu cilvēku gadā saražo vidēji 20 kilogramus plastmasas iepakojumu atkritumu, Eiropas Savienībā vidēji nedaudz vairāk par 30 kilogramiem.
  • Plastmasas ražošanas un tās palieku dedzināšanas process ik gadu izdala aptuveni 400 miljonus tonnu ogļskābās gāzes.
  • Pieprasījums pēc otrreiz pārstrādātas plastmasas veido tikai sešus procentus no kopējā plastmasas pieprasījuma Eiropā.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Citi šobrīd lasa

"Dzīvojam katrs savā kaktā, jo bail iziet ārā," - Ludmila no Balviem pastāsta par dzīvi Covid-19 plosītajā mazpilsētā 11
Ilgi nezināja, ka dēls nedzird... kā liepājnieks Dāgs iekļaujas dzirdīgo pasaulē 2
Vai tiešām Latvijas influenceri pelna pat 2000 eiro par ierakstu?
Pievienot komentāru

"Зачем надо было рушить семью?": звезды, которые жалеют о разводе

"Я сделала ему предложение": стриптизерша собралась замуж за 19-летнего сына Наташи Королевой