Ziemassvētku maģija un latviskie ticējumi: gaismu sauca, gaisma ausa

Mūsdienās, pateicoties kristīgajai tradīcijai, Ziemassvētkus uzskatām par laiku, kas pavadāms klusi un mierīgi, taču senāk tie bijuši jautri, pilni ar rotaļām, dziesmām un ķekatām. Laikā, kad dabā viss bija kluss un mierīgs, cilvēki īsināja laiku ar rokdarbiem, minēja mīklas, dziedāja un gāja rotaļās.

Mūsu senčiem četri lielākie svētki bija saistīti ar saules stāvokli debess lokā jeb tā sauktajiem saulgriežiem, no kuriem Jāņus un Ziemassvētkus svinēja viskrāšņāk. Jāņos saule sasniedz sava ceļa augstāko punktu un ir gada garākā diena, savukārt ziemas saulgriežos piedzīvojam garāko nakti.

Visas šīs dienas izdarības ir par godu saules un gaismas daudzināšanai – saule jāsauc atpakaļ, lai nāk pavasaris un tumsa atkāpjas. Gaismas un tumsas motīvs pamanāms visās Ziemassvētku izdarībās, pat svētku rotaļās, piemēram, Saule un mēness, Kaza un vilks simboliski norāda uz to, ka saule jānoķer, jāskrien tai pakaļ.

Mielasts visai saimei

Ziemassvētki ir gada visbagātīgāk svinētie godi, jo nekā netrūkst, visa vasarā sarūpētā raža ir mājās, klētī un pagrabā. Ticēja, ka šīs dienas mielasts simbolizē auglību un labklājību. Tāpēc Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit (citviet tomēr minēti deviņi) ēdieniem. Uz galda neiztrūkstoši bija cūkas šņukurs, zirņi, pupas, putraimu desas, maize un medus, tika brūvēts alus. Nevarēja arī bez ķūķa jeb kočas – briedinātiem miežu vai kviešu graudiem, zirņiem, pupām, kurus vārīja kopā ar cūkas galvas pusi. Lai nākamais gads būtu labs, galdu ar ēdieniem un dzērieniem pa nakti nenovāca, jo ciemos nāca veļi. Tāpat šajā dienā dāsni baroja lopus, lai nākamajā gadā tie būti svētīti.

Sadedzina visu slikto

Viena no raksturīgākajām tradīcijām šajos svētkos ir bluķa vilkšana, tās dēļ Ziemassvētkus vietumis pat dēvē par Bluķa vakaru. Bluķi visa saime vilka apkārt mājai, lai savāktu visu slikto, kas pa gadu sakrājies, un tad augstu kalnā sadedzinātu. Citviet bluķi vilkuši arī apkārt ciemam vai kaimiņi apkārt māju pudurim, tad kopīgi sadedzinājuši. Bluķis ir vecā gada simbols – tas ir jāsadedzina, lai vietā nāktu jauns, labāks. Tāpat degošais bluķis simbolizē sauli, gaismu un siltumu, un tā dedzināšana – gaismas uzvaru pār tumsu.

Nāk žvadzēdami un rībēdami

Plašāk zināma tradīcija bija ķekatās iešana, ko vietumis sauc par budēļiem, čigāniem vai kūjniekiem. Ķekatnieki, dažādās maskās saģērbušies, gāja no mājas uz māju, no ciema uz ciemu, lai nestu svētību un labklājību. Ticēja, ka ar klaigāšanu, dziesmām un dejām tie aizbaidīja ļaunos garus un tumsu, tāpēc katrā mājā tika mīļi gaidīti un dāsni cienāti. Tie nāca ar troksni, žvadzēdami un rībēdami, mājiniekiem prasot alu un pīrāgus, apvaicājoties par gadā paveikto.

Jauniem puišiem un meitām zīlēja precības, bērniem pārbaudīja lasītprasmi. Ierasta bija arī apdziedāšana, ja budēļi pamanīja kādu trūkumu vai neizdarītu darbu. Mājas saimnieki nepalika atbildi parādā, taču, lai cik asa izvērstos sacensība, neviens neapvainojās, apdziedāšana bija jautra svētku sastāvdaļa. Ķekatniekus aicināja uz kūti, dārzu un līdumiem. Katrā vietā bija jāpadanco, jāuzdzied, tad ticēja, ka nākamgad it visā veiksies un būs laba raža.

Ar basām kājām

Ziemassvētku naktij piemita īpaša maģija, tāpēc, lai piesaistītu labklājību un veiksmi, to izmantoja zīlēšanai un rituāliem. Ticēja, ka šajā naktī mājā jāiededz daudz sveču, lai Laimai būtu vieglāk redzēt, kurp nākt. Lai būtu daudz naudas, jāēd zirņi, bet, lai tiktu pie labas ābolu ražas, Ziemassvētku naktī jāiet basām kājām ābeles purināt. Lai būtu vesels, šajā dienā ar basām kājām trīs reizes jāskrien apkārt mājai. Ja gribas, lai veicas mīlestībā, Ziemassvētkos nedrīkst uz bluķa sēdēt, tad tai gadā uz kāzām nevarēs cerēt. Taču tajās mājās, kur svētku dienas rītā suņi daudz rej, drīz svinēs kāzas.

Laika ticējumi

• Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi būs nākamie 12 mēneši.
• Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
• Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.
• Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākamā vasarā būs daudz sēņu.
• Ja Ziemassvētkos nav sniega un sala, Lieldienas būs baltas un sniegotas.
• Ja Ziemassvētki ir bez sniega, būs vāja siena raža. Bet, ja ir biezs sniegs, būs biezi siena vāli.