Plūmes - ne tikai ievārījumiem un kompotiem

Plūmes ir rožu dzimtas koks, tām ir gluda un plāna miziņa un sulīgs mīkstums, kas satur daudz skābes. Pasaulē ir vairāk nekā 2000 šķirņu un tās nogatavojas dažādos laikos vasarā un rudenī. Lielāko, saldāko un sulīgāko plūmju šķirnes izmanto desertiem, mazāk sulīgās – sacepumiem, kūkām u.c.

Ķīnā plūmes vienmēr tikušas augsti vērtētas. Tur radusies arī saldskābā ķīniešu plūmju mērce ar īpatnējo garšu.

Damaskas šķirnes plūmes aug savvaļā. Arī Mirabele aug savvaļā. No tām gatavo plūmju degvīnu, arī ievārījumus, mērces un želejas.

Plūmes ir īpaši noderīgas tiem, kas vēlas kļūt slaidi, jo tās mīkstina vēderu un saista liekos taukus zarnās. Turklāt 100 gramos plūmju ir tikai 46 kalorijas. To sastāvā esošās minerālvielas – kālijs, dzelzs, magnijs un varš – regulē asinsspiedienu un samazina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Arī žāvētajām melnajām plūmēm piemīt vairākas labas īpašības. Tās iederas gan saldos, gan arī asos ēdienos. Tās ir arī pazīstamas kā vēderu izeju veicinošs līdzeklis.

Anīsa sēkliņas kombinācijā ar plūmēm nebūt negaršo pēc klepus zālēm, kā varētu šķist, bet gan svaigi un atspirdzinoši.

800 g gabaliņos sagrieztu plūmju

200 g gabaliņos sagrieztu ābolu

500 g ievārījuma cukura 2:1

4–5 ēdk. citrona sulas

1 tējk. anīsa sēkliņu

1. Plūmes katlā samaisi ar cukuru un citrona sulu un atstāj, lai aptuveni 3 stundas sulojas. Pievieno ābolus un anīsa sēkliņas.

2. Uz straujas uguns maisot uzvāri un turpini vārīt 4 minūtes.

3. Karstu pildi burciņās, aizvāko un uz 5–10 minūtēm noliec uz vāciņa.