"Ēdiet šitaki, un būsiet veseli!" Imants no Alojas jau gandrīz 25 gadus audzē šitaki sēnes

Imants neslēpj: “Nepieciešama pacietība, griba strādāt, un vajag, lai tā būtu arī sirdslieta. Pārējo visu var nopirkt.” Toties šitaki sēnes ir zināmas ne tikai kā galdā liekams gardums, bet arī kā pretvēža līdzeklis, un ārsti tās pat iesaka saviem pacientiem.

Imperatora sēnes

“Šitaki uzlabo imūnsistēmu, tas ir pretvēža līdzeklis. Sēnēs ir tik daudz D vitamīna, ka neviens cits produkts nevar sacensties. Ir tāda viela – lentināns, un tā praktiski sastopama tikai šajās sēnēs,” slavē audzētājs.  Lentināns ir visvairāk pētītā šitaki aktīvā viela, dabisks polisaharīds ar pretvēža un pretvīrusu iedarbību.

Šitaki dēvē arī par imperatora sēnēm – senajā Japānā tās drīkstēja ēst tikai valdnieks un viņa ģimenes locekļi, ja kāds no malas nobaudīja, vainīgajam nocirta galvu. “Mums tas nedraud,” mierina Imants.

Viņa saimniecība izveidota pagājušajā tūkstošgadē, sekojot savam sapnim. Pirms tam viņš lasīja obligāto literatūru, iepazinās ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes eksperimentiem, audzējot micēliju. “Vēl aizvien apmācu kādu, kuru tas interesē,” teic zinātājs.

Viņš pēc šitaki micēlija brauc uz Tatru kalniem Polijā, jo Latvijā to vairs nepiedāvā, kaut kādreiz, 90. gados, to audzēja Latvijas Universitātē un darbojās šitaki sēņu audzētāju asociācija, kuru vadīja tagadējais šīs augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

“Micēliju tagad vedu no Poznaņas Meža institūta, vienīgā Eiropā, kas audzē tīrkultūru, bet Tatros laboratorija to pavairo. Maksā apmēram desmit eiro par kilogramu,” atklāj Imants.

Sēņkopības knifi

Visā pasaulē šitaki sauc par šitaki, Ķīnā par melno sēni, bet izcelsme ir japāņu – ši nozīmē ‘kastaņveidīgs koks’, taki – ‘sēne’. Dabā tā aug koku zaros. Šitaki arī kultivējot jāsēj kokā, aug četrus gadus, tāpēc šā gada stādījums būs gatavs 2024. gadā. Ķīnieši gan pēc pusgada vai gada vāc ražu, bet viņiem ir savas metodes.

Lai nebūtu četrus gadus jāgaida raža, Imants piedāvā uzreiz iegādāties sēņu koku, kas novācams divreiz gadā – pavasarī un rudenī. Šitaki var audzēt ozola, lazdas, ievas kokā, der arī gandrīz visi mūsu augļu koki, bet neder apse, liepa, vītols, blīgzna, osis.

“Esmu izmēģinājis audzēt būtībā uz visām koksnēm, es eksperimentēju, un man ir savi knifi. Pirmais noteikums – jāstāda tā, lai pēc iespējas mazāk kokos iekļūtu infekcija. Izziņas grāmatā rakstīts, ka sēnes jāstāda četrās rindās pa 8–10 centimetriem, un tādam kokam vajag urbt 60–80 caurumu. Es urbju tikai divpadsmit, man viss izaug simtprocentīgi. Stādīšana, mazgāšana – tur nekas neatšķiras no vispārpieņemtā. Galvenais ir iestādīt,” klāsta sēņkopis.

Pirms stādīšanas koks jānomazgā, koksnei jābūt augstvērtīgākai par A klases finierkluci, nedrīkst būt mehāniski bojājumi, un viss darbs ir tikai ar rokām. Tiesa, ASV, kur 80 līdz 85% no sēņu produkcijas ir tieši šitaki, tās audzējot koksnes atkritumos, kamēr Latvijā, Spānijā, Austrālijā un Japānā – augstvērtīgos kokos. “Pārējie nevar atļauties,” smej sēņkopis.

Sakoptāk nekā Rīgas parkos

“Paši mājās arī var iestādīt. Man ir mācību saimniecība, var iegādāties jau ieaudzētus sēņu kokus, visu ko var sarunāt, vajag koku un micēlija paku – lūdzu! Cilvēki gan negrib gaidīt tos četrus gadus, taču ir ne tikai jāgaida, bet arī jākopj, koks, kurā stāda sēnes, jāuzmana,” uzsver Imants.

Čakla palīdze sēņu pakošanā ir dzīvesbiedre Sarmīte, gadās rīkot arī talkas, aicinot radus un draugus. Jau vismaz četras tādas bijušas, kad ziemā plosās lielie vēji un Imants viens netiek galā, jo koki sagāzti.

“Man sēņu vieta ir uzkopta labāk nekā Rīgas parki, pat visas skujas savāktas,” lepojas Imants. “Negribu ielaist infekciju, kukaiņus. Ziemā es sarūpēju kokus, izvešana no meža ar ratiem nemaz tik viegli neveicas. Nekādus agregātus nedrīkst izmantot, tikai zāģēt ar motorzāģi – tas viss. Jādara ar rokām,” savu nemaz ne vieglo darbu raksturo enerģiskais vīrs.

Svaigas sēnes 365 dienas gadā

Pircējiem pieejams gan šitaki pulveris un uzlējums, gan svaigas un kaltētas sēnes. Katru sestdienu Alojas šitaki nopērkamas un Imants sastopams Kalnciema tirdziņā Rīgā. Saimniecībā tās maksā 20 eiro kilogramā, tirgū 25 eiro. Pastāvīgie klienti vienmēr pērk uzturam un ārstnieciskos nolūkos.

“Mans moto ir: “Svaigas sēnes 365 dienas gadā!” Es audzēju visu gadu un visu gadu arī tirgoju, arī ja ziemā mīnus 25 grādi. Ziemās esmu arī Straupes labumu tirgū Zirgu pastā – katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā,” uzsver Imants. Rīgā labs noņēmējs bijis šefpavārs Mārtiņš Rītiņš restorānam Vincents. Pēc viņa padoma Imants sēnes cep arī tirdziņā un dod degustēt.

Daudzi pērk ēšanai, bet aizvien vairāk arī veselībai, šitaki iesaka gan dietologi, gan dziednieki. Keneta Džona grāmatā Šitaki: dziedinošā sēne lasāms: “Ja cilvēks saindējas ar sēnēm, ķīniešu tradicionālajā medicīnā pirmā zāle ir šitaki.”

Uz maizes, pannas, veselībai

Ēšanai var baudīt svaigas uz maizītēm, cept, vārīt, marinēt, sevišķi garda ir omlete – uzsilda sēnes, olu pa virsu, un azaids gatavs. Tiem, kas sēnes neēd, gaļas vietā varot iemānīt šitaki, vērtība nav ne par matu sliktāka. Ja šitaki ieliek zupā, garšas ziņā nav atšķirības no liellopu gaļas.

“It sevišķi tagad, Covid laikā, pie mums brauc interesentu grupas uz degustāciju. Pamatā šīs sēnes jāēd onkoloģiskajiem slimniekiem, bet varu pačukstēt, ka tās lietojamas, ja cilvēks saindējies ar alkoholu – ķīniešiem tad šī sēne ir pirmās zāles. Ja cilvēks saindējies un traucēta aknu darbība, vajag lietot 90 gramu svaigu sēņu un deviņus gramus kaltētu. Man ir vesela kolekcija ar šitaki tējām, kuras uzlabo imūnsistēmu. Neviena tēja neārstē, bet gan uzlabo imūnsistēmu,” skaidro Imants.

Daudz konkurentu Imantam nav, vēl šitaki audzē Elejā viņa māceklis, kurš strauji iet uz priekšu savas saimniecības attīstīšanā, un dažos viesu namos savām vajadzībām. “Visiem es gribu pateikt: “Ēdiet šitaki!” Iepazīstieties ar literatūru, un tad paši sapratīsiet, cik tās labas. Medicīniskā vērtība ir nenovērtējama,” piebilst Imants.