foto: AFP/Scanpix
Nelaiķi apbedī dzīvā zārkā
No micēlija šķiedrām izgatavotais zārks ļauj aizgājējam vārda tiešā nozīmē saplūst ar dabu.
Viena Vide Visiem
2020. gada 17. oktobris, 04:59

Nelaiķi apbedī dzīvā zārkā

Kas Jauns Avīze

Nīderlandē aizvadītas pirmās bēres, kurās nelaiķis guldīts zārkā, kas izgatavots no micēlija – šķiedrām, kas veido zem zemes esošo sēņu daļu.

Šīs organiskās mūža mājas ir videi draudzīgas, ātri sadalās dabā un nodēvētas par "Living Cocoon" (Dzīvais kokons). Nīderlandes jaunuzņēmuma "Loop" dibinātājs Bobs Hendrikss laikrakstam "The Guardian" stāsta, ka pie idejas nonācis, ar kādu radinieku runājot par dzīves ciklu.

“Viņš bija zaudējis māti, bet bija laimīgs, jo, pateicoties šai kastītei, viņa jau drīz atkal nokļūs pie dabas, turpinot dzīvot kokos,” teic Hendrikss.

Divdesmit sešus gadus vecais biodizainers studējis Delftas Tehniskajā universitātē, kur studentu laboratorijā attīstījis savu ierosmi. Viņš uzskata, ka dzīvais zārks cilvēkiem atkal ļaus kļūt vienotiem ar dabu: “Mēs varam bagātināt augsni, nevis to piesārņot.”

Micēlijs ne tikai neitralizē toksīnus un nodrošina svaigumu visam, kas aug virs zemes, bet tā šķiedras var izmantot arī pārtikas, apģērba un iepakojuma izgatavošanā. “Šis zārks nozīmē, ka mēs faktiski pabarojam zemi ar savu ķermeni. Mēs esam barības vielas, nevis atkritumi,” saka idejas autors.

Tradicionālajos zārkos cilvēka ķermenis turpina sadalīties pat desmit gadu. Tas notiek tik ilgi, jo zārki ir lakoti, tajos ir metāla sastāvdaļas, turklāt nelaiķis ir ieģērbts sintētiskās drēbēs.

Turpretim micēlija zārks augsnē uzsūcas mēneša līdz sešu nedēļu laikā, aktīvi veicinot tajā esošā ķermeņa sadalīšanos un bagātinot apkārtējās augsnes kvalitāti. Pilnīga sadalīšanās notiek divu līdz trīs gadu laikā.

"Loop" pagaidām sadarbojas ar diviem apbedīšanas birojiem Hāgā. Uzņēmums ir izgatavojis desmit zārkus, katrs maksā aptuveni 1250 eiro, bet Hendrikss cer, ka cena samazināsies līdz ar ražošanas apjoma pieaugumu. Viņš uzskata, ka šādi zārki ar laiku kļūs ierasti bēru ceremonijās.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.