Tautas medicīna: oktobrī vācamās saknes zāļu skapītim

Tieši saknēs augi paglabājuši pašu vērtīgāko, lai pavasarī būtu kur smelties spēku dzīt asnus. Kuras saknītes vākt un ko ar tām darīt, stāsta farmācijas doktore, ārstniecības augu pazinēja profesore Vija Eniņa.  

Pazemes augi vēl tikai gatavojas ziemas miegam, tāpēc tos ievāc rudenī, kad virszemes daļa ir nokaltusi vai nodzeltējusi. Sakne ir sava veida kambaris, kur augs visu ziemu uzglabā savas barības vielas, lai pavasarī, kad laiks mosties un dzīt asnus,  būtu kur smelties enerģiju. Saknes un sakneņi bagātīgi satur ogļhidrātus jeb cukurus, cieti, dažkārt olbaltumvielas, kādu eļļu un virkni citus labumus. Ja kādreiz gadījies pagaršot vai sasmaržot kādu saknīti, tad zināsi, ka augu pazemes daļas lielākoties ir rūgtas vai ar specifisku smaržu. Tas tāpēc, lai sevi pasargātu no pelēm, vabolēm un citiem izsalkušiem kārumniekiem, kuriem nemaz netīk ēteriskā eļļa vai rūgtvielas. Toties mums, cilvēkiem, visi minētie labumi, lai arī ne vienmēr tīkami mūsu garšas kārpiņām, var palīdzēt uzlabot veselību.

Zini, ka…
…saknes ievāc jebkuros laikapstākļos, arī lietū.  
…saknes žāvē mākslīgā siltumā, jo tās ir blīvas un visas satur polisaharīdus, kas ļoti garšo pelējuma sēnēm. Ja sakne sākusi pelēt, tā vairs nav derīga lietošanai. 
…saknes žūst diennakti vai ilgāk. Ja sakne lūzt ar knikšķi, tā ir sausa, ja liecas, tad vēl jāpažāvē. 

Ko vākt? 

PIENENES SAKNI. To vajadzētu ēst katru dienu, jo pienenes sakne ir labs draugs mūsu aknām un gremošanas sistēmai – rūgtvielas veicina ēstgribu, gremošanu, palīdz darboties zarnām, lai neveidojas aizcietējumi, bet tās sastāvā esošais vērtīgais polisaharīda inulīns, ko dēvē par šķīstošo šķiedrvielu, ir vajadzīgs labo baktēriju augšanai un darbībai zarnu traktā. Savukārt tās, kā zināms, rūpējas par cilvēka imūnsistēmas darbību, kas īpaši svarīgi ziemas periodā. Papildus bonuss, ko iegūsi, ēdot pienenes sakni, ir saregulēta tauku vielmaiņa un palīdzoša roka sliktā holesterīna līmeņa samazināšanai. 

Kā žāvē un uzglabā? Noskalo tekošā vēsā ūdenī, apgriez visu lieko, izgriez bojājumus, tad sagriez sakni mazākos gabalos un pavītini siltā vietā vai saulītē uz palodzes. Kad ārējais apvalks sačokurojies, liec tās cepeškrāsnī 50 grādu temperatūrā vai uz mūrīša. Gatavo drogu uzglabā auduma vai papīra kulītē līdz pieciem gadiem.  
Kā lieto? Uzlējums: ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj stundu ievilkties un izdzer pa ceturtdaļglāzei dienas laikā. Uzlējumu ieteicams lietot pusstundu pirms ēšanas, lai sagatavotu gremošanas sistēmu gaidāmajai maltītei. 
Pulveris: samal drogu kafijas dzirnaviņās un pustējkaroti pulvera sajauc ar pusglāzi ūdens. Maisījumu dzer pusstundu pirms ēšanas trīs reizes dienā. Šāds pagatavojums īpaši ieteicams tiem, kam paaugstināts holesterīna līmenis, ateroskleroze. 

BALDRIĀNA SAKNI. Vāc pēc sēklu nogatavošanās. Tai piemīt spēcīga nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, sakne mazina stresa izpausmes, palīdz tikt galā ar bezmiegu, ar galvassāpēm, tostarp migrēnu, mazina dažāda veida spazmas, arī krampjus, paplašina sirds asinsvadus, mazliet pazemina asinsspiedienu. Īpaši ieteicama sievietēm klimaktērija periodā, lai mazinātu neirotiskas izpausmes.

Kā žāvē un uzglabā? Saknes noskalo aukstā ūdenī, nogriez virszemes daļas un žāvē. Tās satur ēterisko eļļu, tāpēc cepeškrāsni uzsildi ne vairāk par 35 līdz 40 grādiem. Drogu uzglabā līdz trīs gadiem un vislabāk slēgtā traukā, lai spēcīgā smarža neizplatās un nepiesūcina skapīša sienas. 
Kā lieto? Ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, vislabāk termosā, un ļauj ievilkties divas stundas. Tad lieto pa ēdamkarotei vai divām vairākas reizes dienā vai pa ceturtdaļglāzei vai pusglāzei uz nakti. Devu katram pašam jāpiemeklē, jo baldriāns uz katru organismu iedarbojas individuāli. 
ATCERIES!
Šis augs rada miegainību. Ja vakarā izdzersi baldriāna tēju, no rīta var būt grūti pamosties un dienu vajadzēs iesākt palēnām. 

DIŽDADŽA SAKNI. Arī tā satur vērtīgo inulīnu, kas vajadzīgs labajām zarnu baktērijām. Vēl šim augam piemīt spēcīga ūdens dzenoša darbība, tas uzlabo ūdens balansu starp šūnām un palīdz tikt galā ar dažāda veida tūskām.

Diždadža sakne arī palīdz attīrīt organismu, labāk darboties gremošanas sistēmai un aknai, jo uzlabo žults atteci. Tāpat tai piemīt alerģiju riska mazinošs efekts. Piemēram, ja ēdienā būs kāds kairinātājs, diždadzis palīdzēs organismam tikt ar to galā, novēršot alerģijas izpausmes. Un, protams, slavu diždadža sakne iemantojusi, pateicoties savām spējām darīt skaistus un veselīgus matus, kā arī palīdzot tikt vaļā no grūti uzveicamajām blaugznām. Īpaši labu efektu var panākt, ja diždadža saknes novārījumu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Kā žāvē un uzglabā? Noskalotas un notīrītas saknes sagriez gabalos un žāvē 50 grādu temperatūrā. Pēc tam uzglabā auduma vai papīra kulītē līdz trīs gadiem. 
Kā lieto? Novārījums: ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens un ūdens peldē pavāri 15 līdz 20 minūtes. Tad šķidrumu izkās un atdzesē, bet pagatavojumu lieto pa ēdamkarotei četras reizes dienā, jo novārījums ir koncentrēts. To izmanto arī matu veselībai, tostarp ieberzējot galvas ādu. 
ATCERIES!
Ievāc tikai viengadīgu augu saknes, kamēr vēl nav izaudzis stublājs, bet ir tikai lapu rozete. Pēc tam saknē vairs nebūs labumu. 

VĀRPATAS SAKNEŅUS. Lai arī šī nezāle ar garajiem sakneņiem mums visiem tik ļoti nepatīk, tā ir dikti vērtīga. Vārpatas saknenim ir spēcīga urīndzenoša darbība, tāpēc tas mazina tūskas un uzlabo vielmaiņu. Tā kā drogai piemīt arī spēcīga pretiekaisuma un atkrēpojoša darbība, tas būs labs palīgs vīrusu laikā.

Kā žāvē un uzglabā? Sakneni noskalo zem tekoša ūdens, nogriez sīkās saknītes, pavītini istabas temperatūrā vai saulē, tad sagriez gabalos un žāvē 70 grādu temperatūrā. Uzglabā auduma vai papīra kulītē līdz trīs gadiem.

Kā lieto? Novārījums: divas ēdamkarotes sasmalcinātu sakneņu aplej ar glāzi verdoša ūdens un vāri uz mazas uguns piecas minūtes. Ļauj atdzist, tad šķidrumu nokās un izdzer trīs vai četros paņēmienos dienas laikā. 
Pulveris: samal drogu kafijas dzirnaviņās un iegūto pulveri lieto pa tējkarotei kā piedevu pie ēdiena vielmaiņas regulēšanai. 
Macerāts jeb aukstais uzlējums: divas ēdamkarotes sasmalcinātu drogu aplej ar glāzi auksta ūdens (jebkāda), atstāj uz nakti ievilkties, tad ūdeni nolej traukā, bet palikušās drogas vēlreiz aplej, šoreiz ar glāzi verdoša ūdens. Ļauj stundu ievilkties, tad nokās un abus izvilkumus – karsto un auksto – salej kopā. Pagatavojumu izdzer pa malkam dienas garumā vai pa pusglāzei četras reizes dienā. Šādi ekstrakcija notiks saudzīgāk un bioloģiski aktīvo vielu daudzveidība būs lielāka. Pagatavojums īpaši ieteicams dažādu iekaisumu ārstēšanai – nieru, žultsceļu, urīnceļu, kā arī vielmaiņas traucējumu vai tūskas mazināšanai. 

LUPSTĀJA SAKNI. Viens no spēcīgākajiem urīndzinējiem, tāpēc palīdz tikt galā ar dažādām tūskām – gan nieru vai sirds mazspējas, gan karstuma radītām. Tas veicina gremošanas sistēmas darbību, novērš gāzu veidošanos un uzkrāšanos zarnās, klepus laikā palīdz ar atkrēpošanu, kā arī lupstājs ietekmē dzimumdziedzeru darbību – sievietēm regulē menstruālo ciklu, bet vīriešiem stimulē dzimumspēju.

Kā žāvē un uzglabā? Saknes noskalo, sagriez un žāvē 35 līdz 40 grādu temperatūrā. Gatavo drogu uzglabā noslēgtā traukā, jo tā uzsūc mitrumu no apkārtējās vides, tāpēc var ātri sākt pelēt. Pareizi uzglabāta, sakne būs derīga trīs gadus.
Kā lieto? Uzlējums: tējkaroti sasmalcinātu drogu aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties, kamēr atdziest. Tad izkās un izdzer piecās vai sešās reizēs dienas laikā. 
Pulveris: samal drogu kafijas dzirnaviņās un pievieno ēdieniem kā garšvielu. Tikai  nepārspīlē, jo lupstājam ir spēcīga, asa garša.