Par katru tukšo pudeli maksās 10 centus

Tā nav vienkārši kādu biznesmeņu iegriba, bet gan vēlme saglabāt mūsu planētu tīru un dzīvei pievilcīgu. Diemžēl ne visi saprot, ka sevis piemēslotais ir jāsavāc, tāpēc jāizmanto arī finansiāli mehānismi. Piemēram, ekologu veiktie mērījumi liecina, ka 70% no Baltijas jūras piesārņojuma veido plastmasa, lielākoties PET pudeles.

Katram 240 pudeles un bundžas gadā

Eiropas Savienības regulas paredz, ka tuvāko gadu laikā līdz minimumam jāsamazina iepakojuma piesārņojums. To var izdarīt ar iepakojuma depozīta sistēmas (IDS) ieviešanu, kā liecina Igaunijas piemērs, kur tā darbojas jau 15 gadus, un šobrīd izdodas savākt gandrīz 90% izlietoto PET pudeļu.

Pētījumā Dzērienu taras iepakojuma depozīta sistēmas Baltijas valstīs (autori: Latvijas zinātņu doktori Ojārs Balcers un Jānis Brizga, igauņu speciālisti Hari Mora un Rauno Rāls) norādīts, ka vidēji gadā katrs Latvijas iedzīvotājs patērē 240 skārdeņu, stikla vai plastmasas pudeļu dzēriena.

Tas nozīmē, ka, nododot pudeles, mēs katrs varēsim ietaupīt jeb saņemt atpakaļ vismaz 20 eiro. Tie nebūs visi 24 eiro, jo jāņem vērā, ka daļu dzērienu varētu patērēt kafejnīcās, un daļa ir stiprie grādīgie dzērieni, kuru pudeles pagaidām depozīta sistēmā nepieņems. Tomēr, ja pudelēs nepērk tikai degvīnu un stiprinātos vīnus, tās ne tikai vajag, bet būs arī ekonomiski izdevīgi nodot.

Kādu taru plāno pieņemt

Nododamo taru varēs pazīt pēc marķējuma un svītrkoda. Ja šādas norādes nebūs, tad iepakojumu nevarēs nodot, tas nozīmē, ka, piemēram, nevarēs nodot no ārzemēm ievestu PET pudeli.

Atpakaļ tiks pieņemtas tukšas bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles no 0,1 līdz trīs litru tilpumam, vieglā alkohola (ar alkohola saturu līdz 6%) stikla pudeles līdz 0,75 litriem, PET pudeles no 0,1 līdz trim litriem un skārdenes no 0,2 līdz vienam litram.

Pirmajā gadā paredzēts panākt, lai būtu nodots 70% stikla un plastmasa iepakojuma, un tālāk katru gadu nodošanas tempu audzēt, lai 2030. gadā sasniegtu vismaz 90 procentu.

Mazbodītēs un kioskos nevarēs

Ar lieliem izlietotiem iepakojuma maisiem uz nodošanas punktiem garāku vai īsāku ceļu gan nāksies mērot tiem, kuri dzīvo tālāk no lielajiem veikaliem.

Iepakojumu likums nosaka, ka IDS pieņemšanas vietai valstspilsētās jābūt ne tālāk par 150 metriem no veikaliem, kuru tirdzniecības zāles platība ir no 300 kvadrātmetriem, bet citās apdzīvotās vietās – kur pārsniedz 60 kvadrātmetru.

Tas nozīmē, ka mazajos lauku veikalos vai pilsētu nomaļu bodītēs IDS taromātu nebūs, ja vien pats tirgotājs neizrādīs interesi pieņemt tukšo taru. Iepakojuma likums pieņemts jau pirms administratīvi teritoriālās reformas, un tas noteic – ja novadā nav tik lielu veikalu, kuru pienākums būtu nodrošināt IDS, vietvarai jāparūpējas, lai būtu taras pieņemšanas punkts. Tomēr pēc reģionālās reformas Latvijā vairs nebūs novadu, kur būtu tikai mazbodītes.

Kopumā valstī jābūt vismaz 790 IDS iekārtām, bet sistēmas nodrošinātāji sola, ka būs vairāk par tūkstoti taras pieņemšanas iekārtu vai punktu. Tiem nebūs jāatrodas vienā ēkā ar pārtikas lielveikalu. Šādi kioski varēs būt, piemēram, līdzās esošā autostāvvietā vai starp lielveikaliem, jo, piemēram, Bauskā Rimi un Maxima atrodas vienā ēkā.

Jārīko konkurss

Valdība 11. augustā pieņēma Depozīta sistēmas darbības noteikumus, kuros noteikts, kā darbosies IDS. Konkrētas adreses, kur pieņems izlietotās pudeles un skārdenes, gan vēl nav noteiktas. Skaidrāks tas kļūs pēc tam, kad Valsts vides dienests (VVD) sarīkos iepirkuma konkursu, kurā izvēlēsies IDS operatoru.

Latvijas lielākie dzērienu ražotāji jau izveidojuši uzņēmumu Depozīta iepakojuma operators, kas cer pārliecināt VVD uzticēt tam depozīta sistēmas izveidi. Operatoram arī būs jāiepērk iekārtas, kas pieņems pudeles un skārdenes. Uzņēmuma vadītājs Miks Stūrītis sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" lēš, ka tās varētu izmaksāt ap 25 miljoniem eiro.

“Šobrīd valstī nav precīzas uzskaites atsevišķi par PET dzērienu iepakojumu, bet noteiktā atpakaļ savākšanas prasība izlietotajam iepakojumam no šā gada ir 46%, un var pieņemt, ka šo daudzumu esošā sistēma spēj nodrošināt,” stāsta Stūrītis.

Ieviešot depozīta sistēmu, tiks nodrošināta pilnīgi precīza uzskaite atgrieztajam un pārstrādātajam iepakojumam. Stūrītis: “Plānojam trešā darbības gada beigās pārsniegt 90% robežu atpakaļ atgrieztajam PET materiālam. Apjoms tonnās tiek precizēts ieviešanas plāna izstrādes gaitā, bet runa ir par tūkstošiem tonnu gadā.”

Sola 1300 punktu visā Latvijā

Atbilstoši likumam depozīta pieņemšana tiks organizēta, pārsvarā izmantojot pārtikas veikalu tīklu. Šāds modelis sevi pierādījis kā patērētājiem ērtākais, jo pārtiku iegādājamies regulāri un ir ērti, ka pie viena var atgriezt izlietoto iepakojumu. Kopā būs apmēram 1300 pieņemšanas punktu visā Latvijā – tātad par pieejamību nevajadzētu būt satraukumam.

Apmēram 600 vietās pieņemšana būs automatizēta. Lielajos veikalos uzstādīs pat vairākus automātus vienuviet, jo nodošanai jābūt ātrai un ērtai – bez gaidīšanas rindā. Tas, vai pieņemšana notiks automatizēti vai manuāli, ar cilvēka līdzdalību, ir atkarīgs no iepakojuma skaita, ko atgriež konkrētā vietā.

Par nodoto taru naudu varēs saņemt gan savā bankas kontā, gan kuponu veidā, ar ko varēs norēķināties pārtikas veikalā, bet vietās, kur iepakojumu pieņems manuāli – arī skaidrā naudā.

Saplacināt nevajadzēs

Lai iepakojumu nodotu, tam būs jābūt tukšam, ar nolasāmu svītru kodu vai kvadrātkodu, tas nedrīkstēs būt bojāts, tajā skaitā arī saplacināts.

“Šeit gan vēlos piebilst, ka neliela deformācija būs pieļaujama, un ir tikai dabiski, ka tukšam iepakojumam tāda izveidojas, svarīgi, lai tas nebūtu pilnībā saplacināts,” teic Stūrītis.

Bojātu iepakojumu vai bez koda tāpat kā tagad varēs izmest pārstrādei paredzēto atkritumu konteineros. Plānots, ka ērtības labad tādi atradīsies tiešā depozīta iepakojuma pieņemšanas punktu tuvumā.

“Kā liecina citu valstu pieredze, cilvēki ļoti ātri iemācās nesaplacināt iepakojumu, un iepakojuma skaits, kas netiek atgriezts šāda iemesla dēļ, ir ļoti niecīgs,” piebilst Stūrītis.

Pašreiz savāc mazliet vairāk par pusi

Vita Krieviņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, Kas Jauns Avīzi informē, ka 2018. gadā Latvijā bija savākts un otrreizēji pārstrādāts 68% stikla, 35% plastmasas un 71% metāla iepakojuma – 55,8% visu iepakojuma veidu.

“Viens no galvenajiem argumentiem par labu depozīta sistēmas ieviešanai ir iespēja ar tās palīdzību samazināt izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Citu valstu pieredze liecina, ka pārdomāti izstrādāta un apsaimniekota depozīta sistēma var samazināt gan sauszemes, gan jūras piedrazojumu. Piemēram, 2014. gadā Dānijā, Igaunijā, Nīderlandē, Somijā un Vācijā vidējais savākto PET pudeļu daudzums sasniedza 94 procentus,” stāsta Krieviņa.

Ministrija prognozē, ka pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas gadā būtu iespējams atpakaļ savākt ap 80% no pārdotā atkārtoti lietojamā dzērienu iepakojuma, 60% pārstrādāt vai otrreizēji izmantot, par 75% samazināt mežu, ceļmalu un ceļmalas stāvvietu piedrazojumu. Eiropas mērķi paredz, ka 2025. gadā jāsavāc vismaz 77% no vienreiz lietojamām PET pudelēm, bet 2029. gadā – 90 procentu.

Latvijā pirmajā IDS gadā būtu iespējams par 25% samazināt mežu, ceļu nomaļu un ceļmalas stāvvietu uzkopšanas izdevumus. Ieviešot jauno sistēmu, radīsies jaunas darba vietas. “Pozitīvs piemērs ir Lietuva, kur tika radītas aptuveni 1000 darba vietu mazumtirdzniecībā, loģistikā, atkritumu pārstrādes sektorā. Perspektīvā paredzama arī pozitīva ietekme uz cilvēku veselību, tūrisma un atpūtas vietu vērtības palielināšana, jūras piedrazojuma samazināšana,” teic Krieviņa.

Ko dara ar savākto taru?

* Vienreizlietojamo stikla taru nosūta uz stikla fabrikām, kur to izkausē 1200 grādu temperatūrā, lai varētu ražot jaunus stikla izstrādājumus, galvenokārt pudeles.

* Skārdenes kausē 710 grādu temperatūrā, no tām iegūstot sekundāro alumīniju, kas ir piemērots jaunu bundžu ražošanai vai citām nozarēm, piemēram, būvniecībai un autobūvei.

* No izlietotām PET pudelēm ražo plastmasas pārslas, no kurām var izgatavot jaunas pudeles vai izmantot tekstilrūpniecībā šķiedru ražošanai vai būvniecībā izmantojamu izturīgu siksnu izgatavošanai.

Kur pašlaik var nodot?

* PET pudeles pārsvarā varam izmest tikai plastmasas atkritumu konteineros vai bez maksas nodot atkritumu savākšanas punktos.

* Vairākās Latvijas pilsētās ir stikla taras pieņemšanas punkti, kuros var nodot stikla pudeles, galvenokārt alus. Par alus pudelēm maksā pat līdz četriem centiem par katru, bet par citām (un ne visos punktos) varat dabūt tikai vienu centu.

* Skārdenes pieņem metāla uzpirkšanas punktos, taču jāsavāc liels apjoms, lai iegūtu kādu eiro. Par kilogramu pārsvarā piedāvā 55 centus.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.