Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kā pareizi uzstādīt tvaika nosūcēju
Nosūcēja caurule iet virs virtuves skapīšiem. Nosūcējs pieslēgts, saglabājot dabīgo ventilāciju, ko nodrošina restīte apakšdaļā. (Foto: Sniedze Smilga)

Kā pareizi uzstādīt tvaika nosūcēju

Noderīgi ikdienā
2020. gada 24. jūlijā 06:18 2020. gada 24. jūlijā 06:18
  Sniedze Smilga | "Likums un Taisnība"
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests mēdz piemērot sodus par nepareizi uzstādītiem tvaika nosūcējiem virtuvēs ar gāzes plītīm. Kā tie pareizi jāuzstāda?

Jau kopš pagājušā gada 1. janvāra Ugunsdrošības noteikumi aizliedz daudzdzīvokļu namos dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja izmanto gāzes plīti un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.

Pret pelējumu un saindēšanos

Ja jums nav gāzes plīts un ēdienu gatavojat uz elektriskās vai malkas plīts, varat neuztraukties, jo šī prasība uz jums neattiecas. Arī vienģimenes māju īpašniekus nesodīs par nepareizi uzstādītu tvaika nosūcēju. Bet, ja daudzdzīvokļu namā izmantojat gāzes plīti, nosūcējs jāuzstāda tā, lai virtuvē turpinātu darboties arī dabīgās ventilācijas kanāls.

Senākos laikos tvaika nosūcēju nebija. Virtuvē, parasti tieši virs plīts, atrodas restīte, caur kuru tvaiki, dūmi un smakas nonāk ventilācijas šahtā jeb kanālā, paceļas gaisā un pa ventilācijas skursteni izlido laukā. Ja gadās gāzes noplūde, dabasgāze, kura ir vieglāka par gaisu, arī aizplūst pa ventilācijas šahtu. (Protams, ja kāds pašnāvnieks atgriezīs visus gāzes plīts degļus, dabīgā ventilācija neglābs.)

Ventilācijas restītes ir arī vannas istabā un tualetē, lai šajās telpās nodrošinātu gaisa plūsmu un samazinātu gaisa mitrumu.

Mūsdienās, virs plīts uzstādot tvaika nosūcēju, to parasti ievada ventilācijas kanālā tā, ka pilnībā nosedz tā atveri un virtuvē tiek bloķēta dabīgā ventilācija. Ventilācija notiek tikai tad, kad ir ieslēgts nosūcējs. Kad nosūcējs izslēgts, gaisa plūsmas nav.

Nosūcēja caurule iet virs virtuves skapīšiem. Nosūcējs pieslēgts, saglabājot dabīgo ventilāciju, ko nodrošina restīte apakšdaļā. (Foto: Sniedze Smilga)

Agrāk virtuvē bija tā sauktais aukstais skapis, kuram arī bija restīte – ventilācijas atvere uz ārtelpu, faktiski – caurums sienā, lai skapī ieplūstu vēsais āra gaiss un pārtika ilgāk glabātos. Arī šis caurums nodrošināja gaisa apmaiņu. Tagad, nojaucot aukstos skapjus, daudzi parasti aizmūrē arī šo ventilācijas iespēju. Nu virtuvē gaisa apmaiņa var notikt tikai tad, kad atvērts logs.

Kādas ir sekas? Vārot un cepot palielinās gaisa mitrums, aizraso logi, pie logu rāmjiem veidojas melns pelējums, kas kaitē veselībai, dažiem var izraisīt astmas lēkmes. Ja notiek gāzes noplūde, gāze krājas dzīvoklī, radot saindēšanās un sprādziena draudus ne tikai jūsu dzīvoklī, bet arī kaimiņiem.

Ko iesaka ugunsdzēsēji?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savā mājaslapā vugd.gov.lv iesaka trīs iespējas.

1. Uzlikt tvaika nosūcēju ar recirkulācijas režīmu. Tas neievada gaisu ventilācijas kanālā, bet gan iesūc sevī tvaikus un garaiņus, tos attīra caur filtru un attīrīto gaisu atgriež atpakaļ virtuvē. Filtri ir regulāri jātīra.

2. Uzbūvēt mājā otru ventilācijas kanālu. Dzīvē to grūti īstenot, jo šādai rīcībai ar kopīpašumu ir jāsaņem vismaz 2/3 dzīvokļu īpašnieku rakstveida piekrišana, un daudzi neļaus lauzt sava mājokļa sienas. Jāveic ēkas tehniskā apsekošana, jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, jāizstrādā būvprojekts. Ja mājai ir vairāk nekā pieci stāvi, būvprojektam būs jāveic būvekspertīze. No iedzīvotāju viedokļa raugoties, tā ir liela ķēpa.

3. Savā dzīvoklī izbūvēt (izlauzt ārsienā) atsevišķu ventilācijas kanālu. Lai to veiktu likumīgi, dokumentu kārtošana prasīs gandrīz tikpat daudz laika un spēka kā otrajā variantā. Mājas ārsiena ir kopīpašums, tāpēc būs jāapstaigā kaimiņi un arī jāsaņem 2/3 dzīvokļu īpašnieku rakstveida piekrišana. Plus ēkas tehniskā apsekošana, sertificētu speciālistu piesaistīšana, būvprojekta izstrāde un būvekspertīze – viss kā otrajā variantā.

Vienkāršs risinājums

Ja nosūcējs uzstādīts nepareizi, visvienkāršākais risinājums ir to noņemt. Bet vai šāds variants jūs apmierinās?

Būvmateriālu veikalos par dažiem eiro var nopirkt speciālas plāksnes nosūcēja caurules ievadīšanai ventilācijas kanālā (skat. foto). Augšējā daļā ievada kvadrātveida griezuma nosūcēja cauruli, bet apakšējā daļā ir restīte, kas nodrošina dabīgo ventilāciju.

Aukstais skapis nojaukts, bet ventilācijas kanāls ir saglabāts. Gaisa plūsmu var regulēt, ar roku pagriežot lielo, balto ripu. (Foto: Sniedze Smilga)

Ja nav aizmūrēta restīte aukstajā skapī, arī tā nodrošina dabīgo ventilāciju, un ugunsdzēsēji nevarēs teikt, ka dabīgās ventilācijas nav.

Vai šādos gadījumos likums ir ievērots? VUGD pārstāve Inta Palkavniece saka, ka pēc apraksta vai fotogrāfijām gan nevar spriest. Jāsauc ventilācijas iekārtu speciālists, lai izmēra, vai tiek nodrošināta pietiekami liela gaisa plūsma.

Izlases kārtībā

Vai ugunsdzēsības inspektori apseko visus dzīvokļus? Palkavniece informē, ka dienests pārbaudes veic izlases kārtībā un arī tad, ja saņemta sūdzība (parasti sūdzas kaimiņi). Uzreiz sodu nepiemēro, dod vienu mēnesi laika, lai trūkumus novērstu. Ja tas netiek izdarīts, naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu ir no 30 līdz 280 eiro.

Vai var nelaist ugunsdzēsējus savā dzīvoklī? Tā rīkoties nevajag, jo īpašnieka pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības uzraudzību. Pirms plānveida apsekošanas dzīvokļa īpašniekam nosūta vēstuli, lūdzot noteiktā laikā atrasties mājās. Ja VUGD darbinieki netiek dzīvoklī, sūta otru vēstuli. Ja netiek ielaisti arī trešajā reizē, var piemērot naudas sodu.

Kādas vēl ir prasības

Par ko vēl var sodīt? Reizi desmit gados dzīvoklī vai privātmājā ir jāveic elektroinstalācijas mērījumi, lai pārliecinātos, ka tā nav bojāta un īssavienojuma dēļ neizcelsies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības noteikumu 74. punkts paredz, ka cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados. Skurstenis jātīra vismaz reizi gadā. Ja šie darbi nav veikti, var piemērot naudas sodu par ugunsdrošības prasību neievērošanu.

No 2020. gada 1. janvāra katrā dzīvoklī un privātmājā jābūt dūmu detektoram. Privātmājā jābūt arī ugunsdzēsības aparātam. Neuzskatiet to par formālu prasību un apmāciet visus mājokļa iemītniekus ar to rīkoties.

Kas tīra mājas ventilācijas kanālus un cik bieži? Daudzdzīvokļu mājas ventilācijas kanāli ir kopīpašums, un tie jātīra apsaimniekotāja izsauktam speciālistam vai firmai ne retāk kā reizi piecos gados; ja mājā izmanto dabasgāzi – reizi trijos gados. Ventilācijas kanālus tīra caur ventilācijas skursteņiem, uzkāpjot uz jumta. Jūsu dzīvoklī neviens iekšā nenāks. Aizķep arī ventilācijas restītes, tās regulāri jātīra pašiem dzīvokļu iemītniekiem.

Citi šobrīd lasa

Dzīve bez privātuma. Eksperimentā izdodas nopirkt datus par 100 000 Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem 3
Latvijas noslēpums: kā kvalitatīvie RAF mikroautobusi kļuva par brāķiem 11
Piektdien Latvijā miris 21 ar Covid-19 saslimušais; stacionāros esošo slimnieku skaits nedaudz samazinājies
Tēmas: VUGD
Pievienot komentāru

«Мы с женой стали жертвами»: принц Гарри сделал резкое заявление

Внешность 15-летней дочери Волочковой разочаровала поклонников