Namu apsaimniekotājs ierobežo dzīvokļa īpašnieku remonta veikšanā
„Man pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, kuru grasās pārvaldīt dzīvokļu īpašnieku biedrības pārpilnvarota persona. Šī persona piedāvā slēgt pārvaldīšanas līguma, kura pielikumos cita starpā ietvertas šādas prasības: * pēc pulksten 23.00 ir stingri aizliegts trokšņot vai citādi radīt traucējumus citiem Kopīpašuma kopīpašniekiem/iedzīvotājiem un * remonta un citus ar traucējumiem kopīpašniekus saistītus darbus drīkst veikt tikai darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un sestdienās no 12.00 līdz 16.00. Svētdienās un svētku dienās ir stingri aizliegts veikt remonta un/vai jebkurus darbus, kuri var radīt traucējumus citiem kopīpašniekiem/iedzīvotājiem,” žurnālam „Likums un Taisnība” pastāstīja Hugo Freimanis.
Viņš uzskata: „Man šādas prasības šķiet ne vien neskaidras un izplūdušas (kas saprotams ar frāzi „ar traucējumiem kopīpašniekiem saistīti darbi”?) un nepamatotas savā kategorismā, bet arī pretrunā likumiski noteiktām tiesībām – gan Civillikuma 927. pantam, gan Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. daļai, gan Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra spriedumam lietā Nr. 2013-21-03 (par Sabiedriskās kārtības noteikumu Rīgā atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam).
Tādēļ jautājums: vai minētajiem pārvaldīšanas līguma punktiem vai tamlīdzīgiem aizliegumiem principā būs jebkādas tiesiskas sekas, tas ir, vai tām vispār ir likumisks pamats un tās būs saistošas visiem konkrētās vai jebkuras citas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem?”
Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis „Likumam un Taisnībai” viennozīmīgi teica: „Pārvaldnieks nedrīkst vienpersoniski izvirzīt šādus noteikumus”. Savukārt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš „Likumam un Taisnībai” uzsvēra, ka šāds līgums spēkā var stāties tikai tādā gadījumā, ja to paraksta abas puses. Pārvaldnieks šādus punktus līgumā bez dzīvokļa īpašnieka piekrišanas nedrīkst ietvert.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Tiesiskā regulējuma nodaļas vadītāja Vineta Dārzniece „Likumam un Taisnībai” skaidroja:
„Kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma lietošanas kārtību nosaka normatīvie akti un kopīpašnieku pieņemtie lēmumi. Turklāt kopīpašnieku lēmumi nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem.
Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka konkrētus laika periodus, kuros aizliegts trokšņot vai radīt citus traucējumus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 9 .panta 1. punkts dod tiesības dzīvokļa īpašniekam valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu un izmantot to pēc sava ieskata jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Likums nekonkretizē traucējumu laiku un veidu.
Minētā likuma 16. panta pirmā daļa un otrās daļas 2. punkts piešķir dzīvokļu īpašnieku kopībai kompetenci izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, tajā skaitā - kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Lai pieņemtu visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošu lēmumu par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu, nepieciešams, lai „par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļa īpašumiem. Šādas kārtības noteikšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē; pārvaldnieks šādus lēmumus nav tiesīgs pieņemt.
Ņemot vērā izklāstīto, dzīvokļu īpašnieku kopība ar vismaz trīs ceturtdaļu balsu vairākumu var pieņemt kopīpašuma lietošanas kārtības noteikumus, tomēr jāņem vērā, ka kopīpašnieki var lemt tikai par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošo daļu, ne atsevišķajiem dzīvokļa īpašumiem. Ja atsevišķā dzīvokļa īpašuma īpašnieks neatzīs kopīpašnieku pieņemto lēmumu sev par saistošu, strīdus gadījumā katrs traucējumu radīšanas fakts būs jāvērtē individuāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas”.
