Biškopji aicina aizstāvēt medu pret viltojumiem
Sešpadsmit Eiropas Savienības valstis, arī Latvija, nākušas klajā ar aicinājumu pārskatīt bloka noteikumus par medus marķējumu. Problēmas rada lēts medus no Ķīnas, kas bieži vien ir viltojums.
Ar 20% viltojumu īpatsvaru medus ir trešais biežāk viltotais produkts pasaulē. Eiropas Savienības bišu devums ir ap 250 000 tonnu, padarot mūsu bloku par otro lielāko ražotāju pasaulē. Ar vairāk nekā pusmiljonu tonnu medus pirmā ir Ķīna, 105 000 tonnu dod Turcija.
Lauvas tiesa importam no Ķīnas
Vidēji gadā Eiropas Savienība eksportē tikai 20 000 tonnu medus, kamēr importē 200 000 tonnu – ap 40% no Ķīnas, seko Ukraina, Argentīna, Meksika.
Eiropas Savienības direktīvā Eiropas tirgos tirgoto medu apzīmē vairākos veidos: kā konkrētas valsts produktu; kā medu no Eiropas Savienības vai no valsts ārpus bloka; kā no Eiropas Savienības un ārpus tās ražota medus maisījumu.
Marķējumu var papildināt zaļā lapiņa, norādot uz ekoproduktu, un Latvijā Zaļā karotīte, īpaši apzīmējot vietējo izcelsmi. Patiešām īsts medus ir bez pievienota cukura sīrupa.
Biškopji vēlas, lai Brisele skaidri nosaka, kas ir Eiropas Savienības medus, un aicina noteikt izcelsmes marķējumu visiem medus maisījumiem. Ideja uzlabot medus marķēšanu nākusi no Francijas. Eiropas Komisija sākotnēji bremzēja iniciatīvu, tomēr ideja guva atsaucību starp citām dalībvalstīm.
Ievērojama cenu atšķirība
Pagaidām Eiropas Savienībā diez ko neizdodas aizsargāt savu tirgu. No Ķīnas importētajam medum vidējā cena par kilogramu ir 1,24 eiro, kamēr pašu ražotajam – teju četri eiro kilogramā, vēsta Latvijas Radio.
Tas vēl ir lēti, jo Rīgas veikalos 400 gramu burka dažādu ziedu medus maksā 4,60 eiro un tikpat daudz viršu medus – 9,45 eiro. Ir dravnieki, kas piedāvā savu preci internetā, piemēram, 250 gramu liepziedu medu par trim eiro.
Ķīnas medus lētumu var izskaidrot tikai ar ievērojamu cukura sīrupa piedevu, norāda Eiropas Savienības lielākā lauksaimniecības asociācija "Copa-Cogeca".
Lētuma noslēpums
Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis Latvijas Radio skaidro: “Ķīnā pilnīgi legāli var izsviest medu, kas vēl nav nogatavināts, un pabeigt nogatavināšanas procesu rūpnīcā. Otrkārt, ja mēs sākam meklēt ceļus, kā veicināt ražošanas intensificēšanu, tad, protams, parādās viltošanas iespējas. Mākslīgā ceļā rūpnīcā no cukura sīrupa veido mākslīgo medu.”
Atzīstot, ka pircēji bieži izvēlas lētāko, nevis labāko, Šteiselis tomēr piebilst, ka visu Eiropas biškopju interesēs ir, lai iespējas ievest Eiropas Savienībā apšaubāmas kvalitātes medu tiktu pārskatītas un pat aizliegtas.
Eiropas Savienībā ir 600 000 biškopju un 17 miljoni stropu. Ar vairāk nekā 20 000 tonnu medus gadā katra lielākās ražotājas ir Ungārija, Spānija, Vācija un Rumānija. Latvijas bites atkarībā no laikapstākļiem ievāc līdz 2500 tonnu.
