Cilvēce dzīvo aizvien izšķērdīgāk
Pasaules dabas resursu patēriņš gada ietvaros pirmo reizi pārsniedzis 100 miljardus tonnu, bet izejmateriālu pārstrāde ir samazinājusies, liecina ziņojums "Circularity Gap Report 2020".
Atkārtoti izmantoto derīgo izrakteņu, fosilo enerģijas avotu, metālu un biomasas daļa samazinājusies no 9,1 līdz 8,6 procentiem.
Globālais dabas resursu patēriņš tikai divu gadu laikā pieaudzis par vairāk nekā astoņiem procentiem no 93 miljardiem tonnu 2015. gadā līdz 100,6 miljardiem 2017. gadā, kas ir pēdējais, par ko pieejami šādi dati.
Kopš 1970. gada cilvēku skaits pasaulē divkāršojies, globālā ekonomika pieaugusi četras reizes un tirdzniecība palielinājusies desmitkārt, kas bez visaptverošas izejvielu otrreizējas pārstrādes uzstājīgi palielina pieprasījumu pēc enerģijas un resursiem.
Prognozēts, ka izejvielu patēriņš līdz gadsimta vidum sasniegs 170 līdz 184 miljardus tonnu. Lai uzlabotu dzīves līmeni, sevišķi valstīs ar zemiem ienākumiem, un vienlaikus aizsargātu ekosistēmas, kas nodrošina tīru ūdeni, gaisu un augsni, ir ievērojami jāpalielina atkārtoti izmantoto dabas resursu daļa.
Bagātajām valstīm “jāuzņemas atbildība par sava importa un eksporta ietekmi”, norāda ziņojuma autori, piebilstot, ka daudz kas no bagāto valstu patērētā nāk no mazāk attīstītām valstīm un liela daļa no bagāto valstu atkritumiem tiek eksportēti.
Ziņojumā arī pausts, ka otrreizējās pārstrādes rādītāji ir augstāki nabadzīgajās valstīs, jo atkritumi “sniedz vērtīgu ienākumu avotu neoficiālajiem strādniekiem”. Ķīna, piemēram, ir izveidojusi industriālos parkus, kuros vienas ražotnes atkritumus izmanto kā izejvielas citā uzņēmumā.
