Zemē nomestie izsmēķi turpina gandēt dabu un veselību
Gaidot sabiedrisko transportu Rīgā, Merķeļa ielas pieturā, novēroju, ka koku apdobes, kas pārklātas ar metāla režģi, ir bagātīgi piemētātas ar izsmēķiem.
Tas ne tikai izskatās draņķīgi un sētniekam grūti drazu iztīrīt – izsmēķi ir vēl kaitīgāki par dūmiem, kurus pīpmanis ieelpo un tad izpūš apkārtējo cilvēku degunu līmenī.
Indes kokteilis
Cigarete satur vairāk nekā 4000 ķīmisko savienojumu, arī benzīna sastāvā esošo butānu, šķīdinātāju acetonu, kadmiju, kas dabā un organismā saglabājas gadiem, arī svinu, arsēnu, benzopirēnu, toluolu, darvu, radioaktīvo poloniju 210 un lērumu citu draņķu.
Daļa vielu iesprūst smēķētāja plaušās, bojā aknas, sirdi, smadzenes, bet daļa ieķeras filtrā. Tāpēc cigarešu filtrus vajadzētu pasludināt par bīstamiem atkritumiem un gādāt, lai tie nenokļūst dabā. Ja mēs gribētu būt principiāli līdz galam, arī smēķētāja miesas ir bīstamas, labi, ka kapsētām ir aizsargjoslas un to tuvumā nedrīkst iegūt dzeramo ūdeni.
Nav tālu līdz cilvēkam
Vides akcijas Mana jūra rīkotāji ziņo, ka ļoti daudz cigarešu filtru atrasti pludmalēs. Daļu norok smēķētāji, daļu izskalo jūra, jo pufīgais veidojums, iemests lietus kanalizācijā vai tualetes podā, nokļūst ūdenstilpēs. Visas indes, kas filtros aizķērušās, agri vai vēlu nonāk gruntsūdeņos, un cik tad vairs tālu līdz dzeramā ūdens spicei vai avotam?
Akcijas Mana jūra dalībniece, publiciste un ekotehnoloģiju speciāliste Elīna Kolāte saka: “Slikto benčiku ietekmju ir gana daudz, lai kļūtu garlaicīgi tās klausīties. Bet, ja jau ir skaidrs, ka smēķēšana izraisa slimības, būtu neloģiski iedomāties, ka izsmēķī nav nekā ļauna. Kad tas nonāk, piemēram, ūdenī, šīs vielas taranē tur dzīvojošos. Bebru plaušu vēzis nav sevišķi pētīta slimība, bet nedodu ne pieci, ka eleganta benčika ielidināšana ūdenī tādu varētu veicināt. Nav jābūt ar sevišķi augstu intelektu apveltītam, lai saprastu, ka zivis, kas dzīvo kancerogēnu vielu zupā, tās uzņem tik brangi, ka pietiek arī cilvēkam, kurš šo zivtiņu apēd.”
Pērn oktobrī portālā Manabalss parakstu vākšanu sāka iniciatīva, lai bargāk sodītus tos, kas bezbēdīgi izmet izsmēķus kur pagadās. Ierosinājums gan nav populārs, savākti tikai 933 paraksti. Turklāt jau tagad par izsmēķa nomešanu ārpus atkritumu urnas draud līdz 71 eiro sods, bet vai kāds sodīts? Pašvaldības policisti attaisnojas, ka grūti pierādīt, ka tikko nomestais izsmēķis tik tiešām nupat bijis rokā.
Atkritums Nr. 1
Šī arī nav tikai Latvijas problēma. Briselē 240 brīvprātīgo grupa tikai trīs stundās Beļģijas un Eiropas Savienības galvaspilsētas ielās savāca ap 270 000 izsmēķu.
Baltās šķiedras cigaretes filtrā nav kokvilna, bet gan plastmasa, skaidro pētnieki no Longvudas universitātes Virdžīnijā ASV. Šo plastmasas veidu sauc par celulozes acetātu – viegls, izturīgs, lokans materiāls, kas dabā nekad pilnībā nesadalīsies. Un tieši tāpēc cigaretes okeānu plastmasas piesārņojumā ieņem pirmo vietu.
Tāpat kā Latvijas krastos, vairāk nekā 30 gadu izsmēķi ir visizplatītākais atkritums pasaules pludmalēs, pauž Ocean Conservancy, kas kopš 1986. gada savākusi virs 60 miljoniem benčiku. Tas ir vairāk nekā pudeles, plastmasas iepakojumi un citas drazas, kopā ņemtas. Katru gadu pasaulē saražo piecus triljonus cigarešu, un divas trešdaļas izsmēķu pīpmaņi izmet kur pagadās – 137 000 vienību ik sekundi.
Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
