Kā savā dārzā ieaudzēt zīdkoku
Zīdkoka lapas (uzlējumu lieto pie saaukstēšanās), zaru (augstam asinsspiedienam, muskuļu, locītavu, galvas sāpēm) un sakņu (labs diurētiķis) mizu un, protams, ogas austrumnieki jau sen izmanto ārstniecībā – tās stiprina nieru, aknu un plaušu veselību, stimulē organisma attīrīšanos, normalizē vielmaiņu, veicinot lieko kilogramu dilšanu, kā arī uzlabo matu un ādas izskatu.
Zīdkoka ogas ir īsts vitamīnu un mikroelementu kokteilis ar dzelzs un magnija superdevu, tāpēc tās tik ļoti ir iecienījuši veģetārieši un vegāni, taču arī gaļēdājiem ir svarīgi tikt pie enerģijas lādiņa, apkarot iekaisuma procesus un uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs.
Rietumnieki gan vairāk iecienījuši ogas, kuras ir gardas kā svaigas, tā kaltētas, – tās nereti izmanto dažādos saldēdienos, arī ievārījumā; zīdkoka ogas ir saldas, tāpēc veselīga dzīvesveida piekritēji ar kaltētām maltām mēdz saldināt našķus.
Tās ieteicamas diabēta slimniekiem, jo palīdz uzturēt vienmērīga cukura līmeni asinīs. Latvijas veikalos kaltētas zīdkoka ogas var iegādāties, taču tās nav lētas (100 grami maksā aptuveni 5 eiro). Bet labā ziņa ir tā, ka zīdkoks var augt arī mūsu dārzā, ja to nedaudz pieskata.
Kuru zīdkoku?
Zīdkoku dzimtene ir it Tuvie un Tālie Austrumi – Korejā, Ķīnā un Japānā ar šā koka lapām barojas zīdtauriņi. Cerot uz ienesīgu zīda biznesu, savulaik arābi zīdkoku sāka audzēt arī Eiropā – Sicīlijā un Spānijā; tur ražotajā zīdā ietērpa karaļus. Mūsdienās Sicīlija zīda ražošanā zaudē Itālijas ziemeļiem, kur joprojām ir baltā zīdkoka plantācijas, paredzētas tieši šim nolūkam.
Taču arī Latvijā zīdkoks aug, tiesa – ne zīdtauriņu maltītēm. Pie mums eksotikas un augļu dēļ biežāk audzē divas no 17 zīdkoku sugām – balto (Morus alba) un melno (Morus nigra); īpaši aizrautīgu dārznieku kolekcijās iespējams atrast arī sarkano zīdkoku (Morus rubra). Bet, ja ir vēlēšanās veidot zīdkoku dārzu, pēc retākām šķirnēm var doties uz kaimiņvalstu – Lietuvas un Polijas – stādaudzētavām.
Lietpratēji Latvijā iesaka audzēt balto zīdkoku – tas ir plaši izvērsts krūms vai koks ar spīdīgām, koši zaļām neregulāru iegriezumu lapām un zaļganbaltiem grūti pamanāmiem ziediņiem. Tiesa – ziedi un lapas maija vidū veidojas vienlaikus, līdz tam koks vai krūms ir kails.
Baltā zīdkoka pamatsugai ir sulīgi tumši sarkani augļi ar zilganīgu apsarmi, taču ir sastopamas variācijas ar sarkanīgiem un pat baltiem augļiem, kas nogatavojas jūlijā. Melnajam zīdkokam ogas līdzinās sarkanmelnām iegarenām kazenēm. Nereti balto un melno zīdkoku jauc – melnajam ir mataini dzinumi un biezākas, tumši zaļas, matainas lapas.
Kur un kā stādīt?
Zīdkokam dārzā vajadzētu ierādīt saulaināko vietu, pasargātu no valdošajiem vējiem, barības vielām bagātīgā, labi drenētā augsnē, kur pavasaros ilgi nestāv ūdens. Gadās, ka pirmajos gados zīdkoks apsalst (ja stādiņš ir mazs un atvests no Polijas stādaudzētavas, pirmajā ziemā noteikti apsedz!), taču tas ātri atkopjas, jo, neskatoties uz savu austrumniecisko izcelsmi, ir diezgan izturīgs (izturīgāks noteikti būs Latvijas stādaudzētavā augušais).
Un vēl kas – zīdkoki ātri un pamatīgi aug un labos apstākļos var izstiepties pat 15 metru garumā (Latvijā 7–8 metrus). Atceries, ka notiek tā: zīdkokiem pēc ziedēšanas aizmetas ogas un… nobirst. Jāzina, ka zīdkoki ir svešapputes augi (izretis var iegādāties pašauglīgus auga klonus), tāpēc, lai tiktu pie ražas, ir vajadzīgi divi koki vai krūmi.
Pirmo zīdkoka ogu ražu var gaidīt trešajā, ceturtajā gadā – no vasaras vidus tās ienākas pakāpeniski. Lai par ražu prieks neizčākstētu, nāksies iemācīties tās savākt – gatavās ogas birst, tāpēc lietpratēji iesaka zem koka vai krūma paklāt agrotīklu.
Zīdkoku mēdz pavairot ar spraudeņiem; veģetatīvi pavairotie sāk ražot ātrāk, un pirmās ogas jau var lasīt no divgadīgiem stādiem. Taču dārznieki feinšmekeri zīdkoku var pavairot ar sēklām; sēklaudži sāks ražot, sākot no piektā gada vai pat vēlāk.
