foto: Caro/Scanpix
Domāt zaļi, bet patiesi: pēdējais laiks beigt vajāt aviāciju
Daudzi uzskata, ka lidmašīnas ir vienas no lielākajām klimata sildītājām, bet patiesībā aviācijas devums kopējā katlā ir tikai divi procenti.
Viena Vide Visiem
2019. gada 31. oktobris, 06:48

Domāt zaļi, bet patiesi: pēdējais laiks beigt vajāt aviāciju

Kas Jauns Avīze

Septembrī klimata teroristi ar rotaļu droniem plānoja uz piecām dienām apturēt Hītrovas lidostas darbību, taču laimīgā kārtā neviens necieta un reisi noritēja pēc grafika. Ja raugāmies tikai no vides viedokļa – ir pēdējais laiks ieklausīties zinātājos un izbeigt vajāšanu pret aviāciju.

Britu policija bija uzdevumu augstumos un laikus aizturēja piecus vadošos aktīvistus un vēl divus vīriešus lidostā, bet viņiem netrūkst pārliecinātu domubiedru.

Zaļā kuģojuma nezaļā puse

Vēršanās pret aviāciju skaļi izskan arī zviedru pusaudzes Grētas Tunbergas kampaņā. Kamēr vienaudži devās uz skolu, Tunberga sadeva piparus valstu līderiem no ANO tribīnes. Pēc tam viņa devās uz Kanādu, kur noritēja Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) sanāksme, cita starpā apspriežot kaitējumu videi.

Tunberga principiāli nelido ar lidmašīnu un no Eiropas Ņujorkā ieradās ar 18 metrus garo un četrus miljonus eiro vērto buru jahtu Malizia II, kuru darbina arī saules baterijas un zemūdens turbīnas, bet dzinējs paredzēts tikai ārkārtas gadījumiem.
Ceļojums ilga apmēram divas nedēļas. Tiesa, pēc tam atklājās, ka jahtas nogādāšanai atpakaļ uz Eiropu uz Ņujorku atlidoja divi ekipāžas locekļi, ziņo BBC, tā ka sanācis vien sabiedrisko attiecību žests.

No Rīgas uz Londonu 175 kilogrami katram

Ja par aviāciju – tā padarīta par grēkāzi ļoti daudzās klimata aktīvistu akcijās. Protams, sadegot degvielai, rodas ogļskābā gāze, kas rada siltumnīcas efektu. Piemēram, vidēji uz pasažieri reisā no Rīgas uz Getvikas lidostu Londonā – 175 kilogrami šīs gāzes izmešu.

Nesenā zviedru zinātnieku pētījumā pat apgalvots, ka, atsakoties tikai no viena lidojuma pāri Atlantijas okeānam, jūs varat samazināt sliktos izmešus vairāk nekā ar pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, nopietnu atkritumu pārstrādi vai atsakoties no gaļas. Grūti gan noticēt, ka kāds, kurš nekad nešķiro atkritumus un brauc ar auto, ir izglābis planētu ar neiekāpšanu lidmašīnā.

foto: REUTERS/SCANPIX
Septembrī klimata teroristi ar rotaļu droniem plānoja uz piecām dienām apturēt Hītrovas lidostas darbību, taču laimīgā kārtā neviens necieta un reisi noritēja pēc grafika. Ja raugāmies tikai no vides viedokļa – ir pēdējais laiks ieklausīties zinātājos un izbeigt vajāšanu pret aviāciju.

Lai nu kā, oglekļa dioksīds izdalās, sadegot jebkurai degvielai, izņemot tīru ūdeņradi, gan auto iekšdedzes dzinējā, gan gāzes plītī, cepot brokastu olas, gan kuroties malkai krāsnī.

Divi procenti no kopējā elles katla

Protams, mērogi atšķiras, un te nu sabrūk mīts par aviācijas absolūto ļaunumu. Proti, no visiem oglekļa dioksīda izmešiem pasaulē šā transporta daļa ir tikai apmēram 2%, teju desmitreiz mazāk, nekā rada visi pārējie pārvietošanās līdzekļi, vēsta BBC.
Visvairāk – 49% – dod termoelektrostacijas, kas izmanto ogles, mazutu un gāzi, lai saražotu elektroenerģiju un siltumu apkurei. Tādējādi, salīdzinot ar lidmašīnu, tramvajs, trolejbuss un arī elektroauto nav nemaz tik nevainīgi ekoloģisks, ja vien elektrība nav gūta no vēja, saules vai ūdens straumes. Tomēr pagaidām, sadedzinot ogles, gāzi un naftas produktus, iegūst divas trešdaļas enerģijas pasaulē.

Tas gan nenozīmē, ka var ļauties bezrūpībai – ir jārod jauni tīras un atjaunojamas enerģijas avoti, ir jāsiltina mājas, mazāk jābrauc ar auto, vairāk jāizvēlas ekoloģiska pārtika un jācenšas neradīt atkritumus.

Turklāt līdz 2037. gadam aviopasažieru skaits var divkāršoties, tātad pieaugs arī izmeši. Tomēr lidsabiedrības problēmu apzinās un iegulda līdzekļus projektos pret klimata pārmaiņām. Pēc ICAO aprēķiniem, plānots no 2020. līdz 2035. gadam tam piešķirt 36,5 miljardus eiro.

CO2 avoti pasaulē

2% Aviācija
2% Viss pārējais
49% Elektroenerģijas ražošana un apkure
20% Ražošana un celtniecība
19% Transports (bez aviācijas)
9% Ēku ekspluatācija

Tēmas