Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Pilns skapis drēbju un nav ko vilkt... Tāpēc iepērkoties svarīgi izvērtēt, vai vajag, jo Eiropas Savienībā vien gadā atkritumos nokļūst 5,8 miljoni tekstila atkritumu – apģērbs, gultas veļa, dvieļi. (Foto: Shutterstock)

Lupatu kalnos sāk slīkt arī mūsu valsts: laiks iztīrīt skapjus!

Zaļās dzīves ABC
2019. gada 10. oktobrī 05:16 2019. gada 10. oktobrī 05:16
  Anitra Tooma, vides žurnāliste | Kas Jauns Avīze
Tie laiki, kad apģērbu darinājām savām rokām no diedziņa savērpšanas līdz pēdējai vīlītei, sen pagājuši. Modes industrija gadu desmitiem pilnveidojusi pircēju dullināšanas metodes, lai panāktu prātam neaptveramu drēbju patēriņu. Lupatu kalnos sāk slīkt arī mūsu valsts.

Turklāt Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana, tāpēc Latvijas Zaļais punkts nolēmis izpētīt, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstilu iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgu, kādas ir tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, cik daudz konteineru nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas.

Esam krājēju tauta

Datu vākšana notiks pusgadu, pēc tam sekos analīze un izpēte, lai piedāvātu reālos iedzīvotāju paradumos un datos balstītus risinājumus visaptverošas tekstila šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā.

Aptaujā noskaidrojies, ka esam krājēju tauta: jaunas drēbes pērkam biežāk nekā atbrīvojamies no nevajadzīgajām. Tur varu piekrist: arī man ir čemodāns ar apģērbu, kas derēs, ja noliesēšu, un otrs – ja kļūšu resnāka. Vēl ir kaste ar novalkātiem vilnas kamzoļiem, T krekliem un džinsenēm: to visu plānoju ieaust lupatu deķos. Kaut cenšos nepirkt neko lieku, arī man ir apģērbi, kurus neesmu uzvilkusi vairāk par vienu reizi. Izmest atkritumos žēl, meklēt citu saimnieci – slinkums.

Babītes novada mājaslapā uzzināju, ka SIA Eco Baltia vide Rīgā un apkārtnē izvietojuši pārdesmit konteinerus nevajadzīgajam apģērbam, mājas tekstilam un apaviem, tāpēc nolēmu iztīrīt skapi. Tas nebija viegli, jo ļoti grūti izlaist no rokām lietas, kuru meklēšanā esmu ieguldījusi laiku un cerības, ka izskatīšos glīti, bet tomēr vēlāk izrādījās, ka tajās nejūtos labi.

Vispirms labdarībai

Krauju kaudzē mēteļus, kleitas un svārkus, pārcilāju apavus un somas. Šo to uzlaikoju un ielieku atpakaļ skapī. Vispirms gan iebraucu Piņķu sociālajā centrā un piedāvāju šīs mantas sava novada ļaudīm. Darbiniece atlasa to, kas varētu patikt vienkāršiem, trūcīgiem cilvēkiem, pie viena pasūrojas, kādu drazu citi nes labdarībai. Kurš gan izvēlēsies cauras, noplukušas un vecmodīgas drēbes laikā, kad šajā ziņā netrūkst pat nabagam? Tās tāpat ceļo uz sadzīves atkritumu konteineru.

Atklājas, ka sociālā centra klienti neņem ne svārkus, ne biroja dāmu kostīmus, ne vecmodīgas un sintētiskas drēbes, toties mani vilnas mēteļi, zempapēžu kurpes un somas varētu patikt, tās paturēja. Lai nebūtu jābrauc uz tekstila konteineru ar pustukšu somu, paņemu līdzi maisu ar drēbēm, kas mana novada mazturīgajiem nav iepatikušās, un ierosinu, lai turpmāk dienas centra darbinieces nevienam nevajadzīgas drēbes saliek sarkanajā konteinerā, turklāt tas ir netālu – Rīgas ielā 1, stāvvietā iepretī autobusu galapunktam un sporta laukumiem.

Konteineru atrodu – bet! Tas ir cieši piebāzts ar maisiem. Iestumju tur savus brunčus un maisu nolieku blakus. Izrādās, tādu, kas beidzot nolēmuši iztīrīt skapjus, Babītes novadā netrūkst. Vai arī – ar vienu konteineru uz novadu ir par maz. Informēju soctīklos par pilno konteineru, Zaļais punkts paslavē mani un sola pēc pāris dienām to iztukšot.

Sarkanā konteinera dreskods

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis stāsta: “2017. gadā Latvijā ievestas 27 000 tonnas apģērbu, no tiem 42% bija lietotie apģērbi. Pasaules dati liecina, ka vidēji tikai 20% no mūsu nopirktā apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. Apģērbu rūpniecība atstāj nozīmīgas pēdas mūsu ekosistēmā, jo gan izejvielu audzēšanas procesā, gan arī pēc tam ražošanā tiek patērēts daudz dažādu ķimikāliju. Tieši tāpēc arī Latvijā jau tagad jāsāk mērķtiecīgi domāt, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas.”

Tekstila konteineru atrašanās vietas var noskaidrot Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē zalais.lv/lv/kur-izmest/waste/18.

Šis pilotprojekts ilgs līdz nākamā gada februārim, pa šo laiku varam iztīrīt skapjus ar apziņu, ka vēl lietojamas drēbes tiks nogādātas tiem, kam tās nepieciešamas, un atkritumu apsaimniekotāji uzzinās patieso ainu. Bet mēs varētu apņemties vairs nepiebāzt skapi ar drēbēm un apgūt kapsulas garderobes pamatprincipus, jo viszaļākais pirkums ir tas, ko nenopērkam.
Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros var likt nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus.

Rīgā un apkārtnē, tostarp Babītē, izvietoti pārdesmit konteineri nevajadzīgajam apģērbam, mājas tekstilam un apaviem. (Foto: Anitra Tooma)

Nedrīkst izmest lupatas, kas izmantotas tīrīšanas darbos, bijušas saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapjas.

Tā kā konteineru saturu pāršķiros ar rokām, nemetiet tur neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.

Noskaidrots aptaujā

Kur paliek drēbes

Izplatītāka Latvijā ir prakse pašam nederīgo apģērbu ziedot labdarībai (51%), atdot tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%), noskaidrots Latvijas Zaļā punkta aptaujā.
 
Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.
Jaunas lietas no lietota apģērba biežāk gatavo seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58% ziedo nevajadzīgo apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21%).

Savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto laucinieki (77%), bet ziedošanas pieredze raksturīga rīdziniekiem (62%). Citu lielo pilsētnieku iedzīvotāji dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%). Daudzi nolietotie apģērbi pārtop par drānām tīrīšanai (60%). Turklāt šo praktisko metodi krietni biežāk izmanto vīrieši (69%) nekā sievietes (52%).

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Citi šobrīd lasa

Arnis Līcītis: "Esmu Latvijas patriots, bet filmējos Krievijā” 17
Jaunais tēvs Ņūdžersijā pēc dzemdībām atklāj teju neticamu sakritību 2
Slimību profilakses un kontroles centrs atbild uz 10 būtiskiem jautājumiem par koronavīrusu
Pievienot komentāru

«Я где-то не справилась»: Муцениеце продолжает интриговать на тему развода с Прилучным

Автор хита Киркорова рассказала о "болезни как у Жанны Фриске", из-за которой прибегла к суррогатному материнству