foto: LETA
Šogad valstī sevišķi naski uzdarbojas egļu astoņzobu mizgrauži
Latvijā jau 300 hektāru platībā konstatēti egļu mizgraužu radīti bojājumi.
Viena Vide Visiem
2019. gada 3. jūlijs, 19:42

Šogad valstī sevišķi naski uzdarbojas egļu astoņzobu mizgrauži

Jauns.lv / LETA

Šogad Latvijā jau 300 hektāru platībā konstatēti egļu mizgraužu radīti bojājumi, un Latvijas ziemeļaustrumu daļā sevišķi strauji ir savairojies egļu astoņzobu mizgrauzis, liecina informācija Valsts meža dienesta (VMD) mājaslapā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

VMD norāda, ka egļu astoņzobu mizgrauzis ir bīstamākais kaitēklis egļu audzēs Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus. Biežāk mizgrauzis masveidā savairojas pēc vējgāzēm, bet var kolonizēt arī pārlieka mitruma, ilgstoša sausuma vai citādi novājinātas audzes.

Egļu astoņzobu mizgrauža sevišķi strauju savairošanos ir veicinājis šā gada karstais pavasaris un lielie rudens plūdi 2017.gadā, kad Pededzes un Aiviekstes upju baseinos plašā teritorijā applūda egļu audzes. Lokāli mizgrauzis vairāk savairojies plašo plūdu bojātās egļu audzēs Lubānas apkārtnē.

Dienestā norāda, ka saskaņā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" 2018.gada nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultātiem egļu astoņzobu mizgrauža populācija pieauga jau pērn siltās vasaras ietekmē. Saskaņā ar VMD datiem par sanitārajiem atzinumiem pērn salīdzinājumā ar 2017.gad ir audzis egles mizgraužu bojājumu apmērs. Ja iepriekšējos gados egles mizgraužu darbības rezultātā bojāti apmēram 30-50 hektāru gadā, tad pērn tie bija 89,8 hektāri, bet šogad līdz 1. jūlijam fiksēti postījumi jau 300 hektāru platībā.

Dienests arī secinājis, ka līdz šim lielākais mizgraužu radītais kaitējums šogad novērots Lubānas mitrāja apkārtnē Centrālvidzemes virsmežniecības teritorijā.

Vienlaikus VMD atgādina, ka mizgrauža izplatību var ierobežot feromonu slazdu lietošana, svaigi invadētu koku ciršana un ķeramkoku metode. Efektīvākā metode ir sanitārā kailcirte, taču tikai tad, ja nocirstos kokus no meža izved pēc iespējas ātrāk. Šajās sanitārajās kailcirtēs papildus var izmantot arī feromonu slazdus vai ķeramkoku.

VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.

Tēmas