foto: Facebook
Ne visam uzrakstītajam var ticēt: gardēde Vija sašutusi par to, kas slēpjas pastētēs
Uz paciņas rakstīts: truša aknu pastēte, pīļu aknu pastēte. Taču tas vēl nav viss.
2019. gada 1. jūlijs, 06:11

Ne visam uzrakstītajam var ticēt: gardēde Vija sašutusi par to, kas slēpjas pastētēs

Sniedze Smilga

Kas Jauns Avīze

Pazīstamā grāmatu izdevēja Vija Kilbloka piedzīvojusi pārsteigumu pie pārtikas veikalu plauktiem, ar ko dalījusies "Facebook". Viņas mazbērnam gastroenteroloģe uz vasaru noteikusi diētu, kas neatļauj ēst cūkas un liellopa gaļu. Gādīgā vecmāmiņa maltītes gatavo galvenokārt pati, taču gribas nopirkt arī kādu delikatesi.

“Smalkā veikalā nopirku dažas pastētes. Izpētot sastāvu, ieraudzīju, ka truša aknu pastētē 38% ir vistas gaļas, 20% truša aknu un 15% cūkgaļas. Vai to var saukt par truša aknu pastēti? Tāds pats jautājums radās par pīļu aknu pastēti, kuras sastāvā ir 29% pīļu aknu un 17% cūkgaļas. Vai šādi produktu nosaukumi nav pircēju maldināšana?” vaicā Kilbloka. Prātā nāk anekdote: truša pastēte – uz vienu trusi ņemam vienu zirgu...

Svarīgs ir saraksts, ne nosaukums

foto: Facebook
Pīļu aknu pastētē ir 29% pīļu aknu, bet trušu aknu pastētē pārsvarā ir vistas gaļa un tikai 20% trušu aknu.

Tomēr īsā atbilde ir – tā nav pircēju maldināšana, jo ir norādīts produkta sastāvs. Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas un uzraudzības daļas vecākā eksperte Evita Leitāne informē, ka šie jautājumi ir paskaidroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulā Nr. 1169 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Regulā rakstīts, ka patērētājiem jānodrošina pienācīga informācija par uzturā lietoto pārtiku, lai varētu veikt apzinātu izvēli, vadoties pēc veselības, ekonomiskiem, vides, sociāliem vai ētiskiem apsvērumiem. Nedrīkst pieļaut maldinošu informāciju vai tās noklusēšanu. Produkta noformējumā, aprakstā vai attēlā nevar iekļaut norādi, kas liek noprast kādas sastāvdaļas klātbūtni, kaut gan faktiski tā ir aizstāta ar citu. Proti, ja pastētē no truša nav ne smakas, uz etiķetes to zīmēt nedrīkst.

Likums nav pārkāpts

Uz fasēto produktu iepakojuma vai etiķetes norāda sastāvdaļu sarakstu. Šai informācijai jābūt skaidri salasāmai, taču katras sastāvdaļas daudzumu procentos var arī nenorādīt. Tās min dilstošā secībā, sākot ar lielāko. Daudzumu procentos obligāti uzrāda, ja attiecīgā sastāvdaļa ir norādīta produkta nosaukumā vai nosaukumā, ar kuru patērētājs parasti to saista; marķējumā ir izcelta ar tekstu, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem; vai būtiski raksturo produktu un atšķir to no citiem, ar kuriem var sajaukt nosaukuma vai izskata dēļ. Ko tas praksē nozīmē? Ja nosaukumā rakstīts – truša aknu pastēte, tad sastāvā arī jānorāda truša aknu daudzums pastētē. Un viss! Minētajā gadījumā tas ir izpildīts. Sastāvā ir arī godprātīgi norādīti citi gaļas veidi, tātad pircējs nav maldināts. Tas pats ir ar pīļu aknu pastēti.
PVD eksperte Evita Leitāne, apskatot šo truša aknu pastētes un pīļu aknu pastētes iesaiņojumu, norāda, ka marķējums atbilst likumam. Sastāvdaļu sarakstu nepievieno, ja sastāvā ir tikai viens produkts un tas sakrīt ar nosaukumu (piemēram, piens, krējums, kefīrs, kartupeļi, burkāni, cukurs utt.).

Burvju vārdiņš

foto: Facebook
Vācijā ražotajā pastētē ar meža dzīvnieka gaļu pārsvarā ir cūkgaļa un tikai 15% brieža un stirnas gaļas.

Lai izvairītos no domstarpībām, daudzi ražotāji nosaukumā izmanto burvju vārdiņu "ar". Uz marķējuma norāda sastāvdaļas daudzumu, un tas var būt pavisam neliels. Piemēram, majonēze ar paipalu olām, ražota Krievijā. Uz paciņas attēlotas skaistas, raibas paipalu oliņas. Izlasot sastāvu, redzam, ka 67% veido saulespuķu eļļa, tālāk pēc daudzuma seko ūdens, cukurs, etiķis un olu dzeltenums (nav teikts, kādu olu) un tikai 1,2% ir paipalu olu masa (melanžs). Paipalu olas klāt pieliktas, formāli pārkāpuma nav.

Pastēte ar teļa gaļu un aknām, ražotājs "Jensen’s", Vācija. Arī te nosaukumā ir burvju vārdiņš ar. Sastāvā ir cūku aknas, cūku tauki, 15% cūkgaļas, 11% teļa gaļas un 8% teļa aknu.  
Cita "Jensen’s" delikatese, pastēte ar meža dzīvnieku gaļu. Uz kārbiņas uzzīmēts meža lops ar ragiem – briedis vai stirnu buks. Sastāvā ir 27% cūkgaļas, cūkas tauki, cūkas aknas un 15% meža dzīvnieku gaļas (brieža, stirnas). Viss kārtībā, juridiski pircējs nav maldināts.

Pietiek ar 0,1 procentu

Iztiek arī bez vārdiņa "ar". Piemēram, pistāciju saldējums skaistā gaiši zaļā iepakojumā, pistācijas riekstiņu krāsā. Pircējs var justies vīlies, jo saldējumā ir tikai 0,1% pistāciju biezeņa. Tomēr šī sastāvdaļa ir uzrādīta, tātad neviens nav maldināts.
Vaniļas saldējums – te nevienam nav pretenziju, jo skaidrs, ka baltais, vēsais kārums ir pagatavots no piena vai saldā krējuma, bet vaniļa ir tikai garšviela.  Nosaukums "vaniļas saldējums" skan labāk nekā saldējums ar vaniļu. Arī medus kūkā galvenā sastāvdaļa nav medus. Kūka ar medu skanētu sliktāk.