Lauzta kāja, krītot uz slidenas ietves. Kā saņemt kompensāciju?

Jā, kompensāciju par uz ielas gūtajām traumām var saņemt. Bet, lai to saņemtu, ir jārīkojas. Nebūs tā, ka aiziesiet pie sētnieka un pateiksiet: „Es kritu, salauzu roku, un nu maksā ragā!”, bet sētnieks izvilks maku un jums samaksās sāpju naudu. Cietušajam ir jāvēršas tiesā un trauma jāfiksē – jāizsauc gan pašvaldības policija, gan ātrā palīdzība.

Tagad ik dienu ātrā palīdzība uz slimnīcām nogādā vairākus cilvēkus, kuri guvuši dažādas traumas, paslīdot un nokrītot uz slidenām ietvēm – gan dažāda veida lūzumus, gan smadzeņu satricinājums gūst gan mazi bērni, gan sirmgalvji.

Rīgas domes izpilddirektora Jura Radzeviča runasvīrs Uģis Vidauskis Kasjauns.lv skaidro: „Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas paredz, ka ietves ziemas laikā jānotīra līdz astoņiem rītā tā, lai pa tām varētu droši pārvietoties. Lai tas tā būtu, kontroli veic Rīgas pašvaldības policija un domes Administratīvā inspekcija.

Ja cietušais nolemj vērsties pret sētnieku vai namu apsaimniekotāju un no viņa piedzīt ārstēšanās izdevumus un sāpju naudu, pirmām kārtām uzreiz jāfiksē negadījuma vieta – kur un kad negadījums noticis. Tas jādara uzreiz, jo, piemēram, pēc dienas ietve vai jumts jau varētu būt perfekti notīrīts un tiesā nolaidību būs grūti pierādīt. Jāpiebilst, ka notikušo reģistrē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Jāziņo arī pašvaldības Administratīvajai inspekcijai vai pašvaldības policijai - vislabāk gan pašvaldības policijai, jo tā operatīvi var ierasties notikuma vietā.

Un tad jau cietušais pret apsaimniekotāju var civiltiesiskā kārtībā vērsties tiesā”.

Tāpat rīdziniekiem bezmaksas juridiskās konsultāciju par to, kā vērsties pret nevīžīgajiem sētniekiem sniedz Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros. Vispirms gan sava vizīte jāpiesaka (bezmaksas informatīvais tālrunis – 80000800).

Te jāpiebilst, ka arī citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji var vērsties pret nevīžīgajiem sētniekiem un procedūra ir līdzīga – vispirms notikušo reģistrē ātrās palīdzības mediķi, bet pēc tam par to ir jāziņo vai nu pašvaldības policijai vai domes Administratīvajai inspekcijai.

Jāatceras, ka tiesā izmantojamu protokolu var sastādīt vien pašvaldības policija vai Administratīvā inspekcija. Moderno tehnoloģiju laikmetā ir iespējams fotografēt negadījuma vietu ar mobilo telefonu vai fotoaparātu un nosūtīt uzreiz pašvaldības policijai. Ja ir tāda iespēja, izmantojiet fotografēšanas režīmu, kas fiksē arī fotografēšanas laiku un datumu. Tas var palīdzēt pierādīt negadījuma apstākļus.

Sods par nenotīrītām ietvēm: fiziskām personām – līdz 350 eiro, juridiskām personām – līdz 1400 eiro

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.146 paredz, ka namu apsaimniekotāji nodrošina nekustamā īpašuma un piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu, kā arī sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, lāsteku nolaušanu. Situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, tiek veikta bīstamo vietu norobežošana.

Par augstāk minēto saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz 350 eiro, juridiskajām personām - līdz 1400 eiro. Par nenotīrītām ietvēm iedzīvotājiem pirmām kārtām būtu jāziņo pašvaldības policijai, kura arī kontrolē šo noteikumu izpildi.