Kokus daudzviet Latvijā pārņēmušas ne sevišķi glītās tīklkodes. Ko darīt?
foto: Latvijas Entomoloģijas biedrība
Viss koks ietīts ievu tīklkodes kāpuru tīmekļos.
Noderīgi ikdienā

Kokus daudzviet Latvijā pārņēmušas ne sevišķi glītās tīklkodes. Ko darīt?

Kas Jauns Avīze

Ievas un augļkokus daudzviet Latvijā pārņēmuši tīklkožu kāpuri – gan parkus Rīgā, gan dārzus.

“Ievu tīklkode ir parādījusies visā Latvijā. Kur ir siltāks, kāpuri beiguši savu attīstību un taisās uz iekūņošanos, pie jūras, kur ir vēsāks, kāpuru ir mazāk,” teic entomologs Voldemārs Spuņģis.

Ko darīt? Industriālās dārzkopības eksperti pat steigušies norādīt, kas notiek, ja neļauj brīvi lietot insekticīdus. Viņi kukaiņu indes gatavi smidzināt arī parkos, kur pastaigājas cilvēki, tostarp mazi bērni.

foto: Latvijas Entomoloģijas biedrība

Patiesībā nekas nav jādara, ja nu tikai mēģināt kāpurus nolasīt ar rokām. Nevajag arī izzāģēt baltajos tīklos ietītos kokus. Tīmekļi ar vēju un lietu pamazām nokritīs, koki vēl šajā sezonā paspēs izdzīt jaunas lapas.

“Varētu šķist, ka ievas ies bojā. Bet ieva ir nezāles tipa augs un ļoti labi atjaunojas. Nevajadzētu lietot nekādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,” skaidro Spuņģis. Entomologs mierina, ka arī augļukokiem raža būs, kaut arī mazāka.

Ievu tīklkodes ir sīktauriņi, kas periodiski masveidā savairojas reizi 8–12 gados. Pārējā laikā populācija ir nemanāmā līmenī. Iepriekšējais uzliesmojums jau ir aizmirsies – tas bija apmēram pirms desmit gadiem.

“Ir vēl viena pazīme, ka populācijas blīvums samazināsies, es ievēroju, ka diezgan daudz kāpuru ir inficēti ar vīrusiem. Tad tie kļūst melni un iet bojā. Ja arī 2019. gadā būs uzliesmojums, tas būs jau mazāks. Aiznākamgad mēs varbūt pat tīklkodi nemanīsim. Tas ir dabiskais process, un tur nav ko iejaukties. Cilvēks pie tā nav vainīgs – ne nekārtība, ne radiācija,” piebilst entomologs.

foto: Latvijas Entomoloģijas biedrība

Baltos tīmekļos ietīti arī augļu koki, bet līdz šim droši nav pierādīts, ka ievu tīklkožu kāpuri masveidā būtu nograuzuši arī kādu citu koku lapas, uzsver Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Visticamāk, pie vainas ir vai nu citu tīklkožu (uz ābelēm ābeļu tīklkodes, plūmēm, vilkābelēm, pīlādžiem augļu koku tīklkode), vai varbūt pavisam citu kukaiņu kāpuri. Siltais laiks ir bijis labvēlīgs arī citiem grauzējiem, un to atliek pārdzīvot, nevis ķerties indēt dārzu un sevi.

Lai izvairītos no atkārtotas masveidīgas tīklkožu savairošanās, ieteicams rudenī savākt un likvidēt nokritušās lapas, kur pārziemo lielākā daļa jauno kāpuriņu.