Rolands par savu viedo māju: "Tas noteikti atmaksājas"

Braucot ciemos pie Rolanda, arī mēs bijām iedomājušies, ka ieraudzīsim supermodernu namu, pie kuras stāvēs jauns mersedess vai BMW. Nekā tamlīdzīga – ne pārāk lielā mājiņa atrodas kādreizējā dārziņu kooperatīvā, kur katram atvēlētais zemes pleķītis vienkārši neļauj uzbūvēt uz tā milzu pili. Taču izrādās, ka modernās tehnoloģijas gluži labi var integrēt arī ne paša jaunākā projekta ēkā, turklāt par saprātīgu cenu.

Ko tad vispār saprotam ar apzīmējumu “viedā māja”? Tas ir tehnoloģiju kopums, kas ļauj attālināti vadīt daudz dažādu funkciju, sākot no apkures un beidzot ar drošības sistēmām. Piemēram, varam no sava viedtālruņa regulēt mājokļa apkures temperatūru  vai, ja ir lauku māja, kas tiek izmantota tikai nedēļas nogalēs, visas darba nedēļas laikā apkuri izslēgt vai uzturēt minimālā režīmā, taču piektdienas vakarā, pirms došanās uz laukiem, to attālināti ieslēgt, lai atbraukšanas brīdī istabiņa jau būtu silta. Līdzīgi var vadīt apgaismes ķermeņus (piemēram, ieslēgt un izslēgt ārējo apgaismojumu un no darba pārbaudīt, vai tiešām esi izslēdzis gludekli), baseina ūdens temperatūru, drošības sistēmas, žalūzijas un tā tālāk. Variantu nudien netrūkst.

Mūsu stāsta varonis Rolands Rozentāls pagaidām ir vēl šo tehnoloģiju ieviešanas pirmajā posmā. Un, kā jau ne pārāk mīlīgajā Latvijas klimatā dzīvojošs cilvēks, sācis viņš ir ar mājas apsildīšanu.

“No tehnoloģiju viedokļa ar jēdzienu “viedā māja” mēs saprotam diezgan plašu iespēju klāstu, kas tev ļauj pārvaldīt savu mājokli, taču man no tā visa pagaidām ir tikai elektropieslēgums un apkure, ko piedāvā "Elektrum". Es varu regulēt siltuma padevi katrā telpā. Granulu apkures katlu pagaidām es vēl nevaru automātiski regulēt, tam vajadzēs pirkt atsevišķu papildaprīkojumu. Toties visas siltās grīdas un radiatori ir savienoti ar termoregulatoriem,” skaidro Rozentāls.
Dzīvē visa šī sistēma acīs neduras. Istabās un virtuvē uz palodzēm stāv nelieli sensori, izmēru ziņā mazāki par sērkociņu kārbiņu (katrai apsildāmajai telpai vajag vienu tādu), radiatoriem pievienotas īpašas termoregulācijas galvas, kas, saņemot signālu, paaugstina vai pazemina temperatūru. Visu šo procesu vada bāzes stacija – interneta rūtera izmēru kastīte, ko var nolikt kādā neuzkrītošā vietā. Galvenais, lai būtu pieejams interneta pieslēgums, turklāt nav pat nepieciešams ārkārtīgi ātrs, jo datu pārraides apjoms, kas nepieciešams “viedajai mājai”, nav liels. Saimniekam atliek tikai viedtelefona lietotnē vai datorā noteikt vēlamos temperatūras parametrus, bet visu pārējo jau izdarīs pati sistēma.

“Ja temperatūra uzkāpj pārāk augstu, regulators to samazina. Vajadzīgo temperatūru var iestatīt telefona lietotnē, tur ir pieejams arī laika režīms – no tikiem līdz tikiem vari uzlikt vienu temperatūru, no tikiem līdz tikiem – citu. Piemēram, laikā, kad neviena nav mājās, temperatūra var būt zemāka. Telefonā es varu redzēt, kāda temperatūra kurā telpā ir. Nākotnē, kad būšu ierīkojis vadības bloku arī apkures katlam, es arī to varēšu attālināti ieslēgt un izslēgt. Piemēram, ja būšu ilgstoši kaut kur aizbraucis, tad varēšu no attāluma katlu izslēgt vispār.

Pagaidām varu tikai regulēt temperatūru, taču arī tas ir ļoti ērti,” spriež Rolands. “Vēl, būdams slinks cilvēks, es akvāriju esmu pieslēdzis “gudrajai rozetei” un varu to regulēt no attāluma. Guļot gultā, varu tam ieslēgt vai izslēgt sūkni. Arī Ziemassvētku lampiņas, kas ir ārā pie durvīm, ir pieslēgtas šai sistēmai – varu tās ieslēgt vai izslēgt ar viedtālruni, nav nemaz jāiet ārā.”
Bet cik viegli vai sarežģīti ir visu šo sistēmu ierōkot? Var pats tikt galā, vai arī jāsauc talkā speciālists? Rozentāls saka, ka par to nav vērts uztraukties: “Uzstādīšana ir elementāra. Bāzes staciju internetam pieslēgt ir ļoti vienkārši, nekāda konfigurēšana nav vajadzīga. Termogalvas radiatoriem un siltajai grīdai arī var pievienot bez problēmām, vienkārši uzskrūvējot. Pēc tam novelc tālrunī vai datorā lietotni un vari visu uzreiz lietot. Elektrībai gudrās rozetes un vadības slēdžus pievienot vispār nav nekādu problēmu. Iespraud – un strādās!” Speciālista palīdzība varbūt varētu būt nepieciešama vienīgi plašāku un sarežģītāku risinājumu gadījumā, ja plānots visas mājā esošās sistēmas padarīt attālināti vadāmas.

Vēl viens loģisks jautājums – cik visas šīs iekārtas maksā, un vai tās var atļauties vidusmēra cilvēks? “Kapeikas gluži tās nav, taču nav arī ļoti dārgi. Ja ņemtu "Bosch" iekārtas, tad būtu krietni dārgāk, taču tām, ko piedāvā "Elektrum", manuprāt, ir atbilstoša cenas un kvalitātes attiecība,” saka Rolands.

No ērtību viedokļa tātad viss ir lieliski, taču kā ir ar ekonomiskumu. Ja reiz esi mājās ierīkojis šādu sistēmu, kas ļauj pašam būt savas apkures pavēlniekam, beigu beigās taču vajadzētu būt kādam ietaupījumam. Kā tad ir – vai investīcijas “viedajā mājā” atmaksājas? “Kad domāju par šīs sistēmas uzstādīšanu, tad sieva sākumā neticēja, ka tā dos kaut kādu efektu. Taču dod, jo ietaupās gan elektroenerģija, gan apkure. Par apkuri nevaru precīzi pateikt, cik liels ir ieguvums, jo nesen nomainījām apkures katlu, un tāpēc grūti saprast, cik liels ekonomijā ir jaunā katla un cik liels – “viedās mājas” sistēmas ieguldījums. Taču attiecībā uz elektroenerģiju viss ir skaidrs – tā viennozīmīgi ir ekonomija. Plus vēl ērtums. Labi ir arī tas, ka lietotnē es redzu, kāds kurai ierīcei ir enerģijas patēriņš. Tad varu analizēt, ko varbūt vajadzētu izslēgt un ko atstāt.”

Ar esošajām “gudrajām” sistēmām vien aprobežoties Rozentāls nedomā, un viņam jau  ir plāns dažiem turpmākajiem darbiem: “Vispirms gribu apkures katlu pieslēgt sistēmai, pēc tam salikšu visām āra gaismām vadības slēdžus. Istabā pagaidām tos vēl nelikšu, taču pagalmā noderēs. Kustību sensorus te nav jēgas likt, jo mums mājās ir suņi, un sensori uz tiem visu laiku reaģēs. Taču automātiski atveramus vārtus gan varētu ierīkot, tiesa, tikai tad vajadzīgs tos savienot ar domofonu, jo vajag jau arī redzēt, kam tu vārtus atver. Vārdu sakot, minimālā programma ir, tagad jādomā uz priekšu.”

Pēc Rozentāla domām, ekonomija ir svarīgs aspekts attiecībā uz “viedajām” tehnoloģijām, taču ne galvenais. Svarīgākais ir ērtības: “Ja ir vēlme dzīvot komfortā, tad es ieteiktu šos risinājumus. Tīri no ekonomijas viedokļa efektivitāti uzreiz varbūt nevarēs just, jo pašas iekārtas kaut ko tomēr maksā, taču ilgākā termiņā tas noteikti atmaksājas. Bet ērtības ir neatsveramas – tu vari kontrolēt gan temperatūru, gan patēriņu. Tā tomēr ir mūsu pašu labsajūta. Ja tu pēc darba atnāc mājās un gribi atpūsties, tad labāk taču to ir darīt tā, lai būtu ērti. Nevis pēc kāda brīža secināt, ka ir pārāk karsti, un tad iet ar roku griezt ciet radiatoru. Nē, es tā negribu, man vajag, lai viss būtu ērti! Galu galā dzīvojam vienreiz, tāpēc to vajag darīt ar baudu!”

Ko der zināt

- “Gudrā” jeb “viedā” māja ir tehnoloģija, kas ļauj attālināti vadīt mājokļa apkures vai siltumapgādes sistēmu.

-    Lai izmantotu “viedās mājas” tehnoloģijas, ir nepieciešams interneta pieslēgums un WiFi rūteris.

-    Būs nepieciešama “viedās mājas” bāzes stacija, kas izmēru ziņā īpaši neatšķiras no rūtera. To var novietot kādā neuzkrītošā vietā, teiksim, uz plaukta. Vēl vajadzēs arī sensorus, ko izvietot apsildāmajās istabās, vai arī vairākas viedās rozetes – tas atkarīgs no tā, kādus risinājumus izvēlēsieties. Viedajai rozetei var pieslēgt tās elektroierīces, ko vēlaties attālināti vadīt.

-    Ja tehnoloģiju izmanto apkures sistēmas vadībai, tad siltuma regulatoru var paša spēkiem pievienot pie radiatoriem ar regulācijas “galvām”. To var pievienot arī vecajiem čuguna radiatoriem, un tad var būt nepieciešama pārejas vītne, ko iespējams iegādāties santehnikas veikalos. Sliktākajā gadījumā vienmēr ir iespēja saukt talkā montieri.

-    Latvenergo piedāvā ar mobilo lietotni un vairākām viegli uzstādāmām iekārtām mājās regulēt apkures temperatūru katrā telpā un pārvaldīt elektrības padevi dažādām iekārtām.

-    Izmantojot Elektrum piedāvājumu, “viedās mājas” bāzes stacija maksā no 2,75 EUR mēnesī (pilnā cena 99 EUR), temperatūras sensors – no 1,39 EUR mēnesī (pilnā cena 50 EUR), apkures regulators – no 2,64 EUR mēnesī (pilnā cena 95 EUR), viedā rozete – no 2,08 EUR mēnesī (pilnā cena 75 EUR).

-    Sīkāku informāciju var atrast Elektrum.lv

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Elektrum