Gaidot atlidojam viesus, Tomē stāda mežu

Sākumā brīnījos, kāpēc bērni tik mierīgi un labi audzināti: ne kliedz, ne plūcas, ne auļo zem kājām neskatīdamies. Tad skolotāja Silvija Kantāne no Ropažu vidusskolas man izskaidroja, ka šeit sabraukuši bērni no ekoskolām.

Lai piedalītos OMA meža stādīšanā, rīkota pat atlase, jo no katras skolas uz pasākumu brauca tikai septiņi laimīgie. Ekoskolu programmai Latvijā ir piecpadsmit gadu sena vēsture, pie Ropažu skolas zaļais karogs plīvo jau deviņus gadus, un skolēni kokus stādījuši ne reizi vien. Tomē viņi stādīja OMA mežu.

Kas slēpjas aiz šiem burtiem

Ko tas nozīmē? Latvijas klimata speciālisti šādi tulko terminu low carbon development: oglekļa mazietilpīga attīstība jeb OMA. Valodnieki gan pukojas par samērā dīvaino vārdu salikumu un saka, ka pareizāk būtu teikt “mazoglekļa attīstība”, bet saīsināti teikt MOA izklausītos kā aļņa nopūta riesta laikā.

Kas tā OMA īsti ir? Siltumnīcefekta gāzu netrūkst – ogļskābā gāze CO2, metāns CH4, slāpekļa oksīds N2O, fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kā arī netiešās emisijas – oglekļa monoksīds (CO), slāpekļa oksīdi un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi.

Daudzas gāzes rodas dabiskos procesos, daudzas rūpniecībā, enerģētikā un lauksaimniecībā. Bet ogļskābā gāze rodas katru brīdi – gan kurinot krāsni, gan kompostējot mizas, gan bēdīgi nopūšoties. Labi, mūsu nopūtas un purkšķīšus neviens vēl neuzdrošinās samazināt, taču tā trakā dedzināšana būtu jāierobežo. Bet kurš gan vēlas klimata labā ierobežot izbraukumus ar auto vai lidmašīnu? Neviens – pat ne klimata sargātāji, tāpēc savu vainu var neitralizēt, stādot kokus.

Dāvana konferencei

Oktobra beigās Latvijā notiks starptautiskās konferences Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību ieskaņas pasākums. Uz to salidos ne tikai dalībnieki no Igaunijas un Lietuvas ar vides ministriem priekšgalā, bet arī tālāki viesi no Skandināvijas un citām vietām Eiropā.

Katra lidošana izverd gaisā CO2, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata departamenta darbinieki nolēma visiem konferences dalībniekiem pasniegt dāvanu – 500 priedīšu, kuras iestādījuši ekoskolu skolēni, un vēl tās trīs, ko OMA mežā Tomē iestādīju es, Anitra Tooma.
Latvijas Valsts meži sarūpēja ietvarstādus. Šīs ātraudzīgās priedes selekcionējis Imants Baumanis, un savu zāģa dziesmu tās izdzirdēs 20–30 gadus agrāk nekā dabiski iesējušies kociņi. Protams, šī meža stādīšana drīzāk bija simboliska, es to sauktu par zaļo klasi ar ļoti plašu programmu.

Vispirms Latvijas Valsts mežu darbinieki četrās pieturās iepazīstināja bērnus ar mežu no koksnes ieguves viedokļa: mācīja stādīt ietvarstādus, noteikt jauno priežu vecumu, skaitot mietturus vai gadskārtas uz koka ripas, ierādīja, kā kopt jaunaudzes un izvēlēties, kurš kociņš turpinās augt un kurš tiks retināts.

Ar dzīvniekiem, kas mīt mežos, iepazīstināja kā ar potenciālajiem meža apdraudētājiem. Tikai nesaprotu, kāpēc jastāsta bērniem, cik svarīgi šaut vilkus un lūšus, jo tie medī zālēdājus? Tas taču labi – būs mazāk to, kas apgrauž jaunaudzes.

Tā kā bijām priežu silā, uzzinājām, cik svarīgi ir priedes cirst kailcirtēs un to, ka paēnā jaunie kociņi nīkuļo, tāpēc priežu mežu ir vērts atjaunot plašu izcirtumu vietās, nevis nelielos atvērumos, kā iesaka Latvijas Dabas fonds, cerot pasargāt piejūras mežus no plašām kailcirtēm.

Domā globāli, dari uz vietas

Topošajā OMA mežā ieradās Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens, iestādīja savu priedi un nobildējās kopā ar pasākuma dalībniekiem.
“Ir tāds starptautiski plaši lietots vides sargu sauklis – domā globāli, bet rīkojies uz vietas, un koku stādīšana ir šāds darbs, jo tas ir ļoti svarīgi, un tāpēc to dara cilvēki visā pasaulē. Labi, ka esat no ekoskolām un jums ir iespēja mācīties par vides jautājumiem vairāk nekā citiem,” saka vēstnieks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse turpina: “Klimata pārmaiņas nav joks, bet realitāte. Mēs esam pirmie, kas tās izjūt, un mēs esam pēdējie, kas var tās ierobežot, tāpēc mūsu ir uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai apturētu klimata pārmaiņas. Nekas nenotiek pats no sevis. Ir svarīgi rīkoties, ne tikai zaļi domāt. Klimata pārmaiņas notiek tāpēc, ka pārāk daudz šķērdējam resursus un piesārņojam vidi, tāpēc tieši mūsu ikdienas ieradumu maiņa ir ļoti svarīga: gan tas, ko mēs ēdam, kā pārvietojamies, ko pērkam un cik ātri mantas izmetam vai neizmetam.”

Dabas stunda zem plēves

Pēcpusdienā pie skolēnu izglītošanas ķērās Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti – bērni uzzināja, kas ir ekosistēmu pakalpojumi, cik daudz dažādu radību dzīvo mežā.
Brīdi paklausījos Dabas izglītības centra Slītere vadītāju Andru Ratkeviču: “Redziet – te ir baļķis, un te – dzīvs koks, kas turpina augt. Šo nocirsto baļķi var pārdot par 40 eiro, bet koks, kas palicis augot, dod pārsimt eiro ieguvumu: tas ražo skābekli, uzkrāj oglekli, tas kalpo par mājokli sūnām, sēnēm, kukaiņiem, putniem un zvēriņiem.”

Pārdesmit metru tālāk Kristaps Soms-Tiesnesis liek turēt četriem brīvprātīgajiem plēves gabalu, pārējie satupjas zem tā un paši uz savas ādas izjūt siltumnīcefektu. Viņi ātri vien piesilda norobežoto telpu un sāk ciest no svaiga gaisa trūkuma. Jaunais ģeogrāfs vada aizraujošu un atraktīvu nodarbību, un pavisam ātri rodas saprašana par to, kāpēc mainās pasaule un klimats.

Vediet bērnus dabā

Braucot mājup, iegados vienā satiksmes autobusā ar Annu no pasākuma. Divpadsmit gadus vecā meitene ir nogurusi, bet priecīga par dienā piedzīvoto un atzīst, ka ikdienā īpaši nemana, ka viņa mācās ekoskolā, un neko vairāk par burkānu graušanu, lai rosinātu veselīgāk ēst, atcerēties nevar.

Tāpēc ir svarīgi vest bērnus dabā. Jau Reinis un Matīss Kaudzītes Kalna Kaibēnu skolā tā darīja pirms 150 gadiem, arī viņi stādīja kokus un mācīja par tālām zemēm. Nevajag aizmirst šos ieradumus, gudri audzināti bērni dabā uzvedas saudzīgi un raugās zem kājām, lai nenomītu nupat iestādīto kociņu.
 

Kas rada siltumnīcas gāzes

Eiropas Savienībā rūpnieciskās ražotnes un enerģijas ražotāji rada 48% visu siltumnīcas efekta gāzu emisiju. Transporta nozare – 21% emisiju, lauksaimniecība – 10%, atlikušos 17% – mājsaimniecības un mazie uzņēmumi.

Tomēr uz mūsu sirdsapziņas ir arī daļa to emisiju, kas ieskaitītas citām nozarēm, piemēram, mājsaimniecībās izlieto 30% no visas Eiropas Savienībā patērētās elektroenerģijas, un puse transporta nozarē radušos emisiju nāk no personīgajām automašīnām.
Aprēķināts, ka vidēji katrs eiro, tagad ieguldīts, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tuvā nākotnē varētu novērst aptuveni sešu eiro zaudējumu.