Iespējams, drīzumā arī Latvijā varēs nodot tukšās pudeles un bundžas
Dzērienu iepakojumu depozītsistēma daudziem šķiet kā visu atkritumu problēmu risinājums, jo kurš gan spēs atstāt pamestu skārdeni, PET vai stikla alus pudeli, ja veikalā par to varēs saņemt 10 centus?
Desmit pudeles, un eiro rokā! Puišeļi varēs pēc rokkoncerta nopirkt kāroto divriteni vai gadžetu, čakls pensionārs pēc pastaigas pa parku – maizes kukulīti. Vairāk nekā 11 000 cilvēku pusotra gada laikā portālā manabalss.lv nobalsoja par depozītsistēmas ieviešanu Latvijā.
Rīko tikšanos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts un Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere aicināja uz tikšanos vides nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kas darbojas Konsultatīvajā padomē, lai pastāstītu par iecerēm ieviest depozītsistēmu Latvijā.
Tas nozīmē, ka būs dažas iepakojuma grupas, kuras pēc iztukšošanas varēs nodot pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai un saņemt samaksu. Ja viss ritēs kā iecerēts, no 2020. gada 1. janvāra, pērkot limonādi, ūdeni, alu vai vāju alkoholu, kas pildīts stikla vai PET pudelē vai skārdenē, būs jāmaksā, piemēram, 17 centus vairāk. Tas, kurš nebūs slinks un pēcāk nodos trauku pārstrādei, saņems atpakaļ 10 centus.
Maksā ne no valsts maka
Lietuvā pērn depozītsistēmas ieviešanai vajadzēja 30 miljonus eiro. Šī nauda nav ņemta no valsts budžeta, bet gan iegūta no neveselīgo dzērienu lietotāju makiem. Gan Igaunijā, gan Lietuvā depozītsistēmu ievieš dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijā būs līdzīgi.
Tie, kas savas pudeles turpinās mest kur pagadās, par šo izpriecu maksās 17 centus vairāk, tie, kas uzkrās mājās neplacinātas pudeles ar nebojātiem svītrkodiem un nodos pārstrādei, maksās 7 centus vairāk nekā līdz šim.
Ar to vien nepietiek
Joprojām nav saprotams, kāpēc līdzīgi nevarētu kāpināt burciņu, arī vīna un degvīna pudeļu savākšanu, kāpēc depozītsistēmu nevēlas piemērot tetrapakām. Un vispār – kāpēc tik daudz produktu pārdod nepārstrādājamā iepakojumā?
Tikai atkritumu lēruma samazināšana var glābt no plastmasas salām okeānos, no piesārņojuma mežos, no indīgiem dūmiem. Depozītsistēma tomēr attieksies labākajā gadījumā tikai uz 10% atkritumu, pārējie 90% paliks, kur bijuši – daļa uz mūžiem ieguls poligonā, daļu apzinīgākā tautas daļa aiznesīs uz šķiroto atkritumu konteineriem.
