Vienā stundā pazūd vesela tonna: Jaunjelgavā tagad pārstrādā vecās riepas
foto: Vilnis Skuja
Lielos gabalos sasmalcinātās riepas satur gan gumiju, gan metālu, gan tekstilu, un tas viss jāatdala.
Viena Vide Visiem

Vienā stundā pazūd vesela tonna: Jaunjelgavā tagad pārstrādā vecās riepas

Anitra Tooma

Līdz šim nebiju dzirdējusi, ka Latvijā no riepām ražotu gumijas pulveri, kas ir vērtīga izejviela gan asfalta, gan sporta laukumu segumiem, gan gumijas paklājiņiem. Izrādās, Jaunjelgavā šogad pabeigta rūpnīca, kas pārstrādā kravas automašīnu riepas.

Kā Jaunjelgavā pārstrādā vecās riepas

Lielos gabalos sasmalcinātās riepas satur gan gumiju, gan metālu, gan tekstilu, un tas viss jāatdala.

Šī rūpnīca, lai cik dīvaini būtu, atrodas mazpilsētas centrā, vietā, kur padomju laikos ražoja mēbeles. Braucot pa Rīgas ielu, pamanāma norāde "VVV Recycling" – tas ir viens no Latvijā retajiem uzņēmumiem, kas reāli risina samilzušo riepu problēmu.

Nekādas smakas un putekļu

Uzņēmuma līdzīpašniekam un vadītājam Valtam Ratkevičam kādreiz Birzgales pagastā piederēja viesu nams "Zaķi" – pirmais tūrisma uzņēmums, kam "Lauku ceļotājs" piešķīra Zaļo sertifikātu. Ratkevičam joprojām ir svarīga videi draudzīga rīcība, un viņš juties tā, ka līdz šim riepu pārstrādē pelnījuši blēži, nevis tie, kas tik tiešām ir gatavi ieguldīt līdzekļus un rīkoties. Ratkevičs pirms rūpnīcas būvniecības bija aizbraucis pieredzes apmaiņā uz Baltkrieviju – pēc tam vajadzēja rūpīgi mazgāties, jo acumirklī nokvēpis ar putekļiem gluži melns. Taču strādnieki pat respiratorus neesot lietojuši.

Nē, baltkrievu biznesa metodes latviešiem nav pieņemamas, un Jaunjelgavas rūpnīcā no putekļiem ne miņas, jo ir jaudīgas ventilācijas sistēmas. Ražotnē gan valda troksnis, kuru gandrīz nedzird ārpusē, bet visiem strādniekiem ir austiņas. Nekas te nesmird, jo riepas tikai drupina, nevis karsē.

Pārstrādes māksla

Tagad uzņēmums gatavojas sadarboties ar vāciešiem, kas plāno Latvijā ražoto gumijas pulveri pievienot asfaltam. Savu stāstu par riepu pārstrādi Ratkevičs sāk teju liriski: “Gumijas pārstrāde ir vesela māksla – ir dažādas tehnoloģijas, jo riepu uzbūve un gumijas sastāvs ir ļoti dažāds. Šīs tehnoloģijas ir vesels kosmoss, jo riepu uzdevums ir drošība uz ceļa. Riepa sastāv no gumijas, metāla un tekstila. Iedomājies, ka baļķvedējs sver ap 52 tonnām, un tam ir 22 riepas, kas pie ceļa pieskaras dažu centimetru platumā, un riepām ir jānotur viss smagums.”
Nav nemaz tik viegli riepu sadalīt sastāvdaļās. Uzņēmējiem šķita, ka pārstrādāt kravas auto riepas būs interesantāk. “Nu šis uzdevums pieveikts, un tāpēc interesējamies par vieglo automašīnu riepu pārstrādes metodēm. Šajās riepās ir vairāk tekstila, mazāk sēra, kaučuka, arī gumijas sastāvs ir cits,” klāsta Ratkevičs.

Neticami zīdains pulveris

Viņš aizved pie tonnu smagajiem gatavā pulvera maisiem, iegrābj sauju, un es izbrīnīta taustu, cik šis pulveris ir smalks un zīdains. Uzņēmējs stāsta: “Gumijas pulveris palielinājumā var būt kā plēksnītes vai dadzīši. Tas atkarīgs no sasmalcināšanas pakāpes. Un tieši šie smalkie dadzīši ceļu segumā labi saķeras, un asfalts ir ne tikai izturīgāks, bet arī klusāks un plastiskāks.”
Žēl, ka Latvijā par gumijas pievienošanu ceļu segumam neviens reāli neinteresējas, un tas nenotiks, kamēr šādu prasību neiekļaus Zaļajā iepirkumā. Pašlaik Jaunjelgavā ražotais gumijas pulveris tepat Latvijā pārtop paklājiņos un kritiendrošā segumā, bet Igaunijā – sporta laukumu segumos.

foto: Vilnis Skuja

Kur bizness?

Pašlaik galvenie smago auto riepu piegādātāji ir pašvaldības un uzņēmumi: tie samaksā 100 eiro par tonnu un pretī iegūst apliecinājumu, ka riepas nodotas reālai pārstrādei.
Vispirms no riepas izrauj resnāko kordu, kas ir krietnas troses resnumā, un pārējo vispirms sasmalcina plaukstas lieluma gabalos, tad aizvien smalkāk. No sadrupinātās masas ar magnētiem atdala metāla skaidiņas, ar gaisa plūsmu – tekstilu. Stundā var saražot tonnu izejvielas – zīdainu gumijas pulveri bez piemaisījumiem – un piepildīt vienu dižmaisu.

Ar saņemto samaksu par pieņemtajām riepām un gumijas pulvera realizāciju iespējams ne tikai uzturēt uzņēmuma darbiniekus, bet arī ieguldīt attīstībā. Pašlaik rit pārrunas ar iekārtu ražotājiem Vācijā, un, ja viss izdosies, nākamā gada vasarā varētu sākties arī vieglo automašīnu riepu atgriešana otrreizējā dzīvē.