Glifosāts - nāves plankumi Latvijas ainavā

Izrādās, par mūsu nodokļos samaksāto naudu notiek ekoloģiski nozīmīgas platības jeb papuves zaļināšana, un šim veikumam seko atbalsta maksājums. Lai lieki nedeldētu arklus un ecēšas, modernie lauksaimnieki pielej miglotāja tvertnes ar glifosātu saturošiem herbicīdiem un visus augus vienkārši nokaltē. Viss notiek pilnīgi likumīgi, un mēs neko nevienam pārmest nevaram. Vsje bumāgi v porjadke – teiktu Mirttante no Limuzīna Jāņu nakts krāsā. Herbicīdus ražo milzīgi koncerni, kas uzpirks jebkuru valdību un trauksmes cēlājiem aizbāzīs mutes ar lobētiem pētījumiem, kas pierādīs, ka melns ir balts.

9 fakti par glifosātu

• Pasaulē vairāk izmantotais herbicīds.
• 2015. gadā ANO Vēža izpētes aģentūra paziņoja, ka glifosāts ir cilvēkiem iespējami kancerogēna viela.
• Glifosātu uzņem ar pārtiku, dzērieniem un ūdeni.
• Zinātnieki joprojām strīdas, tieši kāds glifosāta daudzums ikdienas ēdienā ir uzskatāms par nekaitīgu.
• Glifosāts bojā endokrīno sistēmu, jo atgādina hormonus.
• 90% no pasaulē izaudzētās sojas un 70% kukurūzas ir ar ģenētiskās modifikācijas palīdzību izturīga pret glifosātu.
• 80% no visiem pasaulē audzētajiem ģenētiski modificētajiem augiem ir izturīgi pret glifosātu.
• Vispopulārākais pasaulē ir glifosātu saturošais herbicīds raundaps (Roundup), ko ražo globālais uzņēmums Monsanto. Reti kura valsts ir tik bagāta kā šis koncerns.
• Pasaulē glifosāts ražotājiem dod peļņu no 4,82 miljardiem eiro 2012. gadā līdz 7,7 miljardiem eiro līdz 2019. gadam.

Inde Jāņu vainagam

Jāņu vakarā man zvanīja pieredzējis ekozemnieks Verners Blauss no Cēsu novada un satraukts stāstīja: “Es redzēju, kā kaimiņš pirms pāris dienām nomigloja ar herbicīdiem atmatu, kurā vareni ziedēja margrietiņas. Tā kā puķu pļava atrodas blakus Jāņarāmja ceļam, ceļmalā ik pa laikam apstājās mašīnas, un cilvēki, neko ļaunu nenojauzdami, brida lasīt jāņuzāles. Redzēju sievieti ar groziņu uz rokas, viņa laikam lasīja tējas. Meita, kas ap četriem no rīta brauca slaukt govis, stāstīja, ka pļavā ziedus klēpjiem lasīja Cēsu puķu veikala darbinieces. Tev noteikti tur kaut kas jādara un jāpanāk, ka pie nesen miglotiem laukiem ir obligāti jāizliek brīdinājuma zīmes!”
Protams, glaimo, ka ir cilvēki, kuri tic, ka es varētu izdarīt kaut ko tik loģisku, bet mūsu valstī neiespējamu. Kad vides nevalstiskās organizācijas pērn rosināja Zemkopības ministriju piestrādāt pie ieteikumiem, ka lauksaimniekam obligāti jābrīdina kaimiņi par iecerēto miglošanu, šo ieteikumu skarbi noraidīja, jo nedrīkstot ar savām kaprīzēm kavēt ekonomisko uzrāvienu.

Vairāk nekā 3000 tonnu gadā

Bet varbūt ir vērts zināt, ka Latvijā katru gadu izlieto vairāk nekā 3000 tonnu pesticīdu, tostarp glifosātu saturošos nezāļu iznīdētājus herbicīdus. Protams, dabā šie preparāti sadalās, tomēr daži sadalīšanās produkti ir pat kaitīgāki nekā pats herbicīds. Un vēl atklāts, ka ir tādi pesticīdu sadalīšanās blakus produkti, kas kaitē tieši nelielās devās.

Latvijas Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis, kurš jau gadiem seko līdzi informācijai par glifosātus saturošo herbicīdu izpēti, skaidro, ka salmu krāsas pļavas tik bieži redzam tāpēc, ka tagad mūsu valstī lielākus maksājumus saņem tie, kas veido jaunas aramzemes, nevis saglabā pļavu bioloģisko daudzveidību. Protams, tas ir absurdi, jo šī ir nauda, kas paredzēta vides saglabāšanai.  

Iznīdē arī derīgās radības

Vides zinātņu doktore Jana Simanovska norāda: “Ekoloģiski nozīmīgas platības sākotnēji tika radītas, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Pesticīdi to apdraud, gan iznīcinot nezāles, kas citiem ir vērtīgi augi, gan kukaiņus, arī tik svarīgās bites un citus apputeksnētājus, gan abiniekus, kaitē putniem, kam nav ēdamā. Tāpēc ir dīvaini, ka platībās, kas domātas dabas aizsardzībai, izmanto pesticīdus, turklāt – par to saņemot subsīdijas no Eiropas.”

Ja tiek nogalināti pilnīgi visi augi, jārēķinās ar blaknēm, kas sekos šādam pasākumam – pie viena iet bojā augsnes mikroorganismi, sliekas un derīgie kukaiņi, kas sadala barības vielas augiem uzņemamā formā, un tās izskalojas. Tur, kur herbicīdus lieto vairāk un ilgāk nekā Latvijā, jau izveidojušās pret indēm izturīgas nezāles. Nu jau arī mūsu tīrumos zaļojot augi, kam no raundapa ne silts, ne auksts.

Glifosāts urīnā un asinīs

Par glifosāta ietekmi uz veselību pasaulē izskan aizvien baisākas prognozes, un Pasaules vēža izpētes aģentūra paziņojusi, ka, iespējams, tas ir kancerogēns. Turklāt vajadzētu likt aiz auss, ka pesticīdu atliekas ēdājiem kaitē mazāk, jo visvairāk cieš cilvēki, kas ar šīm indēm saskaras tieši – traktoristi, apmiglotie kaimiņi, jāņuzāļu lasītāji, laucinieki, kas dzīvo intensīvi apsaimniekotos novados un smeļ no akas ūdeni.
Pirms dažiem gadiem atklājās, ka mūsu urīnā ir glifosāts. Optimisti mierināja, ka nav ko uztraukties, tas apliecina, ka kaitīgais pesticīds veiksmīgi tiek izčurāts. Par to, ka tas bojā hormonālo sistēmu – ne vārda.

Izmēģinājumos ar dzīvniekiem atklājās, ka 15–30% no glifosāta paliek organismā, to uzsūc asinis un audi, inde nonāk embrijā un turpina kaitējošo ietekmi uz mazuli. Labā ziņa – ja pārtraucam ēst glifosāta atliekvielas saturošu ēdienu, tas visumā ātri pamet organismu. Tomēr priecāties pāragri, tieši mazās devas esot viskaitīgākās.

Proti, zinātnieki atklājuši satraucošu kopsakarību: nevis lielas, bet mazas pesticīdu devas bojā cilvēka endokrīno sistēmu, jo veiksmīgi izliekas par hormoniem. Organisms notic, pieņem tās kā dabiskos hormonus, un pētījumi apliecina acīmredzamo – cilvēkiem samazinās IQ jeb intelekta līmenis, pieaug aptaukošanās tempi, turklāt vismaz 5% no visiem autisma gadījumiem izraisījuši endokrīnās sistēmes traucējumi.

Ja pirms brīža pilsētnieki mierīgi uzelpoja, ka viņus šī indēšanas mode neskar, prieki izrādās pāragri. Ikvienā dārzkopības veikalā ērti var nopirkt vismaz piecu veidu herbicīdus, un tie arī esot visvairāk pirktās ķimikālijas. Cilvēki bezbēdīgi apsmidzina celiņus un dobju apmales, šos herbicīdus plaši lieto parkos, bērnudārzos, skolu sporta laukumos, uz dzelzceļa un tramvaju sliežu ceļiem.

Cīņas Eiropas gaiteņos

Tajā pašā laikā Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras Riska novērtēšanas komiteja jaunākajā ziņojumā, kas publicēts marta vidū, norāda, ka glifosāts nav ierindojams to vielu sarakstā, kas izraisa vēzi.

Tomēr jau šovasar Eiropas Komisija daudzās sanāksmēs lems par turpmāko rīcību, un šo lēmumu varētu ietekmēt sabiedrības viedoklis – tikai vajadzēja savākt miljonu parakstu pret glifosāta izmantošanu. Eiropieši saspringa, un nule saņemta ziņa, ka savākts pat 1,3 miljonu paraksts. Tūkstotis nācis arī no Latvijas.
Pirmsjāņu nedēļā  Eiropas Parlaments nobalsoja par dabai svarīgu likumdošanas priekšlikumu – aizliegt ekoloģiskas nozīmes platībās izmantot pesticīdus. Šī cīņa nav vienkārša, lauksaimnieki ir aizmirsuši, ka nezāles varētu ierobežot ravējot un ecējot, un izvēlas vieglāko ceļu – miglošanu.
Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja sagatavoja rezolūciju Eiropas Komisijas pesticīdu lietošanas ierobežojumu priekšlikumu noraidīšanai. Prieks, ka šī miglošanas piekritēju rezolūcija noraidīta, bet stīvēšanās, kas svarīgāks: liela raža un subsīdijas vai cilvēku veselība un dabas nepostīšana, nav galā un tik drīz nebeigsies.

Lielais tracis sacēlies tāpēc, ka Eiropas Komisija nesen ziņoja, ka plāno atjaunot licenci glifosāta izmantošanai Eiropas Savienībā nākamajiem desmit gadiem. Paredzams, ka šis priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Savienības valstu valdību pārstāvjiem 19.–20. jūlijā. Gala balsošana notiks 2017. gada beigās, kad beidzas termiņš glifosāta licences lietošanai Eiropas Savienībā.

Saprāts pret miljardu biznesu

Latvijā glifosāta piekritēju netrūkst ne Zemkopības, ne Finanšu ministrijā, nav brīnums, ka Valsts augu aizsardzības dienesta ierēdņi runā tā, it kā strādātu nevis tautas, bet gan Monsanto interesēs, arī intensīvās lauksaimniecības lobijbiedrības gatavas cīnīties līdz pēdējam, lai tikai varētu turpināt miglošanu. Pret glifosāta lietošanu Latvijā iebilst Bioloģiskās lauksaimniecības un Biškopju biedrība, Ārstu biedrība un Vides konsultatīvā padome.

Glifosātu un pret tiem izturīgo ģenētiski modificēto augu ražošana ir miljardu bizness, pret kuru grūti cīnīties. Tomēr mēs varam nelietot šos herbicīdus savā dārzā, tīrumā, pļavā, varam izvēlēties ekoloģiski sertificētu produkciju.

Pasaulē visos laikos ir bijis gana daudz briesmu, piemēram, svina ūdens caurules senajā Romā, arsēnu saturošas briljantzaļas tapetes britu karalienes Viktorijas laikā, DDT pulveris kaitēkļu apkarošanai 20. gadsimta 50.–60. gados. Piemēru ir milzums, par spīti tam, civilizācija joprojām pastāv un dzīvo aizvien labāk. Galvenais – līdzko uzzinām par kādu plaši lietotu vielu, par kuru ir aizdomas, ka tā varētu būt masu slepkava, visiem spēkiem no tās izvairīties.

Sliktas ziņas alus dzērājiem - glifosāts alū: TOP 5

Pērn Minhenes Vides institūts satrieca vācu alus cienītājus. Zinātnieki nolēma pārbaudīt glifosāta klātbūtni 14 iecienītākajās alus šķirnēs, kas bija tirdzniecībā 2015. gada beigās un pagājušā gada sākumā. Glifosātu atrada visās, vismazāk bija "Augustiner Helles" – 0,46 mikrogrami (μg) uz litru.

"Hasseröder Pils"    29,74    μg/l
"Jevers Pils"    23,04    μ/l
"Warsteiner Pils"    20,73    μg/l
"Radeberger Pilsner"    12,01    μg/l
"Veltins Pilsener"    5,78    μg/l
"Oettinger Pils"    3,86    μg/l
"König Pilsener"    3,35    μg/l

Salīdzinājumam: dzeramajā ūdenī glifostāta nedrīkst būt vairāk par 0,1 μg/l.

Ja zinām, ka alū 92% ir ūdens, bet pārējais apiņi un iesals, varat iedomāties, kāds glifosāta saturs bijis miežos vai kviešos. Optimisti gan mierina – lai iedzertu kaut cik bīstamu pesticīdu daudzumu, vajadzētu pieveikt ap 1000 litru alus dienā. Tomēr ir skaidrs, ka pieļaujamie pesticīdu atliekvielu daudzumi ir krietni par lielu. Ja šajā brīdī priecājas vīna cienītāji, tad velti – vīnogu audzēšanā lieto daudz plaša spektra pesticīdu, un glifosāts nav izņēmums.