No rabarberu sukādēm līdz vēlajām avenēm: Dace Drošprāte un viņas sapnis par augļu dārzu
Gaidas ir Daces Drošprātes dzimtās mājas, kurās saimniekoja mamma. Brīdī, kad mamma vairs nejaudāja tikt galā, aktuāls kļuva jautājums – ko darīt ar mājām. Visas trīs māsas izaudzinātas, katrai sava dzīve un dzīvesvieta, kas gan nāks te saimniekot? Varbūt pārdot? Apsvēra arī tādu iespēju, taču padomāja – braukt senču mājām garām... nebūs laba sajūta. Tā nu Dace uzņēmās dzīvot Gaidās.
Žurnāls "100 Labi Padomi" viesojās Vilces pagasta Gaidās, kad tur dārzā brieda āboli, bumbieri, ķirši, plūmes, cidonijas, upenes, jāņogas, vēlās avenes, bet vasaras puķu dēstus podiņos saimniece Dace Drošprāte jau bija iztirgojusi. Tik plašs un dāsns ražas klāsts gan dod iespēju nopelnīt, gan ļauj neieslīgt rutīnā, kas Dacei ir svarīgi, jo viņai patīk pārmaiņas.
Gaidās aug viņas trīs dēli: Emīls, Mikus un Dagnis. “Mēs ar vīru Jāni abi tādi stūrgalvīgi, kā gan citādi varētu saukt mūsu pirmdzimto, ja ne par Emīlu!”
Turklāt Emīlam vārda svētki ir īstajā latviešu saulgriežu laikā – 21. jūnijā. Arī vidējam dēlam Mikum un pastarītim Dagnim vārdi likti tā, lai būtu spēcīgi un sakristu ar citiem zīmīgiem datumiem. Mikum vārda diena Miķeļdienā, Dagnim – 1. aprīlī, kad ir gan jautrība, gan svētki. Bet uz jautājumu, cik puikām gadu, Dace atsmej, kurš to var atcerēties, un atbildot izlīdzas ar matemātiku: puikas šoruden mācās 4., 5. un 7. klasē.
Pirmais augļu dārzs – kā zaķa skrējienā stādīts
Pēc veterinārmedicīnas studijām Dace strādāja Valsts robežinspekcijā, pēc tam veterinārajā firmā, līdz pievērsās darbam pašas saimniecībā. Sākumā audzēja vasaras puķes podos, taču kļuva arvien grūtāk konkurēt ar Polijas un Lietuvas puķkopju piedāvājumu mūsu tirgū: “Pārpircēji, kas tirgo kaimiņvalstu produkciju, riskē tikai ar vienu kravu, bet es riskēju ar visu savu siltumnīcu. Tāpēc pārorientējos un sāku siltumnīcā audzēt tomātus, tie man, starp citu, ir no izcili labām sēklām, daža laba sēkla maksā pusotru līdz divus eiro gabalā, tiek audzēti arī gurķi un paprika.
Tirgoties jau vairākus gadus sestdienās braucu uz Kalnciema kvartāla tirdziņu un, lai mans piedāvātais produktu klāsts būtu iespējami plašāks, pa druskai gatavoju cidoniju un rabarberu sukādes. Visu izaudzēto produkciju cenšamies tirgot svaigu, bet palikušie augļi un ogas pāriet jaunā dzīvē – sulās.”
Bet augļu koku dārza stāsta sākums bijis vēl deviņdesmito gadu beigās, kad Dace iepazinās ar savu nākamo dzīvesdraugu un nolēma palikt kopā. Kā atklājās, katrs savā sirdī bija lolojis sapni par kārtīgu augļu dārzu. “Tirgū dienas laikā nopelnīju simts latus no vienas pašas bumbieres ražas, un tā taču liela nauda! Nodomāju – tur kaut kam apakšā ir jābūt.
Aizbraucām uz Dobeles Dārzkopības un izmēģinājumu staciju pie pazīstamā agronomijas doktora, augļkopja Māra Blukmaņa. Viņš divas stundas mūs vadāja pa dārzu, rādīdams šādas un tādas šķirnes. Teicām, ka gribam kādus desmit kociņus iestādīt.
Rudenī mums zvana – brauciet pakaļ. Un ko mēs ieraugām? Atliktas pa desmit bumbierēm no vairāk nekā desmit šķirnēm! Ne mums zeme tam sagatavota, nekā! Aicinājām talkā visus radus un kaimiņus, kas tik spēj rakt, un klajā laukā uz ātru roku veidojām savu pirmo augļu dārzu. Tas nekas, ka bumbieres nesanāca taisnā rindā, bet it kā zaķa skrējienā stādītas.
Pirmajos gados tehnikas nebija, ar rokas izkapti pļāvu zāli starp kokiem, bet laputis apkarojām ar rokas miglotāju. Nēsājot uz muguras tvertni ar miglotāju, apsaldēju muguru, jo ūdeni ņēmu no akas, tas auksts, vasara karsta.”
Jaunā zemnieka statuss
Tad Dace uzzināja, ka ir iespējams tikt pie papildu līdzekļiem, kļūstot par jauno zemnieku. “Bija pagrūti startēt, jo vajadzēja uzrādīt jau esošus saimniekošanas rezultātus, kur tikām cauri tāpēc, ka mamma turēja govi. Papildu punktus varēja iegūt, ja projektā paredzēta būvniecība. Tā trekno gadu laikā par dārgu naudu uzcēlām un iekārtojām kārtīgu siltumnīcu – apkurināmu ar krāsni un dubultu plēvi. Tagad, ar veselo saprātu domājot, – ļoti dārgi! Bet ko nu vairs – siltumnīca laba, tomāti ražo. Atpakaļ nav ko skatīties.”
Tā kā jaunajam zemniekam jābūt pašam sev kungam, Dacei un Jānim katram ir sava zemnieku saimniecība. Pirmajos gados vīra saimniecība bija kā donors Daces saimniecībai, jo: “Ko tad tāds jaunais zemnieks var iesākt bez tehnikas? Īpaši jaunam dārzkopim, kam pirmā naudiņa sāk ienākt pēc četriem vai pieciem gadiem.”
Ar savu grozu uz Gaidām
Tagad Gaidās augļu koku stādījumi aizņem 20 hektārus, un, lai vasarā nebūtu tukšā laika, kad puķes jau pārdotas, bet augļu vēl nav, sāka audzēt avenes. Pirmās stādīja vasaras ogas, kas ienākas karstajā laikā; ne pašam patīk tās lasīt, ne arī kādu var iedabūt dārzā strādāt. Tad kādā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvu kaimiņzemes kolēģi teikuši: “Beidziet taču mocīties un stādiet vēlās avenes.” Šobrīd saimniecība tā ieskrējusies, ka ar avenēm apstādīts jau hektārs.
Katru gadu ražas laikā Gaidas aicina braukt un lasīt tomātus, ābolus, bumbierus līdzņemšanai. Sākot no augusta – arī rudens avenes. Pirms iešanas dārzā tikai grozs jānosver un pēc tam, protams, par vākumu jāsamaksā. Var braukt visa ģimene, kolēģi vai radiņi – ēst, lasīt un priecāties, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Iepriekš vēlams sazināties (tālrunis 28663620). Šo ražojošo augļkopības saimniecību tiek aicināti iepazīt arī interesentu un skolēnu grupas.
Bet par saviem dēliem Dace ar smaidu stāsta: “Nākot mājās no skolas, viņi pa taisno ir ieminuši taciņu uz dārzu, kur labākie āboli vēl negatavi un paši zemē nenāk, tāpēc ar dažādiem palīglīdzekļiem tiek nodauzīti no galotnēm, kur vienmēr viss ir labāks. Augļus saliek pilnas somas un kabatas un tikai tad “ar pilnu ekipējumu” beidzot ierodas mājās.”
Sadarbojas, draudzējas un kooperējas
2008. gadā braucienā uz dārzkopības izstādi Itālijā Dace iepazinusies ar dārzkopēm no Talsu puses – šerpām dāmām, ar kurām ļoti labi sapratusies, jo abiem ar vīru patīk cilvēki ar raksturu. “Talsenieces bija izveidojušas savu kooperatīvu VTT Dārzi, un arī mēs izdomājām tajā iestāties. Iekšā tikt taču vienmēr ir grūtāk nekā izstāties ārā... (Smejas.)
2012. gadā jau iesaistījāmies daudz nopietnākā kooperatīvā – ražotāju grupā Augļu nams. Tās projektā tapa lielais angārs – augļu glabātava, kas atrodas Gaidās, bet ir kooperatīva Augļu nams īpašums. Mūsu ražotāju grupa pārstāv pusi Latvijas, no vienpadsmit biedriem divas saimniecības esam no Zemgales, pārējās – no Kurzemes.”
Pirms trim gadiem Gaidas arī startēja vietējās rīcības grupas projektu konkursā. Šādas grupas pirmās vērtē lauksaimnieku izstrādātos projektus, ņemot vērā svarīgāko vietējiem cilvēkiem un apkārtnes attīstībai.
Dace ir arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas novada lauku attīstības konsultante, tomēr, tieši pateicoties Lauku partnerībai, Gaidas radās kā saimniecība, kur ražo cidonijas, upenes, avenes, jāņogas, ķirši, plūmes, āboli, bumbieri, nogatavojas rieksti. Nākotnē, iespējams, šeit nāks klāt arī kādi eksotiskāki augi.
Piemēram, kā Dace pārliecinājās Polijā, Skernevices dārzkopības zinātniskajā institūtā, tur aug arī Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas neparastas dārza kultūras. “Polijā pašlaik aktualitāte ir netradicionālo augu audzēšana, redzējām sausseržu dārzus desmitiem hektāru platībā, plašus aroniju, kazeņu, korinšu, ērkšķogu un vīnogu laukus.”
Kā izveidot ražojošu un pelnošu saimniecību? Padomus sniedz Dace Drošprāte
1. Pārdomā savas personiskās stiprās puses: kāda ir tava izglītība, intereses, kas tev patīk, ko tu gribētu darīt un ko audzēt. Vai tev ir sava zeme, vai tā būs jānomā? Vai ir sava tehnika, un kādā stāvoklī tā ir?
2. Izsver, kur tu ģeogrāfiski atrodies un domā saimniekot. Ņem vērā, ka Latvijā ir dažādi klimatiskie apstākļi. Es savā Zemgales zemītē, Latvijas dienvidos, ievācu ogu ražu par divām nedēļām agrāk nekā citur valstī. Tā ir mana priekšrocība. Citā vietā dzīvojot, būtu jāpārdomā, ko varu piedāvāt, ja raža ienāktos vēlāk.
3. Svarīgi atrast, ar ko vari spēlēties. Esot tuvāk pie Rīgas, tā būs tava priekšrocība. Ja zeme ir pie Madonas, savu produkciju vari pozicionēt, piemēram, sasaistot ar Gaiziņa vārdu... Vidzemniekiem ļoti labi pircēji ir igauņi – to redzu stādu parādēs.
4. Iesācējiem saimniekošanā ļoti noder skološanās Dārzkopības institūta rīkotajos pasākumos. Dobelē un Pūrē vairākas reizes gadā rīko Lauku dienas, jūlijā Pūrē bija zemeņu diena, Dobelē – ogu diena, šo pasākumu laikā labākie speciālisti sniedz informāciju un konsultē, var apskatīt jaunākās šķirnes. Tā ir iespēja tikt ne tikai pie zināšanām, bet arī pie labiem kontaktiem.
