Mežciemā Strazdupīti pārvērš par dubļainu grāvi - pagrabos ceļas ūdens, bet domē aizbildinās

Zaļās partijas Rīgas nodaļas vadītājs Valentīns Jeremejevs to sauc par ekoloģisku katastrofu. "Kas Jauns Avīze" ar viņu tiekas uz takas vietā, kur no Dambjapurva ezera iztek Strazdupīte. Upīte tagad vairāk līdzinās dubļainam grāvim, jo ūdens tajā nav, straumi nobloķējis uzbērums, ko Vides un mājokļu departaments dēvē par hidrotehnisku būvi.

Palikuši dubļi un atkritumi

“Jā, plakāta arī vairs nav, laikam nepatika viņiem,” uz tagad jau tukšu, dubļainu zemes placi rādot, smej Jeremejevs. Tas bija atgādinājums, ka tie ir Rīgas domes ierēdņi, kas šo upi iznīcinājuši.

Dambjapurva ezers un tā apkārtne izskatās atbilstoši nesenajiem vētrainajiem laikapstākļiem – nolauzti zari un lūzuši koki rotā tuvējo apkārtni. Vietā, kur ezers ietek Strazdupītē, radies atkritumu uzbērums, no kura rēgojas koki, stikla un plastmasas pudeles un akmeņi. No pašas upītes nekas pāri palicis nav, tikai dubļi.

Rīgas domē aizbildinās

Rīgas domē paskaidrots, ka aizdambējums ir hidrotehniska būve, kas šeit atradusies visu laiku. Vides un mājokļu departaments aizbildinās, ka lēmums pieņemts, lai novērstu potenciāli piesārņotu ūdeņu uzkrāšanos Dambjapurva ezerā.
“Mēs ļoti labi varam redzēt, kā viņi šo dambi ir būvējuši,” stāsta Jeremejevs, pietupjoties pie pašas kaudzes un ieurbjoties tajā ar pirkstiem. “Tas ir cements. Kas notiks, ja tas nokļūs ezerā? Tā ir ekoloģiska katastrofa!”

Jeremejevs 21. augustā pie ezera ticies ar domes pārstāvi, tikšanās ir nofilmēta un redzama aktīvista Facebook profilā. Video redzams, ka uz jautājumiem domes darbinieks atbild negribīgi, nesniedzot konkrētus pierādījumus. “Mēs prasījām, vai viņiem ir dokumenti, kas vajadzīgi, lai šo dambi veidotu. Viņš saka, ka ir, bet tos nerādīja,” atminas Jeremejevs.

“Es domāju, ka tā ir absolūta ierēdņu stulbība. Mēs palūdzām šo dambi novākt, man teica, ka jāraksta iesniegums. Kādu iesniegumu? Viņi taču šo dambi uzbūvēja,” neizpratni pauž Jeremejevs.

Pagrabos ceļas ūdens

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe atbildes vēstulē norāda: “Informējam, ka 2006. gadā tika realizēts Strazdupītes apvadcaurules izbūves projekts gar Dambjapurva ezeru. Kopš cauruļvada izbūves nebija veikti tā tīrīšanas darbi, atsevišķās vietās bija konstatēta cauruļvada nosēšanās.”

Tā Piņķe skaidro šo darbu veikšanu, norādot, ka cauruļvads nefunkcionēja vajadzīgajos apmēros, tādējādi radot bojājumus speciāli veidotajiem dambjiem un vietējiem iedzīvotājiem.
“Es tikos ar vietējiem iedzīvotājiem, un viņi stāsta, ka, sākot no jūlija, viņu pagrabos strauji sāk pacelties ūdens. Tiem, kam ir, ar sūkņiem to izvada, tie, kam nav sūkņu, bauda šo ūdeni,” sarkastiski smej Valentīns.

Piņķe ir pārliecināta, ka taisnība ir Vides pārvaldei: “Norādām, ja Jūsu iesniegumā minētais apgalvojums, ka aizbērta vienīgā Strazdupītes izteka no Dambjapurva ezera, neatbilst patiesībai. Dambju atjaunošana pie Strazdupītes ietekas un iztekas no Dambjapurva ezera ir apzināti veikti hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbi.”

Rīt aizbērs Daugavu?

Jeremejevs nekautrējas izmantot skarbus vārdus: ”Es to saucu par sūdu dambi, jo tajā ir reāli atkritumi. Mēs no upes vācām visu – pudeles, maisus, kokus, ķieģeļus. Pašvaldība apsolīja, ka visu salasīto izvedīs, tāpēc visu salikām maisos un atstājām šeit. Bet acīmredzot viņi padomāja, ka tas ir labs materiāls dambju būvēšanai.”

“Šis koks ir izņemts no upes,” norādot uz lielu zaru, kas pa pusei rēgojas no dambja, sašutumu neslēpj Valentīns, kurš aprīlī ar vietējiem šeit talkoja. “Ir jāatrod, kas visu šo putru ievārīja, un vienkārši jāatbrīvo no darba.”

Aktīvists arī pauž bažas, kas varētu notikt nākotnē, ja šī problēma netiks atrisināta: “Šodien Strazdupīte, rīt ar atkritumiem aizbērsim Daugavu.”

Neko tādu talcinieki negaidīja

Ejot tālāk gar upi, skats nepaveras labāks, visā tās garumā gultnē palikuši tikai zari un dubļi, ne miņas par ūdeni, kuram tur vajadzēja ieplūst no gar ezeru ieraktās caurules.
“Kad mēs upīti talkā tīrījām, es, velkot ārā kokus un lapas, izņēmu  maziņu karūsiņu. Padomāju, ka beigta, gribēju pārbaudīt, ieliku ūdenī, un viņa uzreiz aizpeldēja. Tur, kur es atradu karūsu, tagad ir sausa zeme,” norādot uz upes dibenu, teic Jeremejevs.

Upes tīrīšanā talkoja desmit cilvēki, un, atkritumus vācot, pavadītas sešas stundas. Tagad izskatās, ka šis darbs bija velts. ”Nevar pat noticēt, ka šeit bija upe,” izbrīnu neslēpj Valentīns.

Ar dabu nejoko

Jeremejevs saprot, ka, rūpējoties par dabu, jāsaprot arī cilvēku vēlmes un vajadzības, pilnīgi katru koku neaizstāvēs, taču, pirms ko mainīt, viss ir kārtīgi jāpārdomā.

“Viņiem pateica aizdambēt, viņi arī aizdambēja. Nedomājot. Bet šajā gadījumā ir jārīkojas gudrāk, jo šis jau ir kaut kāds vandalisms. Ar dabu nejoko, nevar tā vienkārši paņemt un visu šeit transformēt,” pārliecināts ir Valentīns. “Galu galā, cik tad mums upju vispār Rīgā ir? Kas notiks, ja mēs tās visas asfaltēsim?”

Kādreiz Strazdupītē dzīvoja līdakas

Piecdesmit gadus vecais būvnieks Māris Krūzmanis dzīvo netālu no Dambjapurva ezera, un viņa pagrabs applūst regulāri. “Tas ir domes bezsaimnieciskums daudzu gadu garumā,” pārliecināts ir Krūzmanis.

Viņš šajā rajonā ir piedzimis, uzaudzis un atminas, kā upe izskatījusies paša bērnībā: “Kad šo mikrorajonu mans vectēvs būvēja, Strazdupītē bija balta smilts, tajā varēja peldēties, upē dzīvoja līdakas un asari.”

Arī Krūzmanis uzskata, ka dambis būvēts no drazām: “Tas nav nekas, ko varētu saukt par nopietnu konstrukciju. Tur iekšā, manuprāt, sabērti atkritumi. Bet, lai upi aizdambētu, daudz jau nevajag.”

Potenciālas briesmas dzīvībai

Pieredzējušais būvnieks skaidro, ka vienīgais, kas pa Strazdupīti tagad tek kopš aizdambēšanas, ir sadzīves kanalizācijas notekūdeņi. “Tas dambis ir tikai aisberga redzamā daļa. Ja mēs runājam no dabas viedokļa, viena problēma ir, ka upe ir pilnībā nomērdēta. Otra problēma ir privātmāju rajons, kura iedzīvotājiem nav kur novadīt lietus ūdeņus. Šī upīte tam kalpoja, bet tagad viss tek atpakaļ pagrabos,” par dambja ietekmi izsakās Krūzmanis.

Viņš šajā situācijā redz arī potenciālas briesmas apkaimes iedzīvotāju dzīvībām. Proti, pilnīgi iespējams, ka kādam pagrabā joprojām ir saglabājies padomju laika gāzes apkures katls, kuru novietoja tieši uz grīdas. “Ja kādam vēl šie vecie katli ir palikuši, brīdī, kad applūst pagrabs, liesma nodziest, bet gāze pagrabā joprojām var pildīties,” brīdina būvnieks.