Ķīmiskās vielas ir visur. Eksperts stāsta, kā sevi no tām pasargāt

Ķīmiskās vielas ir mūsu dzīves daļa. Cilvēki visbiežāk maldās, domādami, ka ķimikālijas izmanto tikai speciālās laboratorijās vai rūpnīcu ražotnēs. Patiesībā mēs tās lietojam ikdienā un gandrīz visur – gan darbā, gan mājās. 

Daudzi ķīmiskie produkti nav bīstami, ja tos lieto pareizi, taču ar dažiem jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo to sastāvā ir cilvēka veselībai un videi bīstamas vielas, kas īslaicīgi vai ilgstoši var mūs negatīvi ietekmēt.

Vienas ir ķīmiskās vielas, kas ir pamatā sintētiskajiem aromātiem, biezinātājiem, stabilizatoriem, konservantiem utt., šie savienojumi tiek pievienoti gaisa atsvaidzinātājiem, vīraka kociņiem, parafīna svecēm, kosmētikai un parfimērijai. Tie var kairināt elpceļus, izraisīt astmu, kontaktdermatītu vai pat vēzi.

Precīzs sintētisko vielu sastāvs šajās produktu kategorijās tiek glabāts kā komercnoslēpums, tomēr ir zināms, ka daudzos kosmētikas vai parfimērijas produktos ir aromātiskie gaistošie organiskie savienojumi, konservanti, kuri izdala formaldehīdu, parabēni (tas ir, metilparabēns, etilparabēns, propilparabēns, butilparabēns), smagie metāli (tas ir, svina, dzīvsudraba, cinka, titāna oksīds) un vēl daudz citu, vairāk nekā piecdesmit kaitīgu vielu, kas caur ādu un elpošanas sistēmu var iekļūt organismā.

Minētie savienojumi, izņemot smagos metālus, ir sintētiskas vielas, ko visbiežāk gatavo no naftas produktiem. Lietojot tādus toksīnus diendienā, tie organismā pamazām uzkrājas un nodara arvien lielāku kaitējumu. Ilgtermiņā liels to daudzums var novājināt imunitāti, traucēt nervu sistēmas darbību, kā arī izraisīt astmu, alerģiju, onkoloģiskās slimības un hormonu līdzsvara traucējumus. 

Diemžēl, piemēram, parabēni vai ftalāti, īpaši bīstamais dibutilftalāts, bieži tiek minēti arī citu izstrādājumu sastāvdaļu sarakstos, tāpēc no tiem grūti izvairīties. Zinātniski apstiprināts, ka ftalāti negatīvi ietekmē vīriešu reproduktīvo sistēmu, kaitē aknām, traucē vielmaiņu, vājina gan pieaugušo, gan (īpaši!) bērnu imūnsistēmu un var izraisīt astmu. Tāpēc, kamēr likumi nav grozīti, šādus produktus ieteicams lietot ar mēru vai izvēlēties, piemēram, dabīgu kosmētiku, parfimēriju, bet gaisa atsvaidzinātājus, vīraka kociņus, parafīna sveces nomainīt ar dabīgām ēteriskām eļļām.

Nevajadzētu aizmirst, ka indīgās ķimikālijas ir tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļos un veļas pulveros. Visas šīs sadzīves ķīmijas preces var stipri kaitēt veselībai. Virsmaktīvās vielas, hlora savienojumi, fenols, formaldehīds, acetons, amonjaks, aromātiskās vielas un gaisa aromatizētāji – tas ir nepilnīgs kaitīgo vielu saraksts. Šīs vielas ir bioloģiski agresīvas un izraisa dažādas slimības – dermatītu, bronhu astmu, ādas kairinājumu, iekaisumus vai ekzēmas.

Sevišķu uzmanību tām vajadzētu pievērst, izmantojot sadzīves ķīmiju, kas gatavota uz sārmu vai skābju bāzes un ir viena no visindīgākajām, – tā viegli var apdedzināt ādu, acis un iekšējos audus. Kombinējot dažādus tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir hlors un līdzīgas vielas, ar līdzekli, kas gatavots uz sārmu vai skābju bāzes, izdalās hlora un/vai hloramīna tvaiki, kas ir ļoti indīgi un var pat izraisīt nāvi.

Sadzīves ķīmija negatīvi ietekmē arī gremošanu, izraisa nelabumu un grēmas, pastiprina siekalu izdalīšanos, turklāt kuņģa un zarnu darbības traucējumi var radīt arī nervu sistēmas funkcionēšanas pārmaiņas. Dažām vielām var būt akūta iedarbība, tas ir, tās var būt indīgas, izraisīt alerģiju vai kairināt ādu, it sevišķi acu vai deguna gļotādu.

Citu vielu negatīvā ietekme var izpausties pēc ilga laika – tās var izraisīt vai veicināt onkoloģiskās slimības, auglīguma problēmas vai vājināt imūnsistēmu. Diemžēl bieži vien precīzs sadzīves ķīmijas produktu sastāvs tāpat tiek uzskatīts par komercnoslēpumu, tāpēc to uzzināt nav viegli. 

Tādu ķīmisku tīrīšanas līdzekļu, kas būtu pilnīgi nekaitīgi apkārtējai videi, nemēdz būt. Tāpēc šādus līdzekļus vajadzētu lietot taupīgi un precīzi saskaņā ar instrukcijām, piemēram, izmantojot speciālus cimdus, aizsargmaskas. Ieteicams izvēlēties dabīgus, netoksiskus produktus, ko gatavojuši uzņēmumi, kas neslēpj savu izstrādājumu sastāvu, vai gatavot tīrītājus pašiem, piemēram, no citrona, vārāmā sāls vai dzeramās sodas (nātrija hidrokarbonāta).

Visjaunākajos zinātniskajos pētījumos norādīts, ka krāsās, kas gatavotas uz eļļas bāzes, ir aptuveni 300 indīgu ķīmisku vielu un līdz 150 tādu vielu, kas izraisa vēzi. Turklāt šajos produktos ir daudz gaistošo organisko savienojumu, kas ir sevišķi kaitīgi cilvēku veselībai. Tāpēc ieteicams lietot krāsas, kas gatavotas uz ūdens bāzes un kurās kaitīgu savienojumu ir nedaudz.