Kā apkarot iekarotājus: kauja pret latvāņiem un citiem svešajiem Latvijas dabā
Ja pavisam godīgi, vismaz trešdaļa Latvijas augu sugu būtu saucamas par ieceļotājām, bet tikai dažas pie mums sāka justies tik labi, ka nu jāsauc par invazīvajām jeb iekarotājsugām. Bēdīgi slavenākā ir Sosnovska latvānis.
Invazīvas (no latīņu invasus – iebrukt, iekarot) sugas izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva, tā spēj ātri savairoties, sekmīgi izplatīties un izspiež no ierastā biotopa vietējās sugas. Svešie ne tikai apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, bet arī rada ekonomiskus zaudējumus un izmaiņas ainavā.
No hercoga Jēkaba laikiem
Visstraujāk jaunas sugas Latvijā sāka ienākt kopš hercoga Jēkaba laikiem 17. gadsimtā, piemēram, sīkā nātre un zīda magone. Daudzi augi pamanījās savvaļā izsprukt no dārziem – Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, Sosnovska latvānis, daudzgadīgā lupīna, ošlapu kļava, vārpainā korinte – saraksts ir garš. Citas sugas ir nejauši ievazātas un labi iejutušās nezāles, piemēram, sīkziedu un matainā sīkgalvīte, mežos un sētmalēs izplatītā sīkziedu sprigane.
Sosnovska latvāni (Heracleum sosnovskyi) Latvijā sāka kultivēt 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā kā lopbarības augu. Ir versija, ka pašus pirmos latvāņus jau 20. gados savā dārzā iestādīja pirmais latviešu ārstniecības augu pētnieks, profesors Eduards Svirlovskis Zaļenieku novada Ūziņu pagasta Dimzēnos, lai pārbaudītu, vai šo augu var izmantot medicīnā.
Par ārstniecības augu latvānis nekļuva, bet Dimzēnu parkā latvāņi joprojām aug gana lekni, par to pārliecinājos gan es, gan Saplēstās krūzes radošā komanda, kas tur uzņēma seriāla pirmās sērijas.
Latvāņu mānīšana
Cīņa ar latvāņiem šķiet neuzvarama, nelīdz ne glifosāts, ne aršana un ecēšana, ne noganīšana. Tomēr Gulbenes novada Litenes pagasta Sopuļu saimnieks Gunārs Ciglis uzskata, ka ir atradis gana labu metodi, kā tikt galā ar šo sērgu. Pirmais darbs – izprast naidnieka dabu.
“Latvānis ir divgadīgs augs, un, ja to mēģina ierobežot ar regulāru appļaušanu, tas nevis kļūst vājāks, bet pārvēršas par daudzgadīgu un gadiem ataug no jauna, jo tā dabā ir iekārtots, ka katrs augs vēlas ieriest sēklas un turpināties,” skaidro Ciglis.
Viņa pieeja – latvāņus ierobežot, nocērtot, kad tie izdzen ziedkopas. Tad audzelīgais čemurziedis nodomā, ka ir jau noziedējis, un nobeidzas. Nereti gan augs mēģina no apakšējās pazares izdzīt vēl kādu ziedkopu, un arī to vajag nocirst, lai neieriešas neviena sēkla. “Es uzskatu, ka pirmā gada latvāņus nav nekādas jēgas pļaut, jo tie vienmēr ataug nākamajā gadā. Tāpēc jārēķinās – lai latvāņus iznīcinātu ar pļaušanu, tas būs vairāku gadu darbs,” saka zemnieks.
Īstā inde
Diemžēl šajā gadījumā pilnīgi bez ķīmijas iztikt grūti. Zinātnieki palīdzēja izprast latvāņu dabu, bet īsto indi zemnieki atrada paši – izrādās, ka herbicīds Nuance 75 WG (darbīgā viela metiltribenunons, cena 53 eiro par 100 gramu, deva 15 grami uz hektāru) ir visefektīvākais. Lielos laukos agri pavasarī to var lietot mehanizēti, bet, ja jācīnās ar latvāņiem grūti pieejamās vietās, jāvelk mugurā kombinezons un pašam jāliek plecos miglotājs. Protams, jāievēro aizsargjoslu likums, kas liedz 10 metru no ūdenstilpju krastiem lietot herbicīdus.
Gunārs Ciglis turpina: “Mēs ar kaimiņiem jau vairākus gadus ar pļaušanu un miglošanu sekmīgi cīnāmies ar latvāņiem Litenes novadā, bet turpat valsts ceļu grāvmalās un citu īpašnieku mežos tas aug netraucēti, tāpēc jāatzīst, ka šī cīņa ir bezjēdzīga. Ar latvāņiem jācīnās visiem kopā un vienlaikus!”
Vajadzīgs atbalsts
Zemnieks arī atgādina, ka latvāņus padomju laikos lika sēt ar ministra rīkojumu. Vispirms tos iesēja lauksaimniecības izmēģinājumu stacijās, tāpēc latvāņi plaši sazēla, piemēram, Priekuļos un Barkavā. Tad, sapņojot par ātraudzīgu un ražīgu skābbarības augu, tos uzdeva sēt kolhozu tīrumos.
“Jā, tolaik tā bija padomju valsts, bet šo problēmu neradīja kāds vientuļš kolekcionārs vai bezbēdīgs zemnieks,” uzsver Ciglis. “Tāpēc nevar pateikt, ka mēs, neatkarīgā Latvijas Republika, jums atdevām lielinieku atņemtos īpašumus, un tas, ka zeme piesārņota ar latvāņiem, ir saimnieka problēma, un cilvēkiem tagad jātērē krietni liela nauda un jāgandē veselība, cīnoties vieniem pašiem bez nekāda atbalsta. Turklāt, velkot garumā un neko nedarot, mēs latvāņiem katru gadu atdodam desmitiem un simtiem hektāru savas Tēvzemes. Es uzskatu, ka valstij nekavējoties jāizstrādā atbalsta maksājumi saimniekiem, kas cīnās ar latvāņiem, un striktāk jāpiemēro sodi tiem, kas neko nedara lietas labā.”
Viļņā draud naudassods
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā savā teritorijā latvāņus apkaro pašvaldība, bet par privātajiem zemesgabaliem jāgādā pašiem saimniekiem. Šovasar 90 zemes īpašnieki brīdināti, ka par savlaicīgu latvāņu neizpļaušanu var piemērot naudassodu līdz pat 600 eiro.
Rīgā nav lielu problēmu, tomēr pērn pašvaldība pieņēmusi latvāņu izplatības ierobežošanas plānu uz desmit gadiem. Latvāņu pārņemto teritoriju īpašniekiem pagājušās vasaras sākumā nosūtītas vēstules, informējot, ka viņiem jāveic šo augu ierobežošanas pasākumi, un visi privātīpašnieki tos ir paveikuši. Pašvaldības īpašumos latvāņus par 4614 eiro izpļāva SIA Mārtiņš. Latvāņi konstatēti Ķengaragā, Rumbulā, Dārziņos, Ziepniekkalnā, Torņakalnā, Zolitūdē un citviet Rīgā.
