Visā Latvijā skaitīs dabas vērtības
Dabas aizsardzības pārvalde izsūtījusi aptuveni 930 000 vēstuļu zemes un mežu īpašniekiem, informējot, ka viņu teritoriju pārstaigās dabas eksperti, lai lūkotu pēc aizsargājamajām sugām. Šādi atradumi īpašniekam ļaus pieprasīt un saņemt kompensāciju.
Ja jūsu īpašumā atrodas bioloģiski vērtīga pļava, vecs mežs, upes graviņa un tur varētu būt potenciāli vērtīgas sugas, trīs gadu laikā saņemsiet šādu vēstuli. Jūsu īpašumu apmeklēs viens vai vairāki eksperti, kas ir specializējušies pļavu, mežu un virsāju vai saldūdeņu biotopu noteikšanā.
Pirmoreiz vēsturē
Eiropas Savienība šim darbam atvēlējusi vairāk nekā astoņus miljonus eiro, Latvija pielikusi klāt 15% naudas, lai mums būtu iespēja iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām.
Nekad vēl valsts vēsturē nav notikusi tik rūpīga un mērķtiecīga dabas skaitīšana, darbos iesaistīti vairāk nekā 170 ekspertu ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Igaunijas. Pirms pāris gadiem mūsējie devas talkā vērtēt biotopus uz Lietuvu un tur uzkrāja lielu pieredzi, turklāt mazās valstīs ir grūti tik unikālam projektam vienlaikus piesaistīt daudz cilvēku.
Konkursā par biotopu vērtēšanu uzvarēja Latvijas Dabas fonds un starptautiskais vides konsultāciju uzņēmums Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE). Dabas aizsardzības pārvalde ir darbu pasūtītājs un kontrolētājs.
Darbs trim sezonām
Dabas vērtības skaitīs trīs veģetācijas sezonas, pēc tam līdz katra gada beigām datus ievadīs Dabas aizsardzības pārvaldes elektronisko datu sistēmā Ozols (ozols.daba.gov.lv). Saimnieki, reģistrējoties un ievadot sava īpašuma kadastra numurus, neizejot no mājas, varēs izpētīt, kur kas atrasts vai arī – ka nekas nav atrasts.
Ja īpašumā atklāsies vērtīgi biotopi, saimnieks atkal saņems vēstuli ar ieteikumiem, kā turpmāk apsaimniekot pļavu vai mežu un kādas kompensācijas pienākas. Agrāk potenciāli vērtīgo pļavu īpašniekiem, lai pretendētu uz kompensācijām par saudzīgu zālāju apsaimniekošanu, itin bieži nācās pašiem algot ekspertu, bet tagad šis darbs tiks paveikts par Eiropas un Latvijas naudu, tikai atliks uzrakstīt pieteikumu Lauku atbalsta dienestam un gaidīt kontā naudu.
Pēc vienotas metodikas kartētie biotopi palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo dati sistēmā Ozols būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram, geolatvija.lv. Izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, varēs mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību.
Nav tā, ka eksperti kartēs pilnīgi visu Latvijas teritoriju. Tur, kur maz cerību pamanīt ko saudzējamu, piemēram, intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs; apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, piemēram, kāpu zona, kartēšana nenotiks.
Iespējams, nebūs ar ko lepoties
Jau pirms vairākiem gadiem Latvijas Dabas fonda eksperti ziņoja, ka mūsu valstī strauji iet mazumā bioloģiski vērtīgi zālāji un līdz ar tiem daudzas augu un dzīvnieku sugas. Piemēram, šogad reti kurš dzirdējis griezi, ir maz ķīvīšu, un, ja tautas dziesmās dzeltenā cielava ir visbiežāk pieminētais putniņš, tad tagad reti kurš to ir manījis.
Augi izmirst klusējot, un tikai tad, kad mērķtiecīgi brienam pa pļavām, meklējot puķes vainagiem vai tējām, pārliecināmies, ka visbiežāk varam atrast atmatām raksturīgās margrietiņas un magones. Taču diez vai reto augu un putnu trūkumu pamana cilvēki, kam patīk fotografēties rapšu laukā...
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne pieļauj, ka 2020. gada nogalē, kad būs apkopoti rezultāti, mēs diez vai varēsim lepoties, ka ir savākti pārliecinoši piemēri par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē.
Iespējams, atklāsies, ka mums nav daudz ar ko dižoties, jo bioloģiski vērtīgas pļavas tiek uzartas, meži izcirsti aizvien lielākās platībās un, tiecoties pēc īslaicīga ekonomiskā uzrāviena, ir plāni izcirst piekrastes aizsargājamos mežus un mēģinājumi panākt, lai valdība atļauj zāģēt jaunākus kokus.
Mežcirtēji jau uztraucas
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis par šo projektu pauž mežinieku uzskatus: “Dabas skaitīšana nedrīkst būt politiskais instruments meža sociālās un ekonomiskās nozīmes mazināšanai, tās rezultāti jāizmanto sabiedrības izpratnes veidošanai un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas metožu un tehnoloģiju attīstībai.”
Un atklāj kārtis turpinājumā: “Meža īpašniekus un sabiedrību visvairāk uztrauc dabas skaitīšanas rezultātā radītie iespējamie jaunie saimnieciskās darbības un meža teritoriju pieejamības ierobežojumi. Ja šādi ierobežojumi radīsies, tad tiem jābūt zinātniski pamatotiem, izsvērtiem un kompensētiem. Tas savukārt nozīmē pārvērtēt arī līdzšinējo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas praksi.”
Daudzi gaida ekspertus ar prieku
Kaut arī aptaujā 88% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka valstī ir jāapzina dabas vērtības, sociālajos tīklos ik pa brīdim kāds vaicā: “Kā iespējams atteikties no dabas skaitīšanas?”
Atgādināšu, ka mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret zemi, uz kuras dzīvojam, turklāt valstij ir uzdots darīt visu, lai dabas vērtības tiktu saglabātas un pasargātas, tāpēc zemes īpašnieks nevar atteikties no apsekošanas savā īpašumā. To nosaka likumdošana – Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants: “Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.”
Rakstniece Dace Rukšāne, kura tagad dzīvo nomaļā vietā Rozulas pagastā, tviterī neslēpj prieku, ka ar nepacietību gaida dabas ekspertus. Arī Gunta Gabrāne stāsta, ka katru dienu atbild uz telefonzvaniem, jo daudzi grib zināt, tieši kurā dienā gaidīt dabas skaitītājus, lai piesietu suņus, kas varētu neizprast darbu nozīmību pareizi, un cilvēki pat sola ekspertam naktsmājas. Plašāk par dabas skaitīšanu Latvijā var uzzināt tīmekļa vietnē: Skaitamdabu.lv.
