Lietuvas Sabiedriskās drošības dienests sāks apsargāt kritiskās infrastruktūras objektus
Lietuvas Sabiedriskās drošības dienests nākamgad sāks apsargāt elektrības starpsavienojuma ar Poliju "LitPol" infrastruktūru Alītā, Lietuvu un Zviedriju savienojošā elektrības kabeļa "NordBalt" infrastruktūru Klaipēdā, Lietuvas valsts kontrolētā elektrības pārvades sistēmas operatora "Litgrid" datu centru Viļņā un spēkstaciju Elektrēnos.
Valdība trešdien atbalstīja atbilstošus tiesību normu grozījumus. Grozījumi arī ļaus izvietot militāros spēkus, lai aizsargātu pret iespējamiem teroristu uzbrukumiem šo infrastruktūru, valsts kontrolētā uzņēmuma "KN Energies" sašķidrinātās dabasgāzes termināli Klaipēdā un naftas produktu termināļus Klaipēdā un Subačos, kā arī "Orlen Lietuva" naftas pārstrādes rūpnīcu Mažeiķos un tās Būtiņģes naftas termināli.
Enerģētikas ministrijā norādīja, ka grozījumi ierosināti nolūkā stiprināt drošību, gatavojoties Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Rietumeiropu nākamā gada februārī. No 2025. gada janvāra Sabiedriskās drošības dienests sāks apsargāt "Litgrid" datu centru un elektrostaciju Elektrēnos, bet no aprīļa - Alītā "LitPol Link" starpsavienojuma ar Poliju sadales punktu, transformatoru apakšstaciju un konverteru, kā arī "NordBalt" savienojuma ar Zviedriju konvertoru staciju un transformatoru apakšstaciju Klaipēdā.
Līdz šim sinhronizācijai kritiski svarīgos objektus netālu no Alītas apsargāja privāts apsardzes uzņēmums. Pēdējā laikā Baltijas jūrā kritiskās infrastruktūras tuvumā notikuši vairāki incidenti, kas raisījuši bažas par iespējamām sabotāžām, kas var ietekmēt reģionā drošību.
Jau ziņots, ka novembrī tika bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju, paziņoja Somijas kompānija "Cinia". 1173 kilometrus garais kabelis savieno Somijas Santahaminas salu un Rostoku Vācijā. 2016.gadā pabeigtais kabelis ir vienīgais Somijas zemūdens kabelis, kas to tieši savieno ar Centrāleiropu. Tika uzskatīts, ka to izdarīja sabotieri, kā pieņēmums tika arī apsvērts, ka to izdarīja Krievija. Dānijas premjerministre Mete Fredriksena teica, ka saistībā ar saspīlējumu Baltijas jūrā pastāv "hibrīduzbrukumu, kiberuzbrukumu un uzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai risks".
