Daži praktiski ieteikumi, iekārtojot dārzu uz balkona

Lielums

Balkona augu izmēru - augstuma un platuma - izvēle atkarīga no diviem galvenajiem faktoriem - noformējuma ieceres un balkona konstrukciju izturības. Jebkurā balkonā - gan lielā, gan mazā - būtiski ievērot augu un balkona telpas proporcijas, tas ir, lai tie būtu samērīgi (mazā balkonā lieli un kupli augi izskatīsies nomācoši, turpretim lielā balkonā zemi un mazi augi nebūs pamanāmi).

Parasti balkonam izvēlas neliela auguma, bet jau spēcīgus, pieaugušus augus, ar kuriem uzreiz var panākt maksimālu efektu, lai nav jāgaida vairāki gadi, līdz augs sasniegs vajadzīgo apjomu. Ekonomisku apsvērumu dēļ nevajadzētu izvēlēties pilnbriedu sasniegušus īsmūža augus, lai tie jau nākamajā gadā nezaudētu dekorativitāti un nebūtu jāmet ārā.

Uz balkona nav ieteicams novietot augus, kas izaug garāki par diviem metriem, lai koka galotne neatduras augšējā stāva balkonā vai neaizsedz logus. Izņēmums varētu būt augšējā stāva balkons, taču arī tajā nevajadzētu aizrauties ar lielizmēra augiem, tāpēc ka spēcīgi sakuplojuša auga svars var apdraudēt balkona konstrukciju drošību. Ne mazāk būtisks balkona iekārtošanā ir auga vainaga platums, no tā atkarīgs, cik lielu balkona platību augs aizņems.

Forma

Balkonaugu formas ir ļoti daudzveidīgas - horizontālas, lodveida, konusa, stabveida, piramīdas, ar kompaktu vai izvērstu vainagu, skraji vai blīvi, šauri vai plati, krūmveida vai kokveida, uz augšu kāpelējoši vai nokareni. Izmantojot dažādas formas, ari tik nelielā, ierobežotā telpā, kāds ir balkons, iespējams izveidot daudzveidīgu kompozīciju un radīt lielāka mēroga telpas ilūziju. Balkona telpas veidošanai īpaši piemēroti augi ar stabveida formu, kā ari vīteņaugi un nokarenie augi. Ar vīteņaugiem var apaudzēt sienas un margas, mazāki kāpelējoši augi noder uz galda novietojamu kompozīciju veidošanai.

Variējot ar formām, jāskatās, lai tās harmoniski papildinātu cita citu. Tā, piemēram, lielāka auguma kokaugiem apakšējā daļa bieži vien veidojas kaila, bez lapojuma; iestādot klājeniskos augus tā pakājē vai novietojot priekšplānā, šo nepilnību var noslēpt. Var rīkoties arī pēc cita principa - lai augi būtu formās un izmēros līdzīgi, bet krāsu ziņā - atšķirīgi.

Krāsas

Tradicionālos balkonos parasti izmanto spilgtas, ilgi un bagātīgi ziedošas puķes - pelargonijas, petūnijas, begonijas, samtenes un citas. Taču tas nav vienīgais veids, kā padarīt balkonu krāsainu. Dažkārt organiskāk balkona ainavā iekļaujas puķes ar neciliem ziediņiem vai pat neziedoši augi, taču ar izteiksmīgām lapām. Krāsains lapojums ir lielisks fons citiem ziedošiem augiem, bezziedu laikā tas rada spilgtus krāsu laukumus.

Parasti daudzkrāsainas balkona puķes grupē pēc kontrasta principa, pamīšus izmantojot vienas, tad citas krāsas augus. Lai krāsu laukumi neveidotos sadrumstaloti, izvēlas dominējošo krāsu, kas it kā apvieno visus stādījumus. Protams, var veidot kompozīciju pēc principa - jo raibāk, jo labāk, tomēr krāsainībai jābūt harmoniskai. To panāk ar lielākiem viena krāsu toņa laukumiem, kā arī kombinējot dažādas krāsas augus, ievērojot krāsu saderību. Raibumu var mazināt, līdzsvarojot krāsu sadalījumu dažādos augu līmeņos, līdzīgi kā dārzā, vienā dobē stādot dažāda lieluma augus.

Var būt ari citi augu sakārtojuma varianti, piemēram, krāsu pāreja vienas sugas ietvaros, izmantojot šķirnes ar dažādas nokrāsas ziediem - ar šo paņēmienu iegūst mierīgas, tonāli līdzsvarotas kompozīcijas. Var veidot monohromas augu grupas, kurās visā veģetācijas periodā zied tikai vienas krāsas puķes. Ja vēlas balkonu vienā krāsā, daudzveidību var panākt, kombinējot atšķirīga lieluma un formas augus, puķes ar dažāda lieluma un struktūras ziediem. Nav ieteicams izvietot blakus divas vienā laikā un ar vienādas krāsas ziediem ziedošas sugas.

 Kā augus kombinēt pēc formas un lieluma?

•    Augu kompozīciju nevajag pārblīvēt ar formu dažādību. Ieteicams variēt ne vairāk kā ar trīs četru formu augiem vienā kompozīcijā.

•    Par kompozīcijas centrālo augu izvēlas augumā lielāko, mazākie augi kompozīciju tikai papildina.

•    Vienā augu grupā nav ieteicams izmantot viena auguma stāvo un izplesto vainagu vai viena auguma blīvi zarainos un skrajos augus.

•    Lai kompozīcija būtu proporcionālāka, augstākos augus stāda mazākos laukumos, zemākos - lielos.

•    Variējot zemākus un augstākus augus, stādījumi kļūst dinamiskāki un telpiskāki. Par ritma veidotājiem jāizvēlas augu sugas, kas izceļas ar kādu no dekoratīvajām īpašībām.

Augu grupas labi izskatās, ja stāvo vainagu augus liek grupas vidū vai fonā, bet izplestos ar pārkaru zaru vainagiem izvieto grupas ārmalā vai priekšplānā.

Kā augus kombinēt pēc krāsas?

•    Augu kompozīcijās labi sader siltie, piemēram, krēmkrāsas, laškrāsas, spilgti sarkanie, oranžie, dzeltenie, - un vēsie toņi, piemēram, zilie, zilgani baltie, zilgani sārtie, violetie, tumši sarkanie, purpura toņi. Ir arī izņēmumi, piemēram, labi apvienojas vēsie gaišsārti violetie un zilie toņi.

•    Maigā vai zilganā apgaismojumā efektīgi izskatās ziedi bāli rozā, ceriņkrāsā vai zilgani pelēkos toņos, turpretim spilgtā apgaismojumā tie būs kā izbalējuši.

•    Spilgtā apgaismojumā labāk stādīt augus siltos krāsas toņos nekā vēsos.

•    Pārlieku saulainas vietas šķietami vēsākas padara pelēkie, zilganie toņi un baltā krāsa.

•    Ēnainas un vāji apgaismotas vietas atdzīvina laškrāsas, oranžie, sarkanie un dzeltenie toņi.

•    Augus ar dekoratīvu lapojumu parasti stāda kompozīcijas priekšplānā vai kā soliterus, tas ir, atsevišķi, lai tie izceltos un būtu labi apskatāmi.

•    Spilgtas krāsas parasti izmanto, lai piesaistītu uzmanību kādam noteiktam objektam, turpretim maigi zilie un pelēkie toņi objektu šķietami attālina.

Informācija: Ilze Saltā, Dārzs uz balkona, R.: Valters un Rapa, 2005.