Viena Vide Visiem

Piedāvā atbalstu namu siltināšanai: piesakies un maksā par apkuri divreiz mazāk

Jauns.lv

Drīzumā sāksies pasākumi Eiropas Savienības fondu programmā energoefektivitātes celšanai dzīvojamās ēkās. Atbalsta programma būs pieejama no 2016. līdz 2023. gadam, kopējais finansējums ir 166 470 588 eiro.

Tas ļaus siltināt un atjaunot ap 1700 namu. Pareizi veicot siltināšanu, apkures rēķinus iespējams samazināt pat divtik. Nekur Eiropā nav tik dāsns siltināšanas līdzfinansējums, parasti no struktūrfodiem sedz 15–20% izdevumu, bet Latvijai izdevies panākt līdzfinansēšanu līdz 50 procentiem.

Atbalsts atkarīgs no ietaupījuma

“Attīstības finanšu institūcija Altum cītīgi strādā, un ceru, ka no septembra programma beidzot sāks darboties. Cik saprotu, pieteikšanās notiek ļoti aktīvi. Protams, esmu mazliet nelaimīgs, ka, tikai sākoties aukstajai sezonai, atveram programmu, bet ceru, ka tas dos iespēju no nākamā pavasara aktīvi sākt darbus,” intervijā BNS stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ja mājas īpašnieki renovācijai saņēmuši bankas aizdevumu, Altum sniedz neatmaksājamo atbalstu 36–50% apmērā atkarībā no tā, cik lielā mērā samazinājies siltuma patēriņš pēc renovācijas. Jo lielāks ietaupījums, jo lielāks atbalsts.

Ja nav saņemts bankas kredīts, var pretendēt uz Altum aizdevumu ar likmi 2% plus mainīgā EURIBOR likme. Šajā gadījumā ir iespēja saņemt neatmaksājamo atbalstu 25–35% apmērā.

Pārmet Rīgai gribas trūkumu

Pēc Ašeradena teiktā, ļoti aktīvas ir Valmieras, Ventspils, Cēsu un Liepājas, Tukuma un Jūrmalas pašvaldības, kamēr no Rīgas neesot pilnīgi nekādas intereses. Ar Daugavpils mēru ir pārrunāts, kā piesaistīt šai programmai vēl citu finansējumu.

“Neformāli šo jautājumu esmu pārrunājis ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, un viņa vērtējums bija, ka Rīgā ir ļoti grūti panākt vienošanos starp iedzīvotājiem, lai šos procesus izkustinātu. Tas gan, man šķiet, vairāk ir politiskās gribas trūkums atrast risinājumus. Tas nav adekvāti, ka ir tik milzīga programma un tā netiek izmantota, ņemot vērā, ka Rīgā ir lielākā daļa siltināmo ēku. Bez Rīgas mums energoefektivitātes mērķus būs grūti sasniegt,” atzīst ministrs.

Apkures maksa krītas divreiz

Pagaidām galvaspilsētā ir siltinātas vairāk nekā 70 dzīvokļu ēkas – ļoti maz Rīgas mērogiem. Tomēr rīdziniekus varētu uzrunāt veiksmīga pieredze. Piemēram, Bauskas ielā 51 pēc renovācijas apkure izmaksā 49 centus par kvadrātmetru, kamēr tāda paša tipa namā blakus – 1,09 eiro.

Siltinātajās ēkās arī mazāk jāmaksā par karsto ūdeni, Rīgas dome piešķir 90 procentu atlaidi no nekustamā īpašuma nodokļa līdz pat nākamajiem desmit gadiem.

No kredīta nav jābaidās

Pirmais solis ir divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku atbalsts renovācijai. Daudzus baida kredīts, bet šis maksājums ir 15–40 eiro, ko sedz apkures ietaupījums.

“Mūsu mājā ikmēneša kredīta maksājums ir 35 eiro. Apmēram tikpat es ietaupu uz gāzes patēriņa samazināšanās rēķina (mūsu mājā Ļermontova ielā 8 ir gāzes apkure). Mēs gaidām, ka tad, kad tiks pārskaitīta Eiropas nauda, kas mums jau ir piešķirta, summa samazināsies divtik,” portālam riga.lv stāsta mājas vecākais Bruno Falks no renovētā Ļermontova ielas 8. nama Āgenskalnā.

Bolderājā, Finiera ielā 15, par kredītu, kas paņemts uz desmit gadiem, katram dzīvoklim jāmaksā 30 eiro mēnesī. Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Gaļina Volkova izrēķinājusi, ka tik un tā ietaupījums ir 6,4%, jo apkures maksa samazinājusies par 42% – teju par pusi. Turklāt nams ieguvis jaunu, skaistu izskatu, ir izremontētas kāpņu telpas.

Anda Leiškalne, "Kas Jauns Avīze" / Foto: Rojs Maizītis