Absurds: pirms teju 35 gadiem šķirta laulība joprojām ir spēkā
Pēteris laulību šķīra 1982. gadā, bet joprojām viņš skaitās precējies un laulība nu jāšķir par jaunu. Padomju laikā laulības šķiršana Dzimtsarakstu nodaļā netika reģistrēta un arī pats Pēteris vai viņa laulātā nebija parūpējusies par to, lai apliecinātu, ka nu viņi katrs iet savu ceļu.
Gandrīz 35 gadus pēc laulības šķiršanas Kuldīgas tiesā Pēteris dzīvo ar pasi, kurā vīd spiedogs, ka viņš joprojām ir precējies ar Maiju (vārdi mainīti). Kopš 2002. gada pasē vairs neveic ierakstu par laulību, bet Pēteris ir pensionārs un viņš joprojām dzīvo ar pirms vairāk nekā 15 gadiem izsniegtu pasi un tajā melns uz balta rakstīts, ka viņš ir precējies. Viņš interesējas, kā no maldinošā ieraksta var tikt vaļā?
„Biju sarakstījies 1960. gada 8. aprīlī. Esmu šķīries 1982. gadā. Man ir tiesas spriedums, kurā norādīts, ka mēs ar sievu esam šķirti. Bet pasē joprojām zīmogs, ka esmu laulībā. Bijusī sieva jau 36 gadus dzīvo ar citu vīrieti. Biju uz Dzimtsarakstu nodaļu, bet tur lika iet pie advokāta. Advokāts teica, lai prasību sniedzu tiesā, un tā paies divi mēneši. Man ir 80 gadi un nezinu, vai pēc šiem diviem mēnešiem joprojām būšu šai saule! Bijusī sieva uz tiesu paredzu, ka neieradīsies. Ko man tagad darīt? Vai varu laulību šķirt pie notāra” Pēteris jautā žurnālam „Likums un Taisnība”.
1982. gadā šķirtā laulība joprojām spēkā
Situācija ir ne tikai kurioza, bet arī absurda. Tā kā Pēteris ir Kuldīgas novada iedzīvotājs, „Likums un Taisnība” izveidojušos situāciju lūdza izskaidrot Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Ilonai Ķesterei. Viņa Pētera situāciju labi pārzina, bet neko lietas labā nevar darīt – laulības šķiršana, par kuras reģistrācijas oficiālu anulēšanu 15 gadu laikā nebija neviens parūpējies, nu ir par jaunu jāšķir. Ja pagājušajā gadsimtā to varēja izdarīt bez lieliem izdevumiem un kreņķiem, tad tagad tas prasīs gan nervus, gan liekus izdevumus. Ķestere žurnālam „Likums un Taisnība” pastāstīja:
„Jā, Pētera laulība tiesā tika šķirta 1982. gadā. Pēc tā laika likumiem tiesas spriedums bija jāreģistrē Dzimtsarakstu nodaļā, bet tas kaut kādu iemeslu nebija izdarīts. Pēc valsts neatkarības atgūšanas kādam no laulātajiem līdz 1996. gadam vajadzēja uzrakstīt iesniegumu, lai šo spiedogu par laulību pasē anulē, bet neviens to neizdarīja. Vismaz vienam no laulātajiem vajadzēja atnākt un pateikt, lai oficiāli anulē šo laulību... Tas nav izdarīts un formāli laulība joprojām skaitās spēkā. Šāds gadījums manā praksē ir pirmo reizi. Līdz šim ir bijušas situācijas, bet reti, kad kāds lūdz anulēt senāk tiesas šķirto laulību, bet tad jau iepriekš kāds no laulātājiem bija laulības šķiršanu reģistrējis un šāda problēma, kā Pēterim, neradās”.
Tagad padomju laikā ielaisto nolaidības kļūdu labot vairs neviens nevar, visi termiņi ir nokavēti un nu šī laulība ir jāšķir no jauna. To var izdarīt gan pie notāra, gan tiesā, bet tas maksās naudu un pensionāram Pēterim izdevumus neviens negrasās kompensēt. Pie notāra laulības šķiršana izmaksās 71,14 eiro, taču to Pēteris visdrīzāk izdarīt nevarēs, jo pie notāra ir jāierodas abiem laulātajiem, bet viņam joprojām oficiāli pielaulātā sieviete ne pie notāra, ne uz tiesu neieradīsies. Savukārt tiesa laulību var šķirt arī bez otra laulātā klātbūtnes, bet tad valsts nodeva ir divas reizes lielāka - 142,29 eiro.
Pasē datus par laulību vairs neieraksta
Tagad tādām nebūšanām, kādas radušās Pēterim, vairs nevajadzētu rasties, jo datu sistēmas esot sakārtotas un arī formalitātes ir citādākas. Bet kāpēc Pētera pasē joprojām ir spiedogs par laulību, jo tagad pasē vairs netiek veikti ieraksti par laulību noslēgšanu?
Līdz 2002. gadam šāda kārtība pastāvēja, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule: „Līdz 2002. gada 1. jūlijam pasē dzimtsarakstu nodaļas un pagastu valdes izdarīja atzīmes par laulības reģistrāciju un laulības šķiršanu, kā arī par noslēgto laulību līgumu un izvairīšanos maksāt alimentus”. Toreiz spēkā bija arī padomju laika mantojums, ka pasē izdarīja ierakstus par pilsoņa dzīvesvietu. Savukārt datus par cilvēka tautību un bērniem tagad pasē fiksē tikai tad, ja cilvēks pats to vēlas.
Tā kā Pēterim pase tika izsniegta vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā kā pensionāram praktiski uz visu atlikušo mūžu un viņam nav vajadzīgi jauni dokumenti ceļošanai uz ārzemēm, tad Pēterim šodien pilnīgi pietiek ar „vecā parauga” pasi.
