Bekhems paliek bez elpas, 11 gadus vecais dēls viņu pārspēj rīta krosā

Profesionālā futbolista gaitas Deivids Bekhems beidza šā gada maijā. Sportists ar lepnumu atzinis, ka viņa otrais dēls Romeo sportā izrāda tikpat lielu degsmi kā viņš pats savulaik. Trīs dēlu un meitas tētis stāsta, kā noteicis, lai Romeo nākamajā rītā būtu augšā pulksten sešos un abi varētu doties skriet rīta krosu. Deivids nebija pārliecināts, ka dēls patiešām spēs piecelties tik agrā rīta stundā, tāpēc palūdzis sievai Viktorijai, lai modinātājpulksteņa zvanu noregulē pusstundu vēlāk – pulksten 6:30.

Taču Deivida raizes bija nevietā. „Precīzi pulksten 6:00, es sajutu kādu paraujam mani aiz rokas un dzirdēju sakām: ‘Tēti, ir laiks celties,” atceras Bekhems. „Romeo ir viens no tiem kaitinošajiem skrējējiem, kurš vienmēr vēlas būt tev vienu soli priekšā. Mēs skrējām trīsarpus jūdzes (5,6 km) lielu distanci. Un trešā jūdze bija ātrākā no visām. Es biju aizelsies.”

„Viņš visu ceļu bija soli man priekšā. Dēls ir pārmantojis manu dzinuli. Es ar viņu ļoti lepojos,” teic Bekhems.

Deivids atzinis, ka vēlas audzināt savus bērnus Bruklinu (14), Romeo (11), Krūzu (8) un Hārperi (2), tāpat kā bērnībā viņu audzināja paša vecāki – Sandra un Deivids. „Man paveicās. Tētis piespieda man daudz ko darīt, taču viņš arī sniedza neizmērojamu atbalstu. Daži bērni labi nepanes šādu spiedienu, bet es biju viens no tiem, kam tas neskādē. Tēvs apskāva mani, kad tas bija nepieciešams.”

„Man patīk uzvarēt, pat, ja es tikai rotaļājos dārzā ar saviem bērniem. Līdz zināmai robežai es visu ņemu viegli, bet arī viņiem ir jāiemācās uzvarēt. Patiesībā viņi uzvar vairumā gadījumu, it īpaši, ja visi trīs sacenšas pret mani. Maniem vecākiem piemita izcila darba ētika. Visa pamatā ir ziedošanās un aizrautība.”

Deivids arī atzinis, ka cer, ka viņa vecākais dēls – Bruklins – sekos tēva pēdās un arī veidos profesionāla futbolista karjeru. Ja šis sapnis piepildīsies, Deivids vienmēr būs līdzās, lai sniegtu dēlam padomu, atbalstītu un palīdzētu tikt galā ar spiedienu, bez kā sportistiem neiztikt.

Runājot par grūtībām un spiedienu, Bekhems saka tā: „Spiedienu izjūt ļaudis, kam jādodas uz Afganistānu un jācīnās. Spēlēt futbolu ir prieks, tieši tik vienkārši tas ir.”