Ārgalis: "Krājbankas" krahā vainīgos drīzāk redzēsim "Jaunajā vilnī", nevis cietumā

"Bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, lai prokuratūra nāktu klajā ar paziņojumu, ka "Latvijas Krājbankas" krimināllietā pie atbildības tā nolēmusi saukt divas personas, neatklājot gan, kas tie ir par cilvēkiem. Administratora saistība ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un citas nianses liek šaubīties, ka "lielās zivis" patiešām sēdēs uz apsūdzēto soliņa. Ar terminu "lielās zivis" es domāju, piemēram, bijušo "Latvijas Krājbankas" īpašnieku Vladimiru Antonovu, jo tikai viņam un vēl dažiem cilvēkiem ir zināms, kāpēc šīs kredītiestādes lietā viss ir gājis tik raiti jau no sākta gala," apgalvo Ārgalis.

Bijušais politiķis norāda, ka, pirmkārt, bankas uzraugošās institūcijas nereaģēja nedz tajā brīdī, kad Antonovam piederošā Lietuvas "Snoras" banka iegādājās mūsu valsts vecāko banku, nedz tad, kad tās īpašniecei kaimiņvalstī radās problēmas. Savukārt atbildīgo institūciju un bankas pārstāvji vēl īsi pirms "Latvijas krājbankas" kraha mierināja noguldītājus, ka viss būs labi.

"Es, tāpat kā maestro Raimonds Pauls, tam noticēju. Jau tad, kad Lietuvas valdība bija pārņēmusi "Snoras", bet Latvija ļāvusi "Latvijas Krājbankai" bankrotēt, sapratu, ka savu naudu vairs neatgūšu, lai gan tad atkal publiskajā telpā bija dzirdams, ka noguldītājiem naudu atdos. Iespējams, tas tā arī notiktu, ja darbotos godprātīgs maksātnespējas administrators. Taču par SIA "KPMG Baltics" man ir ļoti lielas šaubas. Ne velti jau 2012.gada sākumā vērsos Rīgas Apgabaltiesā, pieprasot administratora atcelšanu. Iemesls šādam lēmumam ir kā uz delnas - šis pats uzņēmums "Latvijas krājbankas" īpašnieku Antonovu konsultēja jau no 2006.gada. Palīdzēja iegādāties vairākas bankas Krievijā, un pieņemu, ka ar "KPMG" svētību notikusi arī "Latvijas krājbankas" pirkšana," skaidro Ārgalis.

Rīgas eksmērs norāda, ka viņa argumentus toreiz tiesa neņēma vērā, lai gan Kredītiestāžu likums nosaka, ka par maksātnespējas administratoru nevar iecelt personu, kas uzskatāma par ieinteresētu attiecībā uz administrējamo iestādi vai ir ar to saistīta. Rīgas apgabaltiesa 2012.gadā paziņoja lēmumu, ka administratoru atcelt nav pamata, lai gan ikviens, kuram nav slinkums, varot pameklēt internetā atslēgvārdus "KPMG" un Antonovs un atradīšot dokumentus, kuros saistība ir redzama pat ar neapbruņotu aci. Turklāt "KPMG" esot saikne ne tikai ar krievu izcelsmes biznesmeni, bet arī ar viņam piederošajiem uzņēmumiem "SAAB" un nu jau Lietuvas valdības pārņemto "Snoras" banku.

"Tieši bankas līdzīpašnieka Antonova privātajos projektos, tostarp auto koncerna "SAAB" iegādē, pazuda no "Latvijas Krājbankas" pārskaitītie 100 miljoni latu, kuru iztrūkuma dēļ tika apturēta bankas darbība," uzsver Ārgalis.

"Fakti, ko pieminu, it kā jau sen ir zināmi, bet, kā rādās, tie nekādi nav ietekmējuši administratora izvēli un citus būtiskus lēmumus, kas ir pieņemti par nu jau bankrotējušo "Latvijas Krājbanku". Tādēļ man kā cilvēkam, kurš arī šajā bankā zaudējis naudu, ir maz ticams, ka atgūšu vairāk nekā valstī noteiktos 100 000 eiro. Esmu pārliecināts, ka ir pamats bažām, cik objektīva ir bijusi izmeklēšana un, vai patiešām uz apsūdzēto sola sēdēs visi cilvēki, kuri ir sekmējuši vai tiešā veidā izraisījuši ne tikai to, ka "Latvijas Krājbanka" nonāk Vladimira Antonova kontrolē, bet arī pēcāk ignorējuši bankā esošās problēmas un visbeidzot iecēluši tādu maksātnespējas administratoru, kas, iespējams, atrodas interešu konfliktā," norāda Āgalis. Viņš uzsver, ka "KPMG Baltics" izplatītais paziņojums, ka uzņēmums esot veicis starptautisko interešu konflikta novēršanas procedūru, pirms sācies darbs pie "Latvijas Krājbankas" bankrota, viņu nav pārliecinājis.

"Tāpēc es ar interesi gaidu nākamos paziņojumus no prokuratūras par to, kuri tad īsti būs tie cilvēki, kurus varētu vainot "Latvijas Krājbankas" bankrotā, un vai viņi izcietīs arī reālu cietumsodu. Manas paaudzes cilvēkiem vēl spilgtā atmiņā ir "Bankas Baltija" bankrots un tā iznākums - daudzi pazaudēja iekrājumus, reāli vainīgo nav, un bijušais kredītiestādes vadītājs jau vairākus gadus ir redzams izklaidējamies "Jaunajā vilnī", nevis cietumā. Tad kāpēc lai "Krājbankas" gadījumā kaut kas būtu citādāk? Pagaidām nekas par to neliecina," norāda Ārgalis.

Jau ziņots, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra tā dēvētajā "Latvijas Krājbankas" krimināllietā pieņēmusi lēmumu par divu personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA pavēstīja, ka vienai personai apsūdzība celta pēc Krimināllikuma pantiem par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Savukārt otrai personai apsūdzība celta par piesavināšanās organizēšanu.

Apsūdzēto vārdus prokuratūra neatklāj. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka pie kriminālatbildības tika lūgts saukt bijušo bankas prezidentu Ivaru Priedīti, līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, kā arī citus bijušos kredītiestādes valdes locekļus.

Antonova advokāts Vents Vidžus aģentūrai LETA zināja teikt, ka lieta ir nosūtīta uz prokuratūru, taču viņa rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ka klientam būtu celta apsūdzība. Arī Priedīša advokāts Jānis Davidovičs aģentūrai LETA norādīja, ka nekādu informāciju no prokuratūras viņš nav saņēmis, līdz ar to nevarēja komentēt, vai apsūdzība celta viņa klientam.

Šēnberga informēja, ka drīzumā abas personas tiks izsauktas uz prokuratūru apsūdzības uzrādīšanai, līdz ar to viņas patlaban oficiāli nav informētas par saukšanu pie kriminālatbildības.

Lai sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalījis un procesu daļā pret pārējām lietā iesaistītajām personām nosūtījis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tālākai izmeklēšanas veikšanai.

Turklāt kriminālprocesā bija izdalīts atsevišķā lietvedībā materiāls par noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu. Pērn oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras pieteikumu par AS "Latvijas Krājbanka" noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu 15 025 222 eiro apmērā.

Tiesa par noziedzīgi iegūtu mantu atzina "Latvijas Krājbankas" naudas līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā savukārt daļā par 25 222 eiro procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza.

Likumsargi uzskatīja, ka tiesas pieņemtais lēmums nav likumīgs, tāpēc Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas apelācijas sūdzības.

Rīgas apgabaltiesa šogad 7.janvārī sūdzību apmierināja, līdz ar to par noziedzīgi iegūtu mantu tika atzīti un atgūti "Latvijas Krājbankas" naudas līdzekļi 15 025 222 eiro apmērā.

Šis Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka "Krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tika turēti aizdomās Priedītis, Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija bija arestējusi minēto personu mantu. Saistībā ar šo lietu tika uzlikts arests Priedītim piederošam nekustamajam īpašumam, automašīnai, kapitāla daļām kādā uzņēmumā, kā arī vairākiem kontiem dažādās bankās, tostarp ārvalstīs.

Pelcbergam tika apķīlāts transportlīdzeklis un nekustamais īpašums, bet Zalānam - nekustamais īpašums, kapitāla daļas kādā uzņēmumā, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

Pērn februārī policija atklāja, ka lietā vēl kādai personai piemērots aizdomās turētā statuss, taču izmeklēšanas interesēs netika atklāts tās vārds un nodarbošanās. Tāpat netika atklāts, par kādiem tieši noziegumiem persona tiek turēta aizdomās.

Žurnāls "Ir" 2013.gada janvārī, atsaucoties uz ENAP priekšnieka Gata Gudermaņa teikto, rakstīja, ka izmeklēšanas gaitā ievērojami audzis noziedzīgo epizožu skaits, kuras, lai pievienotu lietai, ir jānostiprina ar ārvalstīs atrodamiem pierādījumiem.

Kā ziņots, 2011.gada nogalē "Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Policija par notikušo sāka kriminālprocesu.