Paralizēts insulta upuris dzird ārstus runājam par orgānu izņemšanu, bet nespēj izteikties
43 gadus vecs vīrietis vērsies tiesā pret slimnīcu un mediķiem pēc tam, kad viņam nācās pārdzīvot šaušalīgas emocijas: viņš pēc insulta gulēja gultā paralizēts un nespēdams runāt, taču dzirde nebija traucēta, un viņam nācās noklausīties ārstu sarunu – ilgi vairs nedzīvos un jādomā, kam pārstādīt viņa orgānus.
Džimijs Fritzs no Gēteborgas, Zviedrijā, paralizēts gulēja gultā. Sahlgrenskas slimnīcas palātā bija vai visa viņa ģimene, un Fritzs dzirdēja, kā mediķi tuviniekiem sacīja: „Diemžēl smadzeņu skenēšana apliecina, ka viņam nav cerību izdzīvot”. Radinieki tika sagatavoti ardievu teikšanai 43 gadus vecajam Džimijam, un viņš, nekustīgi guļot, to visu dzirdēja.
Vīrietis dzirdēja arī to, ka ārsti lūdza atļauju viņa veselos orgānus tūdaļ pēc nāves ziedot citiem cilvēkiem. Mediķi gan nepainteresējās, vai šo sarunu nedzird arī pats pacients. Viņš dzirdēja, taču nespēja parunāt un iebilst. Tā kā slimnieks visu saprata, tas bija skaidrs signāls, ka insults viņa smadzenes nav traumējis neatgriezeniski, pretēji ārstu uzskatam, kuri sacīja, ka asiņošana smadzenēs Džimiju faktiski jau padarījusi par mirušu.
Iekšēji „vārīdamies” no dusmām par savu bezspēcību, Džimija seja kļuva stipri sarkana, un šo pārmaiņu pamanīja vīrieša draudzene, kura pati pēc profesijas ir medmāsa. Tieši viņas gudrā rīcība izglāba Fritzu no aiziešanas bojā, jo sieviete rosināja piesaistīt citus ārstus un ekspertus. Pēc divām stundām pacients tika nogādāts citā slimnīcā, un trīs dienas vēlāk, pēc vairākām ekspertīzēm, ārsts izteicās, ka „gadījums nebūt nav bezcerīgs” un Džimijs varētu atveseļoties. Tika konstatēts, ka ne dzirde, ne redze nav traucēta, bet smadzeņu tūska pēc insulta var tikt mazināta ar zālēm.
Džimija atveseļošana pēc insulta ilga 3 nedēļas, un, atguvis runas spējas, viņš beidzot varēja skaļi paust savu sašutumu par pārdzīvoto. Tikai tagad, divus gadus pēc notikušā, Džimijs Fritzs jūtas gana vesels un jau iesūdzējis tiesā ārstus slimnīcā Gēteborgā, kā arī vērsies Zviedrijas veselības ministrijā. Galu galā, ja draudzene nebūtu viņu aizvedusi uz citu slimnīcu, Sahlgrenskā Džimijam būtu ļauts nomirt. Slimnīcas amatpersonas paudušas, ka Fritza sūdzību izskatīšot ļoti nopietni.
