4. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1987. gadā Germans Gruznovs - džudists.

1983. gadā Guntars Deičmanis - peldētājs.

1979. gadā Ivo Lakučs - riteņbraucējs, treneris.

1968. gadā Ivo Fomins - mūziķis.

1968. gadā Rauls Kviesītis - Valsts policijas koledžas direktors.

1957. gadā Aivars Borovkovs – jurists..

1954. gadā Māris Ārgalis - tēlnieks, grafiķis.

1947. gadā Pēteris Plakidis - komponists un pianists.

1938. gadā Gaļina Alijeva - apdrošināšanas aģentūras "LatGarants" valdes priekšsēdētāja.

JUBILĀRI PASAULĒ

1982. gadā Lendons Donovans - amerikāņu futbolists.

1975. gadā Patriks Femerlings - vācu basketbolists.

1974. gadā Karols Kučera - slovāku tenisists.

1974. gadā Ariels Ortega - argentīniešu futbolists.

1972. gadā Elisone Vīlere - britu dziedātāja (''The Beautiful South'').

1972. gadā Joss Verstapens - holandiešu F-1 pilots.

1971. gadā Fergals Lolers - īru bundzinieks (''The Cranberries'').

1969. gadā Stina Nordenstama - zviedru mūziķe.

1969. gadā Pjerluidži Kaziragi - itāļu futbolists un treneris.

1968. gadā Petsija Kensita - britu aktrise.

1967. gadā Ēvens Dendo - amerikāņu mūziķis ("Lemonheads").

1965. gadā Maksimiljans Lencs jeb ''WestBam'' - vācu tehno dīdžejs.

1965. gadā Pols Andersons - britu kinorežisors.

1963. gadā Džeisons Ņūsteds - amerikāņu basģitārists ("Flotsam And Jetsam", "Metallica").

1952. gadā Skots Hikss - austrāliešu kinorežisors.

1951. gadā Kriss Rī - britu dziedātājs.

1948. gadā Kriss Skvairs - angļu basģitārists ("Yes").

1947. gadā Jans Garbareks - norvēģu mūziķis.

1937. gadā Jurijs Senkēvičs - krievu kosmonauts, dēkainis un televīzijas zvaigzne (miris 2003.gadā).

1936. gadā Džims Klārks - skotu autosportists, divkārtējs F-1 čempions (miris 1968.gadā).

1916. gadā Viljams Alands - amerikāņu aktieris, producents, scenārists un režisors (miris 1997.gadā).

1913. gadā Džons Garfīlds - amerikāņu aktieris (miris 1952.gadā).

1878. gadā Pjotrs Uspenskis - krievu filozofs (miris 1947.gadā).

1877. gadā Garets Morgans - amerikāņu izgudrotājs (miris 1963.gadā).

1678. gadā Antonio Vivaldi - itāļu komponists (miris 1741.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2006. gadā partijas "Latgales sirds" kongresā par tās jauno priekšsēdētāju tiek ievēlēts partijas valdes loceklis Ēriks Zlatkus.

2003. gadā Rīgas Centra rajona tiesa apmierina bijušā Jelgavas rajona Cenu pagasta padomes priekšsēdētāja Imanta Stepēna prasību par atjaunošanu darbā. Viņš no amata tika atlaists 2002.gada nogalē ar īpašu uzdevumu ministra pašvaldību un valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa rīkojumu vairākkārtēju likumpārkāpumu dēļ. Stepēns ir pirmais pašvaldības vadītājs, kurš šādā veidā atstādināts no amata.

2002. gadā Saeimas prezidijs pieņem lēmumu par Jaunās frakcijas darbības izbeigšanu. Saeimas Jaunā frakcija beidz pastāvēt līdz ar Imanta Stirāna uzņemšanu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijā. Turpmāk četri Jaunās frakcijas deputāti veido deputātu grupu, jo, lai veidotu frakciju saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, tajā jābūt vismaz pieciem deputātiem.

2002. gadā koalīcijas partiju un opozīcijā esošās Saeimas Sociāldemokrātu savienības frakcijas pārstāvji paraksta sagatavotos Satversmes grozījumus, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Pamatlikuma izmaiņu projektu paraksta Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats, Jaunās kristīgās partijas deputātu grupas vadītāja Jevgeņija Stalidzāne un Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

1999. gadā Ķīnas Tautas Republikas valdības delegācijas vizītē Latvijā tiek parakstīti starpvalstu līgumi par civilo gaisa satiksmi, par sadarbību atbilstības novērtēšanā importa un eksporta precēm, kā arī noslēgts Latvijas un Ķīnas līgums par Ķīnas Tautas Republikas valdības dāvinājumu.

1999. gadā Latvijas biatlonists Oļegs Maļuhins izcīna savu pirmo uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmā, sasniedzot labāko rezultātu desmit kilometru distancē Kanādas pilsētā Valkartjē.

1999. gadā Saeima par Zemessardzes komandieri apstiprina Zemessardzes pulkvežleitnantu Jāni Kononovu.

1998. gadā Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izplata paziņojumu, kurā pausts viedoklis, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūciju izpilde ir obligāta visām organizācijas dalībvalstīm un Latvija iestājas par mierīgu konflikta atrisinājumu Persijas līča rajonā. ĀM atkārtoti apliecina atbalstu ANO un starptautiskajai koalīcijai, kā arī gatavību piedalīties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.

1998. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs darba vizītē Slovēnijā paraksta Latvijas un Slovēnijas līgumu par vīzu režīma atcelšanu un vienošanos, lai uzņemtu atpakaļ tādas personas, kas iebraukušas vai uzturas valstī nelegāli, kā arī starpvaldību līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā.

1997. gadā Ministru kabinets pieņem rīkojumu "Par VAS "VEF" reorganizāciju". Tas paredz, ka VAS "VEF" tiks reorganizēta, atdalot no tās uzņēmumu "VEF Kultūras un tehnikas pils", kas tiek nodots Rīgas domes īpašumā.

1919. gadā nodibina nacionālo ziņu aģentūru LETA. Pirmajā Latvijas valdības protokolētajā sēdē tiek dibināts Latvijas Preses birojs "Latopress", kas 1920.gada 5.maijā tiek pārdēvēts par Latvijas Telegrāfa aģentūra jeb saīsināti LETA.

NOTIKUMI PASAULĒ

2012. gadā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvar līdzšinējais premjers un jau divreiz augstajā amatā pabijušais Vladimirs Putins.

2007. gadā Igaunijas parlamenta vēlēšanās apmēram 30 000 cilvēku izmanto elektroniskās balsošanas iespēju. Līdz ar to šīs ir pasaulē pirmās nacionāla mēroga vēlēšanas, kurās tiek pielietota elektroniska balsošana, izmantojot internetu.

2005. gadā ASV karavīri Bagdādē atklāj uguni uz Itālijas specdienestu automašīnu, kurā atradās itāļu aģenti un tikko no kaujinieku gūsta atbrīvotā itāliešu žurnāliste Džuliāna Sgrena. Apšaudē tika nogalināts Itālijas slepenā dienesta aģents Nikola Kalipari, kas ar savu ķermeni pasargāja no lodēm Sgrenu.

2004. gadā Horsts Kēlers atkāpjas no Starptautiskā valūtas fonda vadītāja amata, lai kandidētu uz Vācijas prezidenta amatu.

2002. gadā Ibrahims Rugova tiek ievēlēts par Kosovas prezidentu, provincei sperot lielu soli pilntiesīgas pašpārvaldes iedibināšanā.

2001. gadā Šveices iedzīvotāji pārliecinoši noraida ierosinājumu uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

1999. gadā ASV tiesa attaisno pārgalvīgā lidošanā apsūdzēto ASV karavīru, kurš 1998.gadā, zemu lidojot, pārrāva gaisa vagoniņa kabeļus Itālijas slēpošanas kūrortpilsētā Kavalesē, kā rezultātā bojā gāja 20 cilvēki.

1994. gadā četri musulmaņu fundamentālisti tiek notiesāti par Pasaules Tirdzniecības centra (WTC) spridzināšanu, kurā bojā gāja seši cilvēki un vairāk nekā 1000 tika ievainoti.

1980. gadā Zimbabves prezidenta vēlēšanās uzvar nacionālistu līderis Roberts Mugabe, kurš kļūst par valsts pirmo melnādaino prezidentu.

1977. gadā zemestrīcē Rumānijā iet bojā vairāk nekā 1500 cilvēki un vēl 35 000 ģimenes paliek bez pajumtes.

1975. gadā Čārlijs Čaplins iegūst Britu impērijas ordeņa bruņinieka titulu.

1970. gadā pie Tulonas krastiem nogrimst Francijas zemūdene "Eurydice", kā rezultātā iet bojā visi 57 jūrnieki.

1966. gadā Džons Lenons intervijā laikrakstam "London Evening Standard" izsakās, ka "The Beatles" ir "daudz populārāki par Jēzu". Piecus mēnešus vēlāk šo citātu pārpublicē amerikāņu pusaudžu žurnāls "Datebook", kas izraisa pamatīgu skandālu ASV.

1960. gadā Havanā uzsprāgstot Francijas kravas kuģim "La Coubre" iet bojā simts cilvēki. Kubas līderis Fidels Kastro notikušajā vaino ASV.

1954. gadā Pītera Benta Bringema slimnīca Bostonā, ASV Masačūsetsas štatā paziņo par pirmo veiksmīgo nieru transplantācijas operāciju.

1952. gadā Ernests Hemingvejs pabeidz rakstīt stāstu "Sirmgalvis un jūra".

1950. gadā ASV pirmizrādi piedzīvo "Walt Disney" multfilma "Pelnrušķīte".

1946. gadā "Columbia Records" izdod Frenka Sinatras pirmo albumu "The Voice Of Frank Sinatra".

1930. gadā plūdos Langedokā un tās apkārtnē Francijas dienvidrietumos iet bojā vairāk nekā 700 cilvēku.

1917. gadā tiek paziņots par Krievijas lielhercoga Mihaila II iepriekšējā dienā parakstīto atteikšanos no troņa un arī Krievijas cars Nikolajs II publiski paziņo par 1.martā parakstīto atkāpšanās no troņa par labu savam brālim Mihailam II. Līdz ar to beidzas Februāra revolūcija.

1913. gadā Vudro Vilsons kļūst par 28.ASV prezidentu un tikai otro demokrātu, kas ieņem šo amatu kopš ASV pilsoņu kara.

1894. gadā Ugunsgrēkā Šanhajā nodeg vairāk nekā tūkstotis ēku.

1882. gadā Austrumlondonā savā pirmajā reisā dodas Lielbritānijā pirmais elektriskais tramvajs.

1877. gadā Amerikāņu inženieris Emīls Berliners rada mikrofonu.

1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī pirmizrādi piedzīvo Čaikovska balets "Gulbju ezers".

1861. gadā Abrahams Linkolns kļūst par ASV 16.prezidentu. Tajā pašā dienā konfederātu valstis vienojas par kopīga karoga pieņemšanu.

1837. gadā Čikāga iegūst pilsētas statusu.

1791. gadā Vermonta kļūst par ASV 14.štatu.

1789. gadā Ņujorkā sanāk pirmais ASV Kongress, kas pasludina jauno konstitūciju par spēkā esošu.

1665. gadā Anglijas karalis Čārlzs II piesaka karu Nīderlandei, aizsākot Otro angļu-holandiešu karu.

1519. gadā, meklējot acteku civilizāciju un tās bagātības, tagadējā Meksikas teritorijā ierodas spāņu konkistadors Ernans Kortess.

1493. gadā Kristofers Kolumbs atgriežas Portugāles ostā Lisabonā pēc Amerikas atklāšanas.

1386. gadā Lietuvas lielkņazs Vladislavs II Jagailis salaulājas ar Polijas troņmantinieci Jadvigu un tiek kronēts par Polijas karali.

1275. gadā ķīniešu astronomi novēro pilnu Saules aptumsumu.

1152. gadā par Vācijas karali kļūst Frederiks I Barbarosa.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva