Rīgas varietē meitenes paliek bez darba. Pirms 100 gadiem...
Pasaules karš izraisījis milzums likstu – agrāk vīriešu mīlētās koķetās un smukās varietē meitenes no Vācijas un Austrijas tagad kritušas vīriešu nežēlastībā, tieši ievārījumu vārīšanas sezonā Latvijā beidzies cukurs, bet Rīgā aptrūkstas malka. It kā nelaimju nepietiktu, Liepājā uzsprāgst tēraudkausētava.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Varietē dāmu nedienas
Līdz 1. pasaules karam Rīgas restorānos un šantānos (tā savulaik dēvēja kabarē un varietē teātrus) publiku izklaidēja arī kankāna dejotājas un bārdāmas no Vāczemes. Līdzko vīri sāka kauties kara laukā un Krievijas impērija kļuva par Vācijas ienaidnieku, arī Rīgā vēl palikušie vīrieši pēkšņi aizmirsa, kā savulaik bija kļuvuši traki pēc vācu skaistulēm:
„Šansonetu klizmas. No kara Rīgā pārsteigtas daudz vācu šansonetes, kuras uzstājās vietējos šantānos, kā arī daudzas ārzemes dāmu kapeles, kuras spēlēja vietējos restorānos. Tā kā šantāni un krogi Rīgā slēgti, tad šīs dāmas tagad palikušas bez maizes. Šantānos, kuri vēl strādā, vācu un austriešu dziedātājas pieņemt aizliegts. Tā kā šīs dāmas, tikpat kā sisenis Krilova pasakā, tikai lēkāja un dziedāja, par rītdienu nerūpēdamies, tad daudzas no viņām atrodas bezizejas stāvoklī, apsēzdamas amerikāņu konsulu un lūgdamās pēc palīdzības, lai varētu tikt atpakaļ uz fāterlandi. Dažas dāmu trupu jeb kapeļu turētājas atstājušas trupas savam liktenim un aizbraukušas. Dažas „zvaigznes”, kurām bez pilna maka agrāki nedrīkstēja ne tuvoties, sāk jau apskatīties pēc kaut kādas vietas, jo naudas krīzes dēļ skaistulēm aptrūkuši arī kavalieri.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 26. augustā)
Liepājas metalurgi paliek bez darba – eksplodē un nodeg tēraudlietuve
Latvijas metālrūpniecības gigantu nedienas vajāja arī pirms 100 gadiem. Toreiz arī nācās pārtraukt tēraudkausēšanu tagadējā „Liepājas metalurga” priekštecī – dzelzs un tēraudlietuvē „Vezuvs”. Tikai toreiz pie vainas nebija vis akciju sabiedrības akcionāru kašķi vai maksātnespēja, bet gan ugunsgrēks:
„Liepāja. Liels ugunsgrēks izcēlās ar eksploziju „Vezuva” fabrikā svētdien ap pulksten 5 rītā. Uguni pamanīja pašā sākumā fabrikas strādnieki un mēģināja to nodzēst. Bet tiklīdz tie sāka liet ugunī ūdeni, eksplodēja kāds katls ar tādu spēku, ka troksnis bija sadzirdams pat Vec-Liepājā. Katla gabali iztriekti cauri jumtam. Strādnieks Osips Stūrīts no šķēpeles ķerts rokā, kurai sadragāts pirksts. Kamēr ieradās ugunsdzēsēji, uguns bij izplatījusēs pa visu nodaļu un izlauzās cauri jumtam. Jumts nodega un visa iekšiene izdega. Pāri palikās tikai sienas. Zaudējumi sniedzas pie 20.000 rbļ. Nodegušā nodaļā strādāja 30 strādnieki, kuri paliek bez peļņas.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 27. augustā)
Rīga gatavojas bargai ziemai
1914. gada vasarā rīdzinieki saprata, ka gaidāma barga ziema. Kara dēļ pilsētā nebūs iespējams ievest malku un pilsētniekiem nāksies salt:
„Malkas trūkums. Visi Rīgas malkas tirgotāji apliecina, ka malkas trūkums Rīgā ir nenovēršams, Dzelzceļu valde malkas piegādāšanai var atvēlēt tikai ļoti niecīgu skaitu vagonu. Tā ka satiksme ar laivām pa Daugavu no Rīgas uz leju, kā arī pa Gaujas un Lielupes grīvām ir slēgta, tad arī pa ūdens ceļiem nav paredzami malkas pievedumi, izņemot niecīgo malkas pievedumu ar laivām no Daugavas augšgala puses.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 27. augustā)
„Katastrofa” virtuvēs: Rīgā trūkst cukura!
Tieši rudens ražas novākšanas laikā, kad namamātes pārņemtas ar ievārījumu vārīšanu, kara dēļ uzklupusi īsta katastrofa – veikalos izbeidzies cukurs! Un ja to arī kādā bodē izmet, tad pārdod nopirkt var tikai „bada tiesu”- ne vairāk par vienu mārciņu (0,418 kg):
„Rīgā aptrūcis smalkā cukura un vietām arī citas cukura zortes. Pārdotavās, kur vēl ir cukura krājumi, pircējiem dod ne vairāk kā mārciņu. Vietējās lieltirgotavās sestdien nebij dabūjama ne mārciņa smalkā cukura. Cukura bads mitēsies, jau šinīs dienās sagaida lielākus cukura sūtījumus no Dienvidus-Krievijas”.
(„Dzimtenes Vēstnesis”, 1914. gada 25. augustā)
Plēsējputni dodas uz fronti
Kara laiks cilvēkiem liek vērīgāk ieskatīties arī citu uzvedībā, un tad viņi atklāj pārsteidzošas parādības, kas mistiski liecina par esošo situāciju. Piemēram, ukraiņu zemnieki bija pārliecināti, ka plēsējputni no viņu laukiem devušies karot, tuvāk frontei:
„Plēsīgie putni seko armijām. Avīze „Kijevļaņin” raksta iz Kijevas: Jau divas nedēļas zemnieki sāk griezt vērību uz to, ka dienvidrietumu apgabalā nozuduši kraukļi, vanagi, vārnas un citi plēsīgi putni. Šinī gada laikā parasti dienvidu – rietumu guberņās viņu ir ārkārtēji daudz. Tagad turpretim visi putni nozuduši. Zemnieki ir pārliecināti, ka putni aizlaidušies uz Galīciju, kur norisinās kara darbi.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 24. augustā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
