22. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1873. gadā Jānis Endzelīns - latviešu literārās valodas un rakstības izkopējs, pasaulslavens baltu valodas pētnieks. (miris 1961.gada 1.jūlijā)

1932. gadā Baiba Indriksone - aktrise.

1944. gadā Helga Ingeborga Melnbārde - keramiķe, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes lektore, tautas lietišķās mākslas studijas "Vāpe" vadītāja.

1947. gadā Olga Freiberga - Mazās ģildes bērnu tautas deju ansambļa "Dzintariņš" vadītāja, horeogrāfe.

1959. gadā Uldis Stelmakers - aktieris.

1971. gadā Andžella Goba (Ķirse) - Latvijas Nacionālās operas soliste (soprāns).

1972. gadā Jurģis Liepnieks – polittehnologs.

Jubilāri pasaulē

1403. gadā Šarls VII - Francijas karalis (miris 1461.gadā).

1500. gadā Kardināls Rodolfo Pio da Karpi - itāliešu humānists (miris 1564.gadā).

1732. gadā Džordžs Vašingtons - pirmais ASV prezidents (miris 1799.gadā).

1788. gadā Artūrs Šopenhauers - vācu filozofs (miris 1860.gadā).

1857. gadā Heinrihs Hercs - vācu fiziķis (miris 1894.gadā).

1886. gadā Hugo Balls - vācu rakstnieks, viens no galvenajiem dadas kustības dalībniekiem (miris 1927.gadā).

1887. gadā Savēlijs Tartakovers - poļu šahists (miris 1956.gadā).

1900. gadā Luiss Bunjuels - spāņu kinorežisors (miris 1983.gada).

1914. gadā Renato Dulbeko - itāliešu medicīnas zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2012.gadā).

1918. gadā Roberts Vodlovs - amerikānis, kurš tiek uzskatīts par pasaules garāko cilvēku - pēc Ginesa rekordu grāmatas, viņa augums sasniedza 2,72 metrus (miris 1940.gadā).

1921. gadā Žans Bedels Bokasa - Centrālāfrikas Impērijas imperators (miris 1996.gadā).

1936. gadā Maikls Bišops - amerikāņu medicīnas zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1938. gadā Pjērs Valjērs - Kvebekas atbrīvošanas frontes dibinātājs (miris 1995.gadā).

1943. gadā Horsts Kēlers - bijušais Vācijas prezidents.

1949. gadā Nikijs Lauda - austriešu autosportists un uzņēmējs.

1950. gadā Miu Miu - franču aktrise.

1959. gadā Kails Maklahlens - amerikāņu aktieris.

1965. gadā Pets Lafontēns - amerikāņu hokejists.

1968. gadā Bredlijs Novels - amerikāņu mūziķis ("Sublime").

1969. gadā Tomass Džeins - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Braiens Laudrups - dāņu futbolists.

1972. gadā Maikls Čangs - amerikāņu tenisists.

1974. gadā Džeimss Blants - britu mūziķis.

1975. gadā Drū Berimora - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Dženeta Bīdermane - vācu dziedātāja un aktrise.

Notikumi Latvijā

1988. gadā XV ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Jānis Ķipurs izcīna zelta medaļu bobslejā divniekos.

1999. gadā Gulbenes 1. bērnudārzā Aleksandrs Korjakovs nogalina trīs meitenītes - četrus, piecus un sešus gadus vecas - un grupas audzinātāju. 7. decembrī Vidzemes apgabaltiesa Korjakovam piespriež mūža ieslodzījumu.

1999. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Baburins.

2000. gadā Ministru kabinets apstiprina Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas (LMA) reorganizācijas programmas realizācijas plānu.

Saeima noraida Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu sagatavoto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā.

2001. gadā notiek Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulce, kurā par LZA prezidentu atkārtoti ievēl akadēmiķi Jāni Stradiņu.

2002. gadā Rīgā domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Maskavas domes priekšsēdētājs Vladimirs Platonovs paraksta vienošanās protokolu par Rīgas domes un Maskavas domes sadarbību.

2005. gadā Vidzemes apgabaltiesas pastāvīgajā sesijā krimināllietā par meitenes sabraukšanu un atstāšanu bez palīdzības apsūdzētajam bijušajam Valmieras rajona padomes priekšsēdētājam Jānim Miglavam piespriež reālu cietumsodu uz trim gadiem.

2006. gadā Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Lukks pasniedz Igaunijas valsts augstu apbalvojumu - Māras zemes Krusta 5.šķiras ordeni - Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājai Helmī Staltei.

Notikumi pasaulē

1295. gada p.m.ē. tiek kronēts Ēģiptes faraons Ramzess II.

1495. gadā Francijas karalis Šarls VIII iebrūk Neapolē, lai izvirzītu pretenzijas uz Neapoles troni.

1512. gadā 57 gadu vecumā mirst itāliešu pētnieks un kartogrāfs Amerigo Vespuči.

1819. gadā Spānija par pieciem miljoniem ASV dolāru pārdod Floridu Savienotajām Valstīm.

1847. gadā Amerikāņu-meksikāņu karā Buenavistas kaujā 5000 amerikāņu atsit 15 000 meksikāņu karavīru uzbrukumu.

 1853. gadā Senluisā ASV tiek dibināta Vašingtona universitāte.

1856. gadā Pitsburgā notiek pirmā ASV Republikāņu partijas nacionālā sanāksme.

1865. gadā ASV Tenesī štats pieņem jaunu konstitūciju, kurā tiek aizliegta verdzība.

1879. gadā Amerikāņu uzņēmējs Frenks Vūlvorts atver Ņujorkā savu pirmo "Woolworth" lēto preču veikalu.

1889. gadā ASV prezidents Grouvers Klīvlends paraksta likumprojektu, kas par ASV štatiem padara Ziemeļdakotu, Dienviddakotu, Montānu un Vašingtonu.

1913. gadā militāristi nogalina Meksikas revolucionāro prezidentu Fransisko Madero un viceprezidentu Pino Suaresu.

1924. gadā Kelvins Kūlidžs kļūst par pirmo ASV prezidentu, kas sniedz radio uzrunu no Baltā nama.

1942. gadā Otrajā pasaules karā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts pavēl ģenerālim Duglasam Makarturam atstāt Filipīnas, kad sabrūk amerikāņu aizsardzības līnija.

1942. gadā Brazīlijā pašnāvību izdara Austrijas rakstnieks Štefans Cveigs.

1943. gadā Nacistiskajā Vācijā tiek izpildīti nāvessodi pretošanās grupējuma "Baltā roze" locekļiem.

1944. gadā Otrajā pasaules karā amerikāņu aviācija kļūdas dēļ bombardē vairākas Nīderlandes mazpilsētas, nogalinot simtiem cilvēku.

1948. gadā Čehoslovākijā varu pārņem komunisti.

1956. gadā ASV mūzikas topu tabulās ar dziesmu "Heartbreak Hotel" pirmo reizi iekļūst Elviss Preslijs.

1958. gadā Savienotajā Arābu Republikā apvienotas Ēģipte un Sīrija.

1966. gadā visu varu valstī pārņem Ugandas premjerministrs Miltons Obote un arestē piecus ministrus.

1967. gadā Indonēzijas prezidents Sukarno nodod varu premjerministram ģenerālim Suharto, saglabājot tikai nominālu prezidenta statusu.

1969. gadā visi grupas "The Beatles" dalībnieki pēdējo reizi kopā atrodas ierakstu studijā.

1974. gadā notiek neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret ASV prezidentu Ričardu Niksonu.

1979. gadā Karību sala Sentlusija pēc 165 gadu pavadīšanas Lielbritānijas sastāvā kļūst neatkarīga.

1980. gadā Izraēla laiž apgrozībā savu jauno valūtu - šekeli, kas nomaina mārciņu.

1980. gadā ASV hokeja izlase vasaras olimpiskajās spēlēs negaidīti uzvar PSRS izlasi, iemantojot iesauku "Ledus brīnums".

1987. gadā mirst amerikāņu mākslinieks Endijs Vorhols.

1989. gadā "Grammy" balvu labākās sieviešu roka vokālistes kategorijā saņem amerikāņu dziedātāja Tina Tērnere.

1997. gadā Skotu zinātnieki paziņo, ka veiksmīgi klonēta pirmā aita pasaulē, vārdā Dollija.

1998. gadā beidz pastāvēt Turcijas islāmistu Labklājības partija, kas zaudēja sīvajā cīņā ar valsts sekulārajām varas iestādēm par islāma lomu Turcijā.

2001. gadāTurcija atsakās no valsts kontrolētā liras kursa režīma, lai izvairītos no finanšu krīzes, ko izraisījis konflikts starp premjerministru un prezidentu.

2002. gadā ASV un Pakistānas amatpersonas paziņo, ka Pakistānā nolaupīto amerikāņu žurnālistu Danielu Pērlu videokameras priekšā nogalinājuši viņa nolaupītāji. Pērls Pakistānā centās nodibināt kontaktus ar radikālajiem islāma grupējumiem.

2002. gadā no slēpņa tiek nogalināts Angolas nemiernieku politiskais līderis Džonass Savimbi.

2005. gadā 6,4 magnitūdas spēcīga zemestrīce satricina Kermanas provinci Irānas dienvidaustrumos, nogalinot 612 cilvēkus un sagraujot vairākus izolētus kalnu ciematus.

2006. gadā merikāņu zinātnieki paziņo, ka Plūtonam ir vēl divi dabiskie pavadoņi - P1 un P2, kaut arī 30 gadus tika uzskatīts, ka šai planētai ir tikai viens mēnesis.

2006. gadā vismaz seši cilvēki sarīko Lielbritānijas lielāko laupīšanu, no Zviedrijas uzņēmuma "Securitas" pārvaldītās naudas krātuves Tonbridžā, Kentas grāfistē, nolaupot 53 miljonus sterliņu mārciņu.

2011. gadā Jaunzēlandes otro lielāko pilsētu Kraistčērču satricina 6,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, laupot dzīvību vairāk nekā 200 cilvēkiem.

2014. gadā Ukrainas bijusī premjerministre Jūlija Timošenko tiek atbrīvota no ieslodzījuma un ierodas protestu pārņemtajā Kijevā.

2014. gadā Ukrainas parlaments nobalso par Viktora Janukoviča atcelšanu no prezidenta amata un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas 25.maijā.