"Vērīgi ielūkojieties podā pirms lietošanas!": Austrālijas sabiedriskajā tualetē apmeklētājus gaida pārsteigums
Kamēr Latvijā valda ziema, visapkārt ir sniegs un reizēm nākas pieciest stindzinošu salu, dienvidu puslodē ir vasara, kas daudzviet nozīmē dienā neciešamu svelmi. Šajā laikā patvērumu meklē ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki un nereti to atrod visnotaļ negaidītās vietās. Tas sevišķi attiecas uz Austrāliju, kur mitinās dažādi bīstami radījumi.
Par to pārliecinājās Ikaras-Flindersa grēdas nacionālā parka apmeklētāji Dienvidaustrālijas štatā, kad mēģināja atviegloties publiskā tualetē. Tur podā viņus gaidīja pamatīgs pārsteigums — liels pitons.
Izsauktie reindžeri konstatēja, ka klozetpoda ūdenī atvēsinājās žņaudzējčūska, kuru dēvē par paklājpitonu (Morelia spilota). Dienvidaustrālijas Reindžeru asociācija (SARA) pavēstīja, ka tualete uz kādu laiku bija slēgta “tehnisku iemeslu dēļ”, kamēr reindžeri sagaidīja, līdz pitons izlīda no poda. Pēc tam rāpuli nogādāja drošā vietā.
Kamēr komentāros vieni šausminājās par “ļaunāko murgu” un nosolījās nekad vairs nedoties dabas ekskursijās, citi norādīja, ka problēmu varēja vienkārši atrisināt, ļaudīm pēc savu dabisko vajadzību nokārtošanas vienmēr nolaist poda vāku. Un vispār — Austrālijā izejot ārpus pilsētām vienmēr ir jārēķinās ar kompāniju: “Atgādinājums, ka nacionālajos parkos jūs nekad neesat vieni paši… pat ne tualetē!” uzsvēra kāds komentētājs.
Minētais nacionālais parks atrodas apmēram 200 kilometrus uz ziemeļiem no štata lielākās pilsētas Adelaides.
Dienvidaustrālijas Nacionālo parku un savvaļas dzīvnieku dienests aicināja apmeklētājus vienmēr ievērot drošu attālumu no savvaļas dzīvniekiem, savukārt profesionālie čūsku ķērāji uzsver, ka vislielākā kļūda būtu mēģināt čūsku noķert pašiem vai, vēl ļaunāk, censties to nogalināt.
Kaut gan paklājpitons jeb dimanta pitons nav indīga čūska un pat ir iecienīts reptilis turēšanai mājas apstākļos, Austrālija ir mājvieta neskaitāmām ļoti indīgām čūskām, un nepareiza rīcība var maksāt dzīvību. 2025. gadā ievērojami palielinājās no čūsku kodieniem cietušo cilvēku skaits, sevišķi valsts austrumu Jaunās Dienvidvelsas un Viktorijas štatos. Visbīstamākais ir tieši karstais laiks no decembra līdz februārim, un visbiežāk vaininiece ir ļoti indīgā austrumu brūnā čūska (Pseudonaja textilis). Par laimi, no čūsku kodumiem mirušo skaits nav liels: kopš 1980. gada ziņots par 62 nāves gadījumiem, pēdējo triju gadu laikā bijuši pieci, pēdējā traģēdija notika 2025. gada septembrī Ziemeļu teritorijā.
