TV

Kaķa un peles ķerenes. Seriāla "The Beast in Me" recenzija

Antra Raugule

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

"Netflix" var lepoties ar spēcīgām sērijām psiholoģiskā trillera žanrā - tas ir viens no pieprasītākajiem gan mūsdienu komercliteratūrā, gan TV un kino. Kā vienā no intervijām atzīst "The Beast in Me" galvenās lomas atveidotāja Klēra Deinsa, tad seriāls ir arī vizuāli iespaidīgs, ar atsaucēm no Alfrēda Hičkoka ziedu laika kino 20. gadsimta 60. gados.

Kaķa un peles ķerenes. Seriāla "The Beast in Me" r...

Patiesi, mēģinot definēt skatītāja sajūtas «The Beast in Me» laikā, tuvākais raksturojums būtu – klaustrofobija, ko panāk gan ar operatora izvēlētajiem tuvplāniem, imitējot analogās kinofilmas personisko, tuvo piegājienu, gan ieliekot varoņus dažādās netradicionālās vidēs un scenogrāfijā – aptumšotās viesistabās, spokainos pagalmos, parkos, panākot vajadzīgo efektu, izmantojot dažādus kameras leņķus un tuvos\tālos plānus.

Literatūras un faktu saplūdums

Galvenie varoņi darbojas kā centrālie pretmeti. Labais un ļaunais. Agija (Klēra Deinsa) ir slavu ieguvusi dokumentālās prozas rakstniece, ilgi strādājusi arī kā žurnāliste. Sākumā skatītājs tiek iepazīstināts ar Agijas panākumiem, grāmatai gūstot augstāko Pulicera apbalvojumu. Šķetinot Agijas varoni, ir jāpiemin viņas pārstāvētais tā saucamais ASV jaunās žurnālistikas modelis, kas seriālā iegūst atsauces caur ASV rakstnieces, esejistes Džoanas Didionas darbu un Trūmenu Kapoti. Vienā gadījumā Didiona bija zaudējusi savu bērnu un par to uzrakstīja personisku darbu «Blue Nights» (2011). Trūmens Kapote pasaules slavu ieguva ar nu jau patieso noziegumu klasiku – «In Cold Blood», kura centrā ir Kapotes sarunas ar (1966) uz nāvi notiesātajiem Klateru ģimenes slepkavām Periju Smitu un Ričardu Hikoku. Šis darbs iezīmēja literāru struktūru dokumentālam saturam ar ievadu, iztirzājumu un finālu, kā arī cilvēciskoja dažādus dialogus, akcentēja tālaika sabiedrības sajūtas, skaņas, krāsas.

Robežas starp faktiem un literatūru izplūst, un veidojas notikuma dramatizējums. Subjektīvs, ne tik daudz faktoloģisks. Šim ievadam seriāla apskatā ir nozīme, jo Agija kā rakstniece nolemj veikt izpētes darbu par viņai kaimiņos dzīvojošo Nīlu Džārvisu (Metjū Rīss), pēc ļoti līdzīgas analoģijas veicot viņa personības izpēti personiskā un bīstamā veidā. Nīlu apsūdzēja sievas slepkavībā, taču, būdams bagāts uzņēmējs, tāds kā vietējais oligarhs ar ietekmīgu ģimeni, viņš patveras no negatīvās slavas Agijas kaimiņu namā. Abi varoņi dzīvo prestižā piepilsētas rajonā. Seriālu uzņēma Ņujorkas pievārtē, tādā kā mūsu Baltezera analogajā Rietumorindžas apkaimē. Turīgie kaimiņi iepazīstas. Nīls faktiski uzspiež Agijai rakstīt autobiogrāfiju par sevi, lai pozicionētu sevi kā labdari. Viņa līdzdalība sievas nāvē nav pierādīta, tādēļ Nīls to saredz kā jaunu sākumu. Agijai ļoti vajadzīgs stāsts, kas sevī ietver slavu un skandālus – doma par Nīla grāmatu sajūsmina viņas izdevēju, atsaucoties uz patieso noziegumu milzīgo ietekmi literatūras un kino komercpanākumos. Cilvēku dzīvnieciskā vēlme pēc asiņaina gaļas gabala vai šajā gadījumā šausminošas slepkavības nav mainījusies ne par centu. Kā Ketleru ģimenes nama iedzīvotāji atkaujas no tūristiem savā mazajā Kanzasas ciematā, kur neļauj par notikušo aizmirst, tā Nīla Džārvisa lietai seko TV skatītāji. Sieviete, ieraudzījusi vietējā restorānā Nīlu, steidz to nofotografēt, bet pēc mirkļa Nīls paņem viņas tālruni un pašas dēla priekšā to sašķaida. Vai šāds cilvēks var būt labs?

foto: (Foto: Publicitātes)
Seriāls "The Beast in Me"
Seriāls "The Beast in Me"

Nav tā, kā izskatās

Sēriju spriedze pakāpeniski aug, skatītājam neļaujot atslābt, jo nevienā brīdī neatklāj Nīla sievas slepkavu. Agijas uzdevums ir apmeklēt sievas vecākus. Būtiska loma ir iesaistītajam FIB aģentam Ebotam (Braiens Laiens), kurš sev vien zināmu motīvu dēļ ļoti alkst notiesāt Nīlu. Stāstā piedalās lērums varoņu, katram no viņiem ir sava loma – Nīla jaunā sieva Nīna (Britānija Snova redzama arī pikantajā antiTrampa krimiķī «Sievas mednieces»), Nīla tēvs, viņu rokaspuisis, Agijas sieva (visticamāk, Džodijas Fosteres izvēle atveidot seksuālās minoritātes uz TV ekrāna). Vēl jau ir arī noslēpumainais Agijas tēvs, pēc visa spriežot, biznesa mahinators, kuram veltīta viņas debija literatūrā. Neskaitot Nīla pirmo sievu Medisoni (Leila Džordža), visi kaut ko slēpj, un nekas nav tā, kā izskatās. Šī ir universāla žanra formula – skatītāja uzdevums ir sekot pavedieniem un kopā risināt mīklu. Agijas lielākā traģēdija ir dēla zaudējums autoavārijā, pēc kura viņa ar partneri, mākslinieci Šelliju (Natālija Moralesa) kopā nepaliek.

Ļoti gudrajam sižeta un varoņu matriksam par pamatu ir kādreizējā «X-failu» scenārista Geiba Trotera darbs sešu gadu garumā. Kāpēc tik ilgi? Troters ilgi nav varējis atrast centrālos varoņus, jo to esot bijis pārāk daudz, turklāt gribējis rezultātu noslīpēt līdz perfekcijai – versijai, kad Nīls no parasta bandīta, pārvēršas par slīpētu, rafinētu un bīstamu manipulatoru, kuram ir nauda un vara, lai panāktu sev vēlamo. Pazīstams scenārijs, vai ne? Bagātie dara, kā grib. Piemēram, sēriju sākumā Nīls grib panākt, ka visa apkaime piekrīt viņa plānam izbūvēt ietves skrejceliņu, lai Nīlam, nabadziņam, nebūtu jāsabojā jaunie sporta apavi, skrienot pa dubļainu mežu. Filmēšana noritēja gan jau minētajā Ņūdžersijas apgabalā, gan Ziemeļkarolīnā, atainojot Viktorijas laika savrupnamu greznību apvienojumā ar modernu arhitektūru, visu stiklā un betonā.

Sienas nāk virsū

Sēriju vizualitāti nodrošina pieredzējušā operatora Laila Vinsenta kameras lēcu izvēle, gan imitējot 35 mm filmas siltumu un reālismu, gan, izmantojot lēcu risinājumus, kur vienlaikus kadrā atrodas vairāki objekti vai varoņi, nodrošinot tādu kā šauras telpas sajūtu, kad liekas, ka sienas un varoņu sejas burtiski nāk virsū. Īpaši to var nolasīt Klēras Deinsas tēlojumā, ko dažbrīd medijos raksturo kā agresīvu un pārlieku melodramatisku. Viņa, cita starpā, spoži atveidoja aģentes Kersijas Metiones lomu seriālā «Svešais starp savējiem» (2011-2020).

Deinsas intensīvais darbs iet rokrokā ar Metjū Rīsa psihopātisko ieviržu aplaimoto Nīlu, par kuru visi saka, ka viņš ir ārkārtīgi bīstams. Velsiešu aktierim ar BBC rūdījumu nācās ne vien pārcelties uz Losandželosu savus 15 gadus atpakaļ, bet arī bija jāpārliecina «The Beast in Me» producentus, ka viņš spēj iejusties cietsirža veidolā, par spīti savam slavenajam britu šarmam. Viņa izcelsme izrādās lielākais lomas trumpis, jo Nīls nav nekāds prasts izsitējs. Pasaules slavu Rīss ieguva ar padomju spiega lomu seriālā «Amerikāņi» (2013-2018), saņemot «Emmy» balvu. Viņa partnere bija Kerija Rasela, arī Latvijā daudz atrādītās «Felicitas» (1998-2002) zvaigzne. Abi pirmo reizi tikušies 2002. gadā mirkli pēc Raselas darba seriālā. Pārmijuši tikai jokainas frāzes, viņi sagāja kopā «Amerikāņu» filmēšanā 2011. gadā. Kopš tā laika abi ir kopā, kā arī audzina 2016. gadā dzimušo dēliņu. Kerijai no iepriekšējām attiecībām ir divi bērni.

Šausmas manā dīvānā

«The Beast in Me» pašlaik turpina labi iestaigātu amerikāņu nuāra tradīciju bagāto taku ar tēlu psiholoģijām, vidussķiras noslēpumiem, prestižām mājām ASV dārgajos rajonos, gaismēnu spēlēm un dabas toņu kostīmiem. Pavisam ne tik sen ko līdzīgu ar slavenām zvaigznēm redzējām tādos seriālos kā «The Undoing» (2020) – Nikola Kidmena, Hjū Grānts. Tad vēl – «Presumed Innocent» (2024) ar Džeiku Gilenholu. Protams, arī «Big Little Lies» (2014-2019) ar Kidmenu, Rīsu Viterspūnu, kurai ir pat pašas kūrēts prestižs grāmatu klubs, izceļot saulītē jaunākos sieviešu romānus, trillerus, spriedzes mistērijas. Ne velti šo dēvē par komforta skatāmvielu. Kas var būt labāks par šausminošām izdarībām pazīstamā vidē, cilvēkos un situācijās, to vērojot no malas, savā ērtajā dīvānā!