Latviešu slavenības Japānā nobauda tādus suši, no kuriem raudiens nāk

TV kanāla "360" ceļojuma šova "Četri uz koferiem" varoņi šīs sezonas pirmajā braucienā devās uz Japānu. Viņi visi Japānā bija pirmo reizi! TV personība Armands Simsons, multimākslinieks Kaspars Blūms-Blūmanis jeb Kašers, psihoterapeite Diāna Zande un stand-up komiķe Anete Bendika centās pēc iespējas vairāk iepazīt Uzlecošās saules zemi, apskatot centrālo un lielāko Japānas salu Honsju.

Gan modernā, gan tradicionālā

“Deviņās dienās mēģinājām aptvert pēc iespējas vairāk. Bijām gan lielajās pilsētās – Tokijā, Osakā, Kioto, Hirosimā –, gan laukos ar autentiskiem ciematiņiem un tradicionālām japāņu viesnīciņām, kur guļ nevis gultās, bet uz tatami matracīšiem. Šīs viesnīcas ir ļoti populāras pašiem japāņiem, viņi tajās izbauda savas tradicionālās onsens pirtis, kas ir mērcēšanās karsto avotu baseinos. Nedēļas nogalēs šīs viesnīcas ir pilnas ar japāņu darbu kolektīviem, pārsvarā vīriešiem, kas tur dzer un iet pirtī. Pabijām arī tradicionālajos japāņu restorānos, kur pusdieno, sēžot uz tatami pie zemiem galdiņiem. Ieejot šajos restorānos, jānovelk apavi, un japāņi pat padomājuši par tūristiem, kuri visu dienu nostaigājuši slēgtos apavos un ir ar sasvīdušām kājām. Piemēram, mēs bijām uz tējas ceremoniju Kioto, un mums izsniedza pilnīgi jaunas zeķītes. Jā, japāņi ir ļoti pedantiski, padomājuši par katru sīkumu,” stāsta "Četru uz koferiem" producents Kristaps Valdnieks, sakot, ka viņam pašam Japāna ir viena no mīļākajām valstīm.

Vairākus simtus kilometru garos pārbraucienos no Honsju viena gala uz otra šova "Četri uz koferiem" dalībnieki veica ar vilcieniem. “Izmantojām Japānas ātrvilcienu tīklu Shinkansen. Daudz ērtāk un pat ātrāk nekā ar lidmašīnu, turklāt arī finansiāli izdevīgi. Visiem, kas dodas uz Japānu, iesaku jau pirms ceļojuma internetā iegādāties "Japan Rail Pass", kas ir biļete ārvalstu tūristiem un derīga ceļošanai ar vilcieniem un pat daļā metro līnijās lielpilsētās. Septiņām dienām tā maksā 340 eiro, taču ar šo biļeti vari braukt ar jebkuru ātrvilcienu, jebkurā virzienā, neierobežotā daudzumā,” padomu dod Kristaps Valdnieks.

Pasaules lielākajā pilsētā

"Četri uz koferiem" savu ceļojumu sāka ar Tokiju, un te kompanjonus izklaidēja Armands Simsons. “Tokija ar piepilsētām, kas saplūdušas kopā, ir tik milzīga! Par to mēs pārliecinājāmies, kad Armands uzveda Sky Tree tornī. Skatoties no tā uz Tokijas panorāmu, var redzēt, cik pilsēta ir milzīga, jo tai nav ne gala, ne malas! Interesanti, ka Tokijā nav arī tāda pilsētas centra, kā, piemēram, Vecrīga. Tajā ir desmitiem rajonu, katrs ar savu centru. Viens ir iepirkšanās rajons, otrs – dzīvojamais rajons, trešais – banku un administratīvo ēku rajons... Mēs pat smējām: lai apskatītu visu Tokiju, vajadzētu vismaz pusgadu,” stāsta Valdnieks.

Tajā pašā laikā ar pilsētas pašām slavenākajām apskates vietām Armands Simsons ceļotājus tomēr iepazīstināja. Viņi pabija arī ikoniskajā Šibujas krustojumā, kuru vienā reizē šķērso pat 3000 cilvēku! “Tur saiet kopā sešas ielas. Un brīdī, kad gājējiem iedegas zaļā gaisma, tūristu bari skrien uz krustojuma centru, lai sataisītu pēc iespējas iespaidīgākas bildes un video. Vēl mēs pabijām Tokijas zivju tirgū ar Japānas delikatešu degustāciju. Nobaudījām visīstākos japāņu suši, kas nepavisam nav tādi kā pie mums – rīsos ierullēts siers, gurķis un zivs. Japānā tādus suši neēd, tur ir rīsu pikucītis, kam virsū ir svaiga zivs. Apēdot šādus suši, saproti, ka tas, ko līdz šim esi ēdis, nepavisam nav suši. Arī lasis tur garšoja pavisam citādāk – tik dievīgi, ka mēli varēja norīt! Tur visi kunkstēja no baudas,” iespaidos dalās raidījuma producents.

Senajā Japānā

Pēc Tokijas" Četri uz koferiem" devās pa Japānas laukiem un uz Širavakavas-go un Gokajamas vēsturiskajiem ciemiem, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Turp ceļotājus aizveda Kašers.

“Līdz šim nevarēju saprast, kāpēc japāņu tūristiem tik ļoti patīk Latvijas etnogrāfiskie muzeji un gadatirgi. Kad nokļuvu šajos ciematiņos, kļuva skaidrs – tur viss tik līdzīgs Latvijas senatnei. Tiešām bija sajūta, ka esmu nokļuvis mūsu Brīvdabas muzejā,” stāsta Kristaps Valdnieks, uzsverot: “Kašera mākslinieciskā būtība izpaužas jebkur! Manuprāt, viņš ir Mākslinieks ar lielo M, un tieši tā arī noorganizēja savu dienu. Mēs pat viņu esam nodēvējuši par Četri uz koferiem goda biedru, jo viņš ir viens no tiem, kas piedalījies visvairāk braucienos un bieži vien arī uzvarējis. Kašera diena vienmēr izceļas, arī šoreiz tā bija pārdomāta līdz smalkākajām niansēm, turklāt viņš katram dalībniekam naktsmītnēs bija sarūpējis atsevišķu istabiņu. Kašers iepazīstināja ar Japānas laukiem un mazpilsētām, kā arī ar Nagoju, kas skaitās Japānas dizaina un rūpniecības galvaspilsēta. Tur Kašers mūs aizveda uz karaoki. Diemžēl Raimonda Paula dziesmu "Dāvāja Māriņa" katalogā neatradām, jo nezinājām, kā to japāņu valodā sauc.”

Neparastākajā restorānā

Savukārt Anete Bendika ceļotājus iepazīstināja ar Kioto, seno Japānas galvaspilsētu. “Tā ir atšķirīga no citām Japānas pilsētām, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas. Kioto saglabājušies gan senie tempļi, gan vecpilsētas ielas, un tas rada sajūtas par seno Japānu. Anete bija saorganizējusi paziņu, kurš dzīvo Kioto, mūs izvadāja pa aizraujošām, tūristiem nezināmām vietām, kā arī padalījās ar interesantiem stāstiem par japāņu dzīvesveidu. Piemēram, japāņiem ir zems noziedzības līmenis, tajā pašā laikā daudz noziegumu saistīti ar seksuālo uzmākšanos. Uzzinājām, ka meitenēm skolās izsniedz tādu kā atslēgas piekariņu, ārkārtas situācijās vai apdraudējumā var nospiest podziņu, un tas izdala ļoti skaļu signālu. Savukārt metro stacijās uz sienām ir uzlīmes, kas brīdina, ka par fotografēšanu meitenēm zem svārkiem draud pamatīgs sods. Un tas tiešām bija pārsteidzoši, ka Japānā redzējām metro vagonus tikai sievietēm. Jā, šajā attīstītajā valstī ir atsevišķi metro vagoni sievietēm, kas tā pasargā viņas no seksuālas aizskaršanas!”

Kioto "Četri uz koferiem" nokļuva mazā restorāniņā, kur nobaudīja pasaulē gardākos suši. “Ja Tokijas zivju tirgū ēstie suši jau likās visgaršīgākie pasaulē, tad tie, kurus ēdām restorānā, uz kuru mūs aizveda Anete, bija episki. Tie bija tik garšīgi, ka no sajūsmas nāca pat raudiens! Tā vieta vispār bija ļoti neparasta – pavisam mazs restorāniņš ar vienu leti pie pavāra darba vietas. Tur var apsēsties desmit apmeklētāji, un aiz letes vecs kungs, ap gadiem 70, gatavo suši un ar rokām liek tos uz letes – bez šķīvjiem, bez nekā. Mēs, "Četri uz koferiem", nospriedām, ka šis ir viens no labākajiem restorāniem, kurā esam bijuši visu raidījumu vēsturē,” piebilst Kristaps Valdnieks.