18. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1964. gadā Solveiga Freiberga - Jūrmalas Tūrisma informācijas centra direktore.

1963. gadā Valters Dambe - 12. Saeimas deputāts.

1962. gadā Argita Daudze - diplomāte, Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Spānijā.

1954. gadā Māra Lāce - Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore.

1952. gadā Māra Zālīte - dzejniece, dramaturģe, AKKA/LAA prezidente, Latvijas Autoru apvienības prezidente.

1949. gadā Grigorijs Krupņikovs - uzņēmējs, bijušais partijas "Jaunais laiks" ģenerālsekretārs.

1949. gadā Pēteris Krilovs - kino un teātra režisors, Starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" direktors, Latvijas Kultūras Akadēmijas profesors.

1944. gadā Vilnis Pelnēns - obojists (miris 2006.gada 24.novembrī).

1937. gadā Imants Liepa - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Mežkopības katedras profesors.

1914. gadā Kārlis Sebris - Nacionālā teātra aktieris (miris 2009.gada 12.janvārī)

JUBILĀRI PASAULĒ

1981. gadā Andrejs Kiriļenko - krievu basketbolists.

1980. gadā Regīna Spektora - Krievijā dzimusi amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.

1975. gadā Garijs Nevils - angļu futbolists.

1974. gadā Jevgēņijs Kafeļņikovs - krievu tenisists.

1973. gadā Klods Makelele - franču futbolists.

1969. gadā Aleksandrs Mogiļnijs - krievu hokejists.

1967. gadā Roberto Badžo - itāļu futbolists.

1965. gadā "Dr. Dre" - amerikāņu reperis.

1964. gadā Mets Dilons - amerikāņu aktieris.

1954. gadā Džons Travolta - amerikāņu aktieris.

1950. gadā Sibila Šeparda - amerikāņu aktrise.

1950. gadā Džons Hjūss juniors - amerikāņu kino režisors (miris 2009.gadā).

1947. gadā Deniss de Jangs - amerikāņu mūziķis ("STYX").

1947. gadā Nīderlandes princese Kristina.

1938. gadā Ištvāns Sabo - ungāru kino režisors.

1933. gadā Joko Ono - Japānā dzimusi māksliniece.

1933. gadā Bobijs Robsons - angļu futbola treneris (miris 2009.gadā).

1932. gadā Milošs Formans - čehu kinorežisors.

1931. gadā Tonijs Morisons - amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1922. gadā Juhans Smūls - igauņu raksntieks (miris 1971.gadā).

1903. gadā Nikolajs Podgornijs - PSRS augstākās padomes priekšsēdētājs (miris 1983.gadā).

1898. gadā Enco Ferrari - itāļu autoražotājs un autosportists (miris 1988.gadā).

1883. gadā Niks Kazancakis - grieķu rakstnieks (miris 1957.gadā).

1836. gadā Sri Ramakrišna - bengāliešu svētais (miris 1886.gadā).

1745. gadā Alesandro Volta - itāļu fiziķis (miris 1827.gadā).

1516. gadā Mērija I - Anglijas karaliene (mirusi 1558.gadā).

1404. gadā Leone Batista Alberti - itāļu gleznotājs un filozofs (miris 1472.gadā).

1374. gadā Polijas karaliene Jadviga (mirusi 1399.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā folkloras Dižo balvu saņem mūziķe, tautas tradīciju pedagoģe un grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece par izcilu veikumu tautas mūzikas un tradīciju interpretācijā un popularizēšanā.

2006. gadā stājas spēkā Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam, kā arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums, kas izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi.

2005. gadā, piedaloties triju Baltijas valstu galvaspilsētu delegācijām, tiek atklāts Baltijas valstu galvaspilsētu 1.forums. Tas tika dibināts, lai veicinātu Rīgas, Tallinas un Viļņas pašvaldību politisko sadarbību, stiprinātu demokrātiskas pašvaldības, veidotu to darbības tiesisko pamatu un rosinātu vispusīgu attīstību.

2005. gadā Baltijas valstu galvaspilsētu vadītāji Rīgā paraksta sadarbības līgumu, ar kuru iecerēts veicināt savstarpējo attiecību attīstību, jo 1993.gada 28.maijā parakstītā sadarbības līguma saturs ir novecojis.

2004. gadā Eiropas Komisija izplata paziņojumu, kurā sacīts, ka Latvijas ārlietu ministre un kandidāte Eiropas komisāra amatam Sandra Kalniete sākotnēji Eiropas Komisijā (EK) būs lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera "ēna". Pati Kalniete, tiekoties ar EK prezidentu Romāno Prodi, bija paudusi vēlmi darboties tuvo kaimiņu politikas jomā.

2004. gadā noslēdzas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Maltā. 2003. gadā Ministru kabinets atbalsta 2 370 400 latu piešķiršanu cūku audzētājiem zaudējumu kompensācijām, ko līdz grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" paredzēts atvēlēt no subsīdiju līdzekļiem.

2002. gadā sākas privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) akciju publiskais piedāvājums par sertifikātiem. LK akciju publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem, kurā tiek piedāvāti 64 000 000 LK akciju, kas veido 32% uzņēmuma pamatkapitāla, notiek līdz 22.martam.

2002. gadā Latvijas Bankas Rīgas filiāle sāk darbu jaunajā ēkā Rīgā, Bezdelīgu ielā 3.

2002. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Čehijas ārlietu ministrs Jans Kavans.

2000. gadā pēc rekonstrukcijas oficiāli tiek atklāts kinoteātris "Andalūzijas suns", kuru tagad sauc "Kino suns" jeb saīsināti "K.Suns".

2000. gadā notiek Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulce, kuras atklāšanā akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš norāda, ka valdība un Saeima zinātnei ir atvēlējuši niecīgu summu - 0,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ir zemākais rādītājs Baltijā un viens no zemākajiem Centrālajā un Austrumeiropā.

1999. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Francijas vēstnieks Latvijā Bernārs Ponse apmainās ar notām par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Franciju.

1999. gadā Tallinā notiek triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās, kuras laikā Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Lennarts Meri diskutē par Baltijas valstu virzību uz NATO un Eiropas Savienību, kā arī par vienota Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidi un attiecībām ar kaimiņvalstīm.

1998. gadā notiek Latvijas Tūrisma padomes pirmā sēde. Jaunizveidotajai tūrisma padomei ir konsultanta un koordinatora funkcijas. Tās priekšsēdētājs ir Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidents Oļģerts Pumpa.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis uz tikšanos Rīgas pilī aicina apmēram 40 cilvēkus no Balvu un Dobeles rajona, Daugavpils, Rēzeknes, Aizputes, Liepājas, Limbažiem un Rīgas, kuri Otrā pasaules kara laikā sniedza palīdzību ebreju tautības cilvēkiem, glābjot viņus no nāves.

1989. gadā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibināšanas kongress Ogrē. LKP CK birojs uzskata, ka kongresa dokumenti un to apspriešanas gaita parāda, ka "LNNK ir sabiedriski politisks veidojums, kas balstās uz antisociālistisku platformu, kurai ir sveši pārkārtošanās un mūsu sabiedrības atjaunotnes patiesie uzdevumi". LPSR AP Prezidijs 23.martā uzdod LNNK savus statūtus un programmu saskaņot ar LPSR Konstitūciju.

1905. gadā publicēts cara valdības rīkojums, kas iestādēm un privātpersonām atļauj iesniegt Ministru Padomei priekšlikumus par vēlamajiem uzlabojumiem valsts dzīvē. Sākas aktīva petīciju kampaņa.

1719. gadā Ģenerālgubernators Goļicins izdod atkārtotu rīkojumu par zemnieku bēgļiem. Parasto soda mēru vietā rīkojums nosaka iededzināt bēgļiem kauna zīmi pierē vai arī nogriezt degunu vai ausis.

NOTIKUMI PASAULĒ

2013. gadā Vācijā 89 gadu vecumā mirst viens no pazīstamākajiem bērnu literatūras rakstniekiem, pasakas "Mazā raganiņa" autors Otfrīds Preislers.

2005. gadā ANO Ģenerālās Asamblejas komiteja apstiprina deklarāciju, kas aicina valstu valdības aizliegt jebkādas cilvēku klonēšanas formas, ieskaitot tehniku, kas tiek lietota cilvēku cilmes šūnu izpētē.

2004. gadā Irānas ziemeļaustrumos, uzsprāgstot ar degvielu un mēslojumu pildītiem vilciena vagoniem, dzīvības zaudē gandrīz 300 cilvēki un vēl 450 tiek ievainoti.

2004. gadā autoavārijā Nigērijā iet bojā franču kino režisors Žans Rušs, kurš tiek uzskatīts par vienu no "cinema verite" tēviem.

2003. gadā vismaz 133 cilvēki tiek nogalināti, kad Dienvidkorejas pilsētā Tegu ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukums tiek vērsts pret diviem pārpildītiem metro vilcieniem.

2002. gadā Eiropas Savienība ievieš "gudrās sankcijas" pret Zimbabves prezidentu Robertu Mugabi un nolemj nosūtīt uz šo valsti novērotāju komandu.

2001. gadā ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģents Roberts Hansens tiek arestēts par spiegošanu PSRS labā. Viņam tiek nekavējoties piespriests mūža cietumsods.

2001. gadā autosacīkšu "Daytona 500" pēdējā aplī piedzīvo avāriju un iet bojā NASCAR leģenda Ralfs Deils Ernhards.

2001. gadā 92 gadu vecumā mirst Francijā dzimušais poļu gleznotājs Baltazars Klosovskis de Rolā.

2000. gadā Irānas prezidenta Mohammada Hatami vadītie reformisti gūst pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās.

1994. gadā 130 valstu delegāti Apvienoto Nāciju konferencē Ženēvā vienojas par nepieciešamību samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, lai mēģinātu apturēt globālo sasilšanu.

1983. gadā 13 cilvēki zaudē dzīvības ASV pilsētā Sietlā, kur notiek traģiskākās krimināli motivētās masu slepkavības valsts vēsturē.

1967. gadā mirst amerikāņu fiziķis Roberts Openhaimers, kas ir pazīstams kā atombumbas radītājs.

1965. gadā Gambija iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1960. gadā Argentīna, Brazīlija, Čīle, Meksika, Paragvaja, Peru un Urugvaja vienojas izveidot Latīņamerikas Brīvās tirdzniecības asociāciju.

1957. gadā Britu koloniālās varas iestādes izpilda nāvessodu Kenijas nemiernieku līderim Dedanam Kimathi.

1943. gadā nacisti arestē "Baltās rozes" kustības aktīvistus, kas nevardarbīgi pretojās nacistu režīmam Vācijā.

1932. gadā Japānas impērija pasludina Mandžūrijas neatkarību no Ķīnas.

1930. gadā amerikāņu astronoms Klaids Viljams Tombohs atklāj planētu Plutons.

1929. gadā tiek nosaukti pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvu, kas mūsdienās pazīstamas kā "Oskari", ieguvēji. Balvas tiek piešķirtas banketā 16.maijā.

1913. gadā Reimons Puankarē kļūst par Francijas prezidentu.

1911. gadā britu pārvaldītajā Indijā notiek pirmais oficiālais lidmašīnas lidojums pasta nogādāšanai, kad no Allahabadas 6500 vēstules tiek nogādātas apmēram desmit kilometru attālajā Naini.

1901. gadā Vinstons Čērčils saka savu pirmo runu Lielbritānijas parlamenta apakšnamā.

1885. gadā pirmo reizi tiek publicēts Marka Tvena romāns "Heklberija Fina piedzīvojumi".

1861. gadā Pjemontas, Savojas un Sardīnijas karalis Viktors Emanuels II pasludina sevi par Itālijas karali, kad valsts apvienošana ir gandrīz pabeigta.

1814. gadā Francijas Napoleona armija Montro kaujā pieveic austriešu un virtembergiešu spēkus.

1564. gadā miris itāļu mākslinieks Mikelandželo.

1546. gadā miris vācu protestantu reformists Mārtiņš Luters.

1268. gadā Livonijas zobenbrāļu ordenis Rakveres kaujā piedzīvo sakāvi pret Pleskavas Daumanta karaspēku.

1229. gadā sestā krusta kara laikā Svētās Romas impērijas imperators Frederiks II paraksta desmit gadu pamiera līgumu ar Ēģiptes sultānu Kamilu, atgūstot Jeruzalemi, Nācareti un Betlēmi. Šis pamiers tiek panākts bez kaujas operācijām un pāvesta atbalsta.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva