
"Vai nevainīga meitene var palikt stāvoklī?” Attiecības un problēmas, kuras pirms 20 gadiem sūtījām tīņu žurnāliem. 2 daļa

Pirms čatiem un sociālajiem tīkliem bija vēstules. Pirms mēs pieradām dalīties ar savām domām "Instagram" storijos vai meklēt padomus “TikTok”, bija laiks, kad jaunieši savas vispersoniskākās domas uzticēja žurnāliem, pacietīgi gaidot ekspertu atbildes uz saviem jautājumiem.
Un viens no tādiem žurnāliem bija "Sīrups", kas kļuva par īstu dvēseles atbalsta punktu veselai paaudzei. Pāris desmitgades vēlāk mēs atverām skapja durvis kādā sen aizmirstā izdevniecības “Rīgas Viļņi” stūrī un mūsu rokās nonāca vesela pasaule – žurnālu kaudze, pilna ar jautājumiem, ko toreiz uzdeva pusaudži: "kā zināt, vai tā ir mīlestība?", "ko darīt, ja man patīk Tokio Hotel, bet manai draudzenei US5?" vai "kāpēc vecāki mani nesaprot?"
Atgriezīsimies laikā, kad viss šķita mazliet sarežģītāks un reizē – sirsnīgāks. Apkopojām dažus no toreizējiem stāstiem. Pirmo sēriju vari atrast šeit.
Vai nevainīga meitene var palikt stāvoklī?
Man ir 16 gadi, man ir draugs. Gandrīz vienmēr laiku pirms mēnešreizēm man ir pārliecība, ka esmu stāvoklī (kaut gan esmu nevainīga). Ja neesmu pārgulējusi, vai var palikt stāvoklī? Vai ir bijuši tādi gadījumi?
P.S. Lūdzu, atbildi uz manu jautājumu! Man tas tiešām ir ļoti svarīgi. Savādāk man katru mēnesi ir jāstreso tāda it kā sīkuma dēļ.
Pār mani valda vēders...
Es vairs nemāku ēst normālos daudzumos. Nav tādas dienas, kad ēstu normāli. Es vai nu pārēdos un izraisu vemšanu, vai arī neēdu nemaz. Man jau bija anoreksija, un, cik noprotu, tagad atkal ir. Guļu gultā, ēdu šokolādi un graužu konfektes, tomēr labi apzinos, ka man jāiet pie psihologa. Tas ir jau mēģināts, bet tālāk par uzgaidāmo telpu tikt nevaru. Man liekas, ka esmu šausmīgi resna, taču apkārtējie saka, ka tā nav (175 cm, 60 kg). Zinu, ka tagad es nevis valdu pār prātu un vēderu, bet prāts un vēders valda pār mani. Lūdzu, palīdziet man, jo es nezinu, kā lai tiek ar to galā! Sākumā jau tas likās forši, bet tagad...
Nelaimīgā meitene
Viņš uz mani šķielē
Pirms pieciem gadiem laukos iepazinos ar diviem foršiem zēniem – Š. un S., kuri dzīvoja vienmērīgi kaimiņos. Toreiz pret viņiem neko nejutu, bet es viņiem patiku. Tagad S. man ļoti patīk, es mīlu viņu. Diemžēl liekas, ka viņam vairs nepatīku. Reiz viņa skolā bija diskotēka, es ar savām māsīcām uz turieni aizgāju. Kad bija lēnās dejas, S. mani neuzlūdza. Vairākas dejas viņš nodejoja ar Č. un T. T. laikam ar viņu nevēlējās dejot, tāpēc S. uzstājīgi vilka viņu bezmaz ar varu. Es un manas māsīcas cenšamies pievērst viņa uzmanību (ar diezgan stulbiem paņēmieniem). Māsīca saka, ka es viņam patīkot, jo viņš uz mani skatoties (šķielējot). Bet, kad es uz viņu paskatos (tas ir ļoti reti, jo man ir kauns), viņš novēršas. Jau rit trešais gads, kopš ar Š. un S. neko nespēlējam, nerunājam un, garām ejot, pat nesveicināmies. Varbūt tas ir mūsu gadu starpības dēļ, jo S. tagad ir 19 gadi, bet man 14. Es gribētu zināt, vai ir kādas iespējas atkal viņam iepatikties? Kā lai sāku ar viņu runāt? Jau iepriekš pateicos!
Cerībiņa
Atzinos puisim mīlestībā, tagad viņš ar mani nerunā
Ir viens zēns – B.A., es viņā esmu baigi ieķērusies. Mēs ar viņu agrāk tusējām, bet tikai kā draugi. Kad viņš uzzināja, ka viņu mīlu, viņš ar mani pārstāja kontaktēties. Tagad mēs ar viņu tikai sasveicināmies, un tas arī viss. Tad uzzināju, ka B.A. patīk viena no manām draudzenēm. Es domāju izmest viņu no savas sirsniņas. Visām draudzenēm stāstīju, ka man viņš vairs nepatīk, ka viņu ienīstu, bet nespēju viņu aizmirst un mīlu vēl joprojām. Nesenu uzzināju, ka tai draudzenei viņš arī laikam patīk, bet viņa teica, ka ar viņu nesalaidīšot, jo man B.A. patīk. Lūdzu, atrodiet risinājumu manai problēmai, jo es ļoti vēlos ar B.A. draudzēties!
Izmisusi Sirsniņa
Mīlu Gunāru Kalniņu
Zinu, ka Valentīna diena jau sen ir aiz kalniem, bet mīlestība nav prom. Mīlestība bija, ir un būs, būs vienmēr. Gribēju pastāstīt par savu mīlestību. Tā sākās apmēram pirms diviem gadiem Jāņos. Skatījos TV un redzēju Gunāru Kalniņu. Es viņā iemīlējos jau no pirmā acu skata, vēl nezinot, kā viņš man ļoti patīk. Es pat varētu teikt, ka viņu dievinu. Viņa disku “Tā bija, tā būs”, superizlasi un Leģenda par Zaļo Jumpravu klausos katru dienu. Mājniekiem viņš jau sen ir apnicis, tāpēc viņi man bieži prasa: “Kā viņš tev vēl nav apnicis?” Uz šo jautājumu parasti neatbildu, bet domās zinu atbildi. Katru reizi, viņu dzirdot vai redzot, viņš man aizvien vairāk iepatīkas. Es tur neko nevaru darīt. Patīk, un viss. Topā tagad ir Linda Leen, HIM, Eminem u.c., bet man patīk viņš. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam ir baudāma balss, viņš ir izskatīgs (skaists) vīrietis, un man patīk viņš. Tā ir kā elektrība – sit pa kauliem. No viņa balss var noģībt. Jūs domājat, kā var patikt cilvēks, un viņa balss nemaz nepazīst? Intervijas lasu, un tur nekad viņa slikti neizpaužas. Labi, to jau tu vari uztaisīt, bet, runājoties ar viņu, saprotu, ka noteikti to nevarētu pat misters Bīns. Vēl piebildīšu, ka uz “Sīrupa” sarunām neesmu rakstījusi un netaisos to darīt. Jūs tikai tur kakājat viens otram uz dvēselēm. Kam tas vajadzīgs? Izlasot sarunas, no dusmām gribas uzrakstīt kādu riebīgu frāzi, bet tad saprotu, ka nav vērts tērēt 18 santīmus, jo tāpat neko nepublicēs. Un zinu arī to, ka šāda mana rīcība Gunāram patiktu labāk, nekā tāda, kādu izvēlaties jūs. Atvadīšos ar Gunāra vārdiem: “Uz pasaules ir viena vienīga lieta – mīlēt un tikt mīlētam.” Mīliet, un viss būs O.K.!
Bafija