Tracis modes aprindās. Bindemanis kritizē Ievu Adamss par kažoku tirdzniecību

Pēdējā laikā aktuāla kļuvusi tēma par kažokādu izmantošanu – kažokādas tiek uzskatītas par lieku ārišķību, savukārt dabas draugi un dažādas dzīvnieku aizstāvju organizācijas strikti iestājas pret šo rūpalu – audzēt kažokzvērus modes dāmu un kungu untumam. Piemēram, nesen - novembra beigās - tika atzīmēta arī „Starptautiskā diena bez kažokādām”, kur organizācijas „Dzīvnieku brīvība” un „Sabiedrība pret kažokādām” pat rīkoja protesta akciju „Latvija pret zvēraudzēšanu”.

Dažas dienas vēlāk Ieva Adamss, īstajā vārdā Ieva Lejiņa, kopā ar biznesa partneri kādā no Rīgas lielveikaliem atvēra kažokādu izstrādājumu veikalu, kurā iespējams iegādāties gan kažokus, gan somas un dažādus citus aksesuārus no kažokādu izstrādājumiem.

Jaunā uzņēmēja Ieva Adams par šo savu uzņēmējdarbību paziņoja sociālajos tīklos, kur uzreiz  saņēma gan atzinīgus vārdus, gan pamatīgu kritiku. Kāds viedokļa paudējs rakstīja, ka kažokādu industrija ir cietsirdība, taču citi metās aizstāvēt šo biznesu. Uz dažādiem izteicieniem sociālajā vietnē Facebook.com. Adamss atbildēja: „Negribēju iesaistīties šajā diskusijā, kas ir tikpat nebeidzama kā, piemēram, geju attiecību legalizēšana, bet... Teikšu, kā ir,” viņa uzrunāja komentētājus sociālajā tīmeklī: „Zināt ko - sakārtojiet vispirms visu cilvēku dzīvi uz šīs planētas, un tad ķerieties pie pārējām industrijām. Nodrošiniet ēdienu visiem, kas grib ēst, izskaudiet narkotikas, seksuālo vardarbību un bērnu pārdošanu orgānos, un tad varbūt parunāsim par dzīvnieciņiem.”

Šajā diskusijā iesaistījās Kaspars Bindemanis, kurš aicināja Ievu kļūt atbildīgākai pret to, ko viņa dara: „Ieva, protams, ka pasaulē ir daudz nebūšanu, taču šis fakts nemazina tavu atbildību par to, ko dari tu. „Savediet kārtībā pārējās nebūšanas?” Kas tas par sviestu! Tu būtu ar mieru tā pavadīt savu dzīvi būrī, gaidot savu rindu, gaidot, kamēr pārējās nebūšanas ir sakārtotas? Diez vai!

Un salīdzinājums ar gejiem un lesbietēm šeit īsti nebūs vietā - runa ir par nāvi un mokām tāda absurda jēdziena, kā mode, vārdā. Nebeidzama šī diskusija ir tikai tāpēc vien, ka zināmai sabiedrības daļai nav ērti atzīt, ka parazitēt uz citu dzīvēm nav labi. Tad kāda velna pēc ņemties un gaudot par karu, par kaut kādiem sieviešu tiesību pārkāpumiem, par bērnu tiesībām un, vispār jebkādiem tiesību pārkāpumiem, ja, līdzko šie principi nav izdevīgi biznesam, tos var atmest kā nevajadzīgus? Visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem? Un jā, nevajag aprādīt, ko „mums” vispirms vajadzētu sakārtot. Lielākoties cilvēki, kuri cīnās pret vardarbību pret dzīvniekiem, cīnās arī par vispārēju tiesību ievērošanu un veselo saprātu. Dzīvnieki ir tikai viena no darbības šķautnēm. Ja tu, Ieva, kultivē vardarbību nelielos apmēros, tev vispār nav tiesību kaut ko pīkstēt, kur nu vēl paģērēt kādam, „sakārtojiet vispirms visu cilvēku dzīvi uz šīs planētas”. Kas tie „mēs” esam - kaut kādas apteksnes, meža sanitāri? Ja gribi kārtību pasaulē, sāc ar to, ka netaisi bardaku savā sētā. Mainīsies un jau mainās. Civilizētā pasaulē. Diemžēl Latvijas sabiedrība vēl pagaidām ir pārāk „pāķiska” un kompleksaina šādām pārmaiņām, taču pasaulē zvēraudzētavas klapē ciet vienu pēc otras. Kā jau tiku minējis, ja mēs dzīvotu pēc barības ķēdes principa, mums nebūtu vajadzīgi ne likumi, ne policija, nedz vispār kaut kādas runas par cilvēku tiesībām, jo izdzīvotu vienkārši stiprākais,” pikti savu nostāju pauž Bindemanis.

„Un jā, par vairošanos - vairojas cilvēki nejēdzīgā ātrumā, gluži kā vīruss, taču ar to vēl viss nebeidzas - viņiem vēl arī tīk našķoties ar gotiņām, cūciņām un vistiņām, kuras ikdienā patērē tādu lērumu resursu, ka savvaļas dzīvniekiem drīz vispār vairs nebūs, kur dzīvot, jo visi meži pamazām pārvēršas ganībās un eventuāli - tuksnešos, turklāt biedējošā ātrumā,” viņš piebilst.

Savukārt dejotājs Rolands Šteinbergs spriež, ka kažokādu tirgotāji un valkātāji tiek pārāk bargi nosodīti. „Es ļoti mīlu dzīvniekus, bet šoreiz laikam teikšu nē marasmam. Katram ir vismaz ādas apavi, maciņš un citas lietas no ādas. Manuprāt, ir jācīnās par humānu attieksmi pret dzīvniekiem, nevis jābrēc, ka kažokus valkā tikai maitas. Cilvēks nereti iestājas par ideju, kuru paši līdz galam īsti nav izpratuši. Ja sakārtotu šo dzīvnieku turēšanas apstākļus, tad kažokādas maksātu tik dārgi, ka retais to varētu atļauties, tas nozīmē, ka šīs virziens nebūs pieprasīts. Tad nu arī vairs neaudzētu šos dzīvniekus. Man nav kažoka un pat negribu. Vienīgi man ir loģiskā domāšana.”

Tikām TV raidījuma „Degpunktā” vadītāja Ieva Brante par kažokādu tēmu pajokoja, rakstot: „ Es cienu tikai tos kažokādu nīdējus, kuri neēd gaļu, olas, nenēsā ādas drēbes un apavus un neguļ uz dūnu spilveniem. Varbūt kādam šķiet, ka desa ir radusies humānāk?”

Kā domājat jūs?

Kasjauns.lv, Foto: Mārtiņš Ziders, Anete Janševica