
Latviešu dārznieks vaino leģendāro britu rokmūziķi Laiemu Galaheru neglītā atlaišanā

Laikā, kad britu rokgrupa “Oasis” ar Laiemu Galaheru priekšgalā sākusi jaunu koncertturneju, mūziķa bijušais dārznieks, latvietis Toms Čeže nolēmis vairs neklusēt.
Toms ir no Lapmežciema, izstudējis politoloģiju, pirms 20 gadiem bijis Tukuma mēra preses padomnieks, bet pirms daudziem gadiem pārcēlās uz Franciju un kļuva par dārznieku, kā pats uzsver, vienu no labākajiem pasaulē. Klientu vidū bijuši bagātie un slavenie, bet tikai tagad Toms atklātībai nosauc vienu vārdu – Laiemu Galaheru.
Kopā mēdza iedzert alu
2023. gadā Galahers par 3,45 miljoniem eiro nopirka 18. gadsimta villu ar plašu ainavu dārzu Francijas Rivjērā pusstundas braucienā no Kannām, kur jau vairākus gadus dārzus kopa Toms. Dabūt darbu pie Galahera nav bijis viegli, iepriekš bijušas sarunas ar dažādiem menedžeriem, lai saņemtu ieteikumus.
Sekoja tikšanās ar Galaheru un viņa dzīvesbiedri Debiju Gviteru. “Bija vairākas sarunas, vienojāmies par darbu uz desmit gadiem, bet pēc tam – čik, un atlaida,” “Kas Jauns Avīzei” teic Toms.

Līdz tam abu attiecības šķitušas visai labas, reizēs, kad Galahers bija villā, viņš pat aicinājis Tomu lāpstu vai dārza šķēres likt pie malas, lai kopā iedzertu kafiju vai aukstu alu. Vairāk nekā gada laikā Toms šajā īpašumā strādājis vidēji četrarpus dienas nedēļā. “Trīs hektāri, divi baseini. Tajā dārzā ir viss, kas tev ienāk prātā,” teic Toms, kurš tur darbojies kopā ar trīs līdz sešiem palīgiem. Šeit ir gan olīvkoku birzs, gan Vidusjūras un eksotiski koki.
Zvans kā auksta duša
Tomam paticis gan darbs, gan pats Galahers, bet noslēgums bijis kā auksta duša. Menedžeres Džemmas zvanu par atlaišanu viņš saņēma pērn aprīlī lidostā, kad tikko bija izgājis drošības kontroli – Toms devās uz Ugandu. Iemesli nav paskaidroti, vēl nesen Galahers esot izteicies, ka dārznieks strādā godam. Kaut kas gan neesot paticis Galahera sievasmātei.

“Nedrīkst tā ar cilvēkiem darīt,” saka Toms, kuru aizvaino arī tas, ka Galahers pats nespēja viņam pateikt acīs, kas tad īsti ir par vainu. Latvietim nācās vērsties pie juristiem, lai panāktu atlaišanas paziņojumu un atļauju atgriezties pēc sava darba aprīkojuma.
“To jau neviens neredz, tikai to, ka es esmu dārzā, bet ne to, cik mēnešu man pagāja, lai dabūtu to darbu,” saka Toms, kurš tāpēc atteicies no citiem klientiem, lai kvalitatīvi paņemtu šo vienu lielo, ko uzskatīja par savu sapņu darbu.
Viņš atzīst, ka nekādu rakstisku līgumu ar Galaheru nav bijis: “Man tēvs mācīja, ka rakstiski dokumenti sāka parādīties tad, kad viens otram netic. Kad tic, ar rokasspiedienu pietiek. Es gan esmu bijis tik gudrs, ka man ir visi “meili” [e-pasti], esmu maksājis visus nodokļus, ir sūtīti un apmaksāti visi rēķini, un pēdējais maksājums ir no viņa konta, iepriekš bija no viņa menedžeres.”
Ugandas kalnos audzē kafiju
Mūsu saruna norit pa tālruni “mesendžerī”, Toms atrodas Renzori kalnos Ugandas dienvidrietumos, kur izveidojis uzņēmumu “Tom’s Green Coffee” un kopš pagājušā gada rudens mēģina attīstīt ļoti kvalitatīvas kafijas ražotni.
Viņš neslēpj, ka šobrīd ir izmisis – īsti neesot naudas augusta algām un pats brīžiem iztiek ar 1,25 eiro dienā. Dārzkopības firma Francijā joprojām pastāv, un Toma plāns bijis no tur gūtās peļņas ieguldīt Ugandā, līdz kafijas ražotne kļūst pelnīt spējīga, kurā viņš esot ieguldījis ap 400 000 eiro.
Tieši Galahera dēļ viss lielā mērā nobrucis, jo bijusi pārliecība, ka darbs un nauda būs vismaz desmit gadiem. “Karjera man ir sačakarēta, kurš miljonārs ņems darbā tādu bļauri,” atklāts ir Toms, kurš gatavs doties uz Franciju un zvanīt pie Galahera durvīm – lai tad pasaka acīs, kas par lietu.